Riests staltbriežu buļļiem ir stresa pilns laiks, it īpaši platībās, kur ir ļoti blīva šo dzīvnieku populācija. Konkurence ir ļoti sīva, katram bullim jāaizsargā savs harēms, sava teritorija. Nereti cīņas par tiesībām atstāt pēcnācējus ne tikai ir spēkošanās, lai pierādītu, kurš te spēcīgāks, bet gan izvēršas uz dzīvību un nāvi.
Dienvidkurzemē septembra vidū devāmies vērot riestu. Kraukļu bars un daži jūras ērgļi norādīja uz vietu, kur, visticamāk, gājis bojā kāds dzīvnieks. Mēģinot pieiet tuvāk, mednieki nonāca purvainā vietā. Tur arī slīkšņā atklājās iemesls, kas bija pulcējis gaļēdājus putnus. Ūdenī daļēji iegrimis un iesprūdis zem nogāzušās egles gulēja briežu bullis. Ragi tikai daļēji bija redzami, tādēļ sākumā šķita, ka tas ir jauns dzīvnieks, tomēr vēlāk pēc zobiem un ragiem atklājās, ka šis bija vecs, nobriedis, apmēram 11 gadus vecs bullis. Grūti precīzi pateikt, kā notikumi risinājušies, bet brūces dzīvnieka galvā liecināja par sīvu cīņu ar konkurentu. Izskatījās drīzāk, ka sāncensis bulli iedzinis ūdenī, tas lēcis pāri kokam, aizķēries un vienkārši noslīcis. Vēl pastāv versija, ka, būdams cīņā ievainots, bullis gājis ūdenī dzesēties un tā gājis bojā. Tomēr tas, kā ragi bija ieķērušies zarainajā kokā, liek domāt, ka bullis vienkārši nav ticis ārā no ūdens.
Toms Poškus, kurš bija starp medniekiem, kas bulli atrada, zināja stāstīt, ka nesen nomedījis briežu bulli ar ļoti smagiem riesta kaujās gūtiem ievainojumiem. Tam ne tikai bijusi dziļa durta brūce ciskā, bet arī galvaskausa daļējs lūzums. Ja riestā piedalās buļļi ar netipisku ragu formu, piemēram, vienu garu un bezžuburu stieni, šāds bullis kaujās kļūst par slepkavu, kas var nogalināt pat daudz spēcīgāku un ragu ziņā jaudīgāku konkurentu. Tādēļ ļoti svarīga ir selekcija, primāri no populācijas izņemot bīstamos dzīvniekus, kuru ragi pielīdzināmi zobenam.
Bauris 2020. Nāvējošās riesta cīņas
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
