Latvijas sabiedrību nupat pāršalca ziņa par brieža līķa ienešanu dievnamā, Bez Tabu nolēma doties uz video iemūžināto baznīcu Skaistkalnē, lai noskaidrotu pasākuma detaļas.
Publiskai apskatei izvietots žurnāla Medības video, kurā redzams, kā seši vīrieši baznīcā ienes nomedītu staltbriedi. Dievnams ir pilns ar apmeklētājiem, priekšā stāv kā katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, tā arī Skaistkalnes baznīcas priesteris Andrejs Mediņš. Svētais Hūberts baznīcas dzīvē skaitās mednieku aizstāvis.
VIDEO SKATIES ŠEIT!
Sarunā ar Bez Tabu Mediņš atklāj, ka tā bijusi viņa ideja svētā Hūberta svētku laikā baznīcā ienest nomedītu staltbriedi. Bez Tabu rīcībā esošā informācija liecina, ka mednieki divas dienas iepriekš nomedījuši pat 3 briežus, lai būtu iespējams izvēlēties labāko eksemplāru ienešanai baznīcā.
“Šogad pasākumu organizējām trešo reizi, baznīca bija stāvgrūdām pilna, bija sanākuši aptuveni 1000 cilvēku. Nākamgad organizēsim tepat, baznīcas laukumā. Paldies visiem, kuri jūk prātā, saiet sviestā no visa. Parasti nelasu komentārus, bet viens bija uzrakstījis jautājumu, vai pirms katras kotletes apraudiet dzīvnieku, ko apēdat? Dabā tas viss ir iekārtots, Dievs to ir iekārtojis. Skumji, ka esam aprobežota, stulba tauta. Briedis nebija upuris, bet gan pateicība,” tā Andrejs Mediņš, katoļu priesteris, pasākuma organizators.
Mediņam palicis žēl Latvijas mednieku, kuriem Hūberta svētkus jāsvin Lietuvas baznīcās. Skaistkalne esot pirmā vieta Latvijā, kur šie svētki tik plaši svinēti, turpretī Lietuvā, Austrijā un Vācijā, kā arī citās valstīs tā jau izsenis esot daļa no baznīcas. Arī nomedīta staltbrieža ienešana dievnamā neesot pārspīlējums.
“Šeit ir vairāk aprobežotība tajā, ka… bauru tauta…, ja mēs pasaulē stāstītu, ka mums ir šādas problēmas, viņi par to smietos. Šī ir sena tradīcija, nākusi no viduslaikiem. Padomju laikos stāstīja, ka vilks ir meža sanitārs, bet tādi ir arī mednieki, kuri izdara vēl lielāku darbu. Tas nav stāsts par gaļu, tās iegūšanu,” komentē Andrejs Mediņš, katoļu priesteris, pasākuma organizators.
Arhibīskaps svētī medniekus un viņu suņus. Svētā Huberta svētki Skaistkalnes svētnīcā. Reportāža
Un tomēr Bez Tabu sižetā par Svētā Huberta svinībām Skaistkalnē izvēlētais tonis bija visai neparasts — un ne tajā labākajā veidā. Nesaprotamu iemeslu dēļ vairākkārt uzsvērts vārds līķis, runājot par nomedītu dzīvnieku. (Raksta oriģinālu skatīt šeit)
Mednieku vidē dzīvnieku tā nesauc. Mēs runājam par medījumu, nomedīto dzīvnieku, brieža bulli, bet ne par līķi.
Svētā Huberta diena ir mednieku tradīcija, kultūra, ētika un pateicība dabai, nevis komēdijas žanra materiāls. Mednieki šajā svētkos godā dzīvnieku un medību garu, atceras drošības principus, suņu un mednieku darbu, un godīgi iestājas par dabu un saviem pienākumiem pret to.
Diemžēl sižetā svētki tika pasniegti kā kaut kas komisks, dīvains un neparasts, ignorējot gan tradīciju nozīmi, gan mednieku sabiedrības vērtības. Tas nav korekts skatījums un noteikti neveicina sabiedrības izpratni par medību lomu dabas apsaimniekošanā.
Tāpat sižetā tika uzsvērts, ka pirms svētkiem esot nomedīti trīs brieži, lai varētu izvēlēties labāko. It kā tā būtu kaut kāda sensācija. Atgādinām, ka šobrīd ir stalbriežu medību sezona, un medību kolektīviem ir izsniegtas licences, kas jāizpilda. To prasa valsts noteiktā medību politika, lai mazinātu potenciālos postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Šie brieži tiktu nomedīti jebkurā gadījumā. Nekādu slepeno upuru vai speciāli medīto svētkiem te nav. Tā ir ikdienas apsaimniekošana sezonas laikā.
Vienīgā atšķirība, šoreiz viens no nomedītajiem briežiem tika izmantots Svētā Huberta tradīcijas svinēšanai. Brieža bullis tika godpilni izvests caur baznīcu un iekļauts svētku ceremonijā, kur mednieki pateicās dabai. Dažs to sauc par Meža māti, cits vienkārši par dabu vai augstāku spēku, katram savs skatījums. Taču būtība ir viena — cieņa pret medījumu un medību garu. Pēcāk staltbriežu bullis tika nogādāts dīrātavā un apstrādāts atbilstoši nepieciešamajām prasībām.
Tātad, runa nav par kaut kādu dīvainību vai izvēlēšanos no līķiem. Tā ir legāla, atbildīga un sezonai atbilstoša dzīvnieka nomedīša, kur viens no medījumiem tika izmantots tradicionālā ceremonijā, nevis uzreiz aizvests apstrādei.
Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas valsts institūciju — tostarp AS Latvijas Valsts meži un Zemkopības ministrijas — noteikto medību politiku, Latvijā stalbriežu populācija būtu jāsamazina gandrīz uz pusi. Realitātē tas nozīmē desmitiem tūkstošu nomedītu briežu turpmākajos gados, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai un nodrošinātu populācijas līdzsvaru.
Tāpēc ir absurdi, ka tā vietā, lai sabiedrība diskutētu par šādas valsts politikas mērogu un sekām, uzmanība tiek pievērsta viena legāli nomedīta dzīvnieka cieņpilnai ienešanai baznīcā tradicionālā Svētā Huberta ceremonijā.
Aicinām skatīties uz šo jautājumu plašākā kontekstā: Medības Latvijā nav izklaide vai teātris, bet gan instruments, ar kuru tiek īstenota valsts noteiktā dabas un populāciju pārvaldība. Šajā gadījumā runa nav par sensāciju, runa ir par tradīciju, cieņu un atbildīgu resursu apsaimniekošanu.
Kad krāpnieki uzdarbojas, cīkstēšanās ar lāci un īpaša aukstā gaļa. “Šauj garām!” #308 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
