Intaru Rešetinu–Pētersonu lielākā daļa no mums zina kā aktieri, teātra, televīzijas raidījumu un pasākumu režisoru un vadītāju, taču pēdējos gados pievērsies jauniem izaicinājumiem – gan medībām, gan pīrādziņu biznesam. Kopā ar draugu Jāni Gulbi viņš izveidojis uzņēmumu Chomas, kas ražo saldētus pīrāgus ar meža dzīvnieku gaļu. Turklāt medībās Intars sev atklājis neparastu un ārkārtīgi interesantu pasauli, kurā iespējams dabai piekļūt tik tuvu, cik vien iespējams, un gūt jaunas atklāsmes par dabas norisēm, lietu kārtību šajā pasaulē, bet visvairāk par cilvēkiem, to savstarpējām attiecībām.
Caur zemessardzi līdz medībām. Intars Rešetins Pētersons. “Šauj garām!” #254 epizode
Ja gadījumā esat pamanījuši uzņēmuma Chomas gardo produkciju, zieniet – tas ir Intara Rešetina-Pētersona roku darbs. Ne gluži viens viņš šajā biznesā darbojas. Viņa kompanjons jeb čoms, no kā arī radies uzņēmuma nosaukums,ir viņa sens draugs Jānis Gulbis.
Mednieka kaislei aktieris pievērsies pirms pāris gadiem. Diemžēl iemesls, kāpēc sākās interese par ieročiem gan nav nekas labs – tas ir karš Ukrainā, kura iespaidā Inatrs nolēmis pievienoties Zemessardzei. “Pirms tam dzīvē īsti nebiju turējis ieroci rokās, bet Zemessardzē sapratu, ka ierocim ir spēks,” saka iemīļotais aktieris. Tā nu viņš sācis meklēt alternatīvu ieroču pielietošanai, jo kaujas šaušanas mācībās tas nenotiekot pārāk bieži. “Reālākais variants bija izmācīties par mednieku.”
Ar savu draugu Jāni Gulbi bieži bija devies makšķerēt. Tā kā Jānis paralēli kaislīgai makšķerēšanai ir mednieks, tad draugs uzprasījies līdzi. “Jānis man parādīja meža burvību,” atzīstas Rešetins-Pētersons. “Tas nenozīmē, ka esmu brutāls slepkava, kā neizglītoti cilvēki sauc medniekus,” komentē aktieris. “Mēs, mednieki, esam kā meža sanitāri. Mēs attīrām populāciju un saudzējam perespektīvos īpatņus.”
Skaties video šeit!
Protams, ka gandrīz jebkurš mednieks pārtikā lielākoties lieto medījuma gaļu. Arī Intars pārsvarā to lieto savā uzturā, kā arī sāka cienāt ar to radus un draugus. Tā arī ir radusies doma radīt kaut ko vairāk. “Sākām ar buljona pīrādziņiem, tie mums sanāca tik labi, ka citi mednieki stāvēja pat rindā,” lepojas mednieks.
Tagad abi čomi kopā ražo gan pīrādziņus, gan pelmeņus, burgerus, kotletes, frikadeles un citus gardumus. “Mēs ražojam to, kas pašiem garšo.”
Ko tev sniedz medības kā cilvēkam?
Medības ļauj atgriezties pie mūsu pirmatnējām saknēm, esības, saskarsmes ar dabu visburtiskākajā nozīmē.
Sākumā es braucu Jānim līdzi kā vērotājs, kā vienkāršs palīgs. Taču tad nokārtoju visus eksāmenus, dabūju medību atļauju, iegādājos ieročus un mana dzīve mainījās. To sapratu tajā brīdī, kad uz medībām atbraucu viens pats.
Es biju tik tuvu dabai, cik vien iespējams. Es biju viens. Apkārt smaržoja pļava, man aiz muguras mierīgi elpoja mežs. Ap pusnakti trīsdesmit metrus no manis uz lauka iznāca seši skaisti brieži! Trīsdesmit metros! Un tie bija savvaļas dzīvnieki! Aizkustinājums bija tik liels, ka roka pat nepacēlās, lai pieskartos medību ierocim. Aizrāvās elpa, sirds sāka mazliet citādi vibrēt, un pār muguru skrēja sīkas skudriņas… Patiess skaistums. Ir tikai sajūsma par šo skaistumu, ko ir radījis Dievs! Es neesmu ticīgs cilvēks, taču šādos mirkļos tu izvēlies piesaukt Viņa vārdu… Urbanizētajā vidē, kur mēs, pilsētnieki, dzīvojam, iedomāties nevarēju, kas tās ir par brīnišķīgām izjūtām, kad tu ar dabu saskaries tik tuvu!
Kā bija gatavoties medību eksāmenam?
Tā bija vienkārši bauda. Teoriju es mācījos Zoom platformā. Tas ir tik ērti! Nekur nav jābrauc un jāsēž sastrēgumos! Tu esi mājās, sev ierastā vidē un klausies, kā tev ar piemēriem visu izskaidro! Kad pirms gadiem desmit maģistrantūrā studēju režiju, sapratu, nu esmu nobriedis, zinu, ko es vēlos, un mācījos ar patiesu aizrautību un baudu. To nevar salīdzināt ar aktiermākslas studijām 2002. gadā, kad vairāk prātā bija dzīves iepazīšanas izaicinājumi.
Tagad, kad pēc četrdesmit mācies, lai kļūtu par mednieku, tu saproti, ka dzīve nav tikai māksla un ka vari mācīties arī to jomu, kas ir tavs hobijs, vaļasprieks, kas sāk pārvērsties par tavu dzīvesveidu. Šādām studijām ir pavisam cita pievienotā vērtība!
Zemessardze un medības. Kā tās tevī sadzīvo?
Tām ir ļoti daudz kā kopīga! Tās abas palīdz cilvēkam veidot izpratni par procesiem šajā pasaulē, šajā laikā, kurā dzīvojam. Kad esi mednieks, Zemessardzes mācībās mežā uzvedies pavisam citādi. Šķiet, medniekam ir mazliet cita izpratne, kā mežā uzvesties. Izmantojot iespēju, es vēlos aicināt visus zemessargus Latvijā kļūt arī par medniekiem!
Kāpēc? Mums būs vienmēr ieroči mājās, lai katrs varētu pat negaidītā mirklī sargāt savu paksi. Jā, un būs regulāra prakse, lai noturētu augstā līmeni precīzas šaušanas prasmes.
Žurnāla Medības 2024. gada septembra numurā mēneša personība Intars Rešetins-Pētersons par medībām: Tā nav vienas vasaras aizraušanās vai portālā lasi.lv.
Šokējoši dati! Medībām sagatavots šaujamierocis – nepielādēts! “Šauj garām!” #324 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
