Rudens un ziemas periodā uz autoceļiem pasliktinās redzamība un pieaug sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem. Valsts meža dienests aicina sadursmē notriektos vai ievainotos dzīvniekus reģistrēt mobilajā lietotnē Mednis, kas palīdzēs noteikt precīzu atrašanās vietu un pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību ar dzīvnieku.
Valsts meža dienesta dati (VMD) liecina, ka reģistrēto notriekto savvaļas dzīvnieku skaits šogad ir palielinājies. Visvairāk tiek notriektas stirnas, arī to populācija ir vislielākā.
VMD dati parāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 tūkst. stirnu. Šogad līdz septembra vidum notriektas 549 stirnas, pērn šis skaits bija 394. Tāpat notriekts arī 91 alnis, kas arī ir vairāk nekā pērn šajā periodā, kad skaits bija 80. Kopā līdz septembra vidum reģistrēti 987 negadījumi ar dzīvniekiem, no tiem 760 ar lielajiem pārnadžiem (alnis, staltbriedis, stirna, mežacūka)
Savukārt policijā oficiāli līdz 21. oktobrim reģistrēti 146 ceļu satiksmes negadījumi ar dzīvniekiem (salīdzinājumam: 2024. gadā līdz tam pašam brīdim – 101). Jāņem vērā, ka ne par visiem negadījumiem tiek ziņots policijai.
Ir vērts atcerēties, ka zālēdājiem, piemēram, aļņiem, stirnām, briežiem un mežacūkām, acis atrodas galvas sānos. Tas nozīmē, ka viņi redz automašīnas gaismas tikai ar vienu aci un nespēj noteikt, cik ātri tuvojas gaisma vai cik liels ir attālums starp viņiem un automašīnu.
7 padomi, kā samazināt sadursmes risku ar savvaļas dzīvniekiem:
1. Koncentrējies uz braukšanu! Neizmanto telefonu vai citas ierīces, pievērs uzmanību ceļam un apkārtnei.
2. Izvēlies drošu ātrumu! Dzīvnieki var būt aktīvi arī nelabvēlīgos laikapstākļos, īpaši smidzinošā lietū un vieglā vējā.
3. Pievērs uzmanību ceļa zīmei “Savvaļas dzīvnieki uz ceļa”! Biežāk šajās vietās notiek ceļa šķērsošana.
4. Esi īpaši modrs krēslā! Pirms saullēkta un pēc saulrieta dzīvnieki ir aktīvāki. Ja tumsā redzi dzīvnieka acis, palēnini ātrumu un nepieciešamības gadījumā apstājies.
5. Dzīvnieki ir neprognozējami! Samazini ātrumu un ieslēdz avārijas gaismas, bet neizmanto skaņas signālu, jo tas var izraisīt dzīvnieka negaidītu reakciju. Vienmēr atceries – aiz viena dzīvnieka var sekot vēl citi.
6. Ievēro distanci! Atstāj pietiekamu attālumu, lai nepiesistos priekšā esošajam transportam, ja tam pēkšņi nākas bremzēt.
7. Uzturi lukturu tīrību un pielāgo ātrumu! Tīri lukturi un mazāks ātrums tumsā nodrošina labāku redzamību, īpaši pretī braucošu auto gaismu ietekmē.
Valsts meža dienests atgādina par rīcību, ja uz ceļa notikusi sadursme ar meža dzīvnieku:
– Pēc sadursmes zvanīt 112 vai 110 un informēt par notikušo.
– Ja cietuši cilvēki vai auto, sagaidīt Valsts policijas ierašanos.
– Par notriekto dzīvnieku policija informēs Valsts meža dienestu, kas pieņems lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieku.
– Ja nav cietuši cilvēki vai auto un pēc paziņošanas par negadījumu saņemta atļauja turpināt ceļu, lūgums reģistrēt notriekto dzīvnieku mobilajā lietotnē Mednis.
Reģistrējot notriekto dzīvnieku mobilajā lietotnē Mednis, informācija par tā precīzu atrašanās vietu tiek nosūtīta uz Meža valsts reģistru un novirzīta atbildīgajai Valsts meža dienesta amatpersonai, kas pieņems lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieku. Precīzi norādīta atrašanās vieta palīdz dzīvnieku atrast pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk organizēt tā savākšanu. Lietotnē Mednis var ziņot arī par atrastiem kritušiem dzīvniekiem.
Mobilā lietotne Mednis bez maksas ir pieejama gan Android, gan Apple iOS ierīcēm. Valsts meža dienests iesaka jau laikus lejupielādēt lietotni mobilajos telefonos un apgūt tās lietošanu. Lai paziņotu par atrastu notriektu vai bojā gājušu dzīvnieku, lietotnē jāatver sadaļa Novērojumi, tālāk jāizvēlas veids Bojā gājis, jāatzīmē dzīvnieka suga un cita norādītā informācija. Tāpat nepieciešams augšupielādēt bojā gājušā dzīvnieka fotoattēlu.
Jāņem vērā, ka par bojā gājušo dzīvnieku jāziņo, atrodoties tieši notikuma vietā, jo lietotne automātiski nolasa tālruņa atrašanās vietas koordinātes. Tas nozīmē, ka mobilajā telefonā jābūt iespējotai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai. Ja iesniegšanas brīdī nav pieejams interneta savienojums, par to nav jāuztraucas – lietotne nosūtīs ievadīto informāciju, tiklīdz savienojums atjaunosies.
Valsts meža dienests atgādina, ka notriekto dzīvnieku nedrīkst piesavināties – šāda rīcība ir klasificējama kā medību produkcijas piesavināšanās, par ko ir piemērojams sods. Tāpat dienests brīdina, ka notriektā dzīvnieka patvaļīga novākšana no ceļa var būt bīstama veselībai vai dzīvībai. Par meža dzīvnieka savākšanu ir atbildīga pašvaldība, bet no ceļa braucamās daļas dzīvnieku var novākt ceļa pārvaldītājs. Ja notriektais dzīvnieks atrodas uz valsts autoceļa, par to var informēt VSIA Latvijas Valsts ceļi, zvanot uz bezmaksas diennakts infolīniju 80005555.
Turpinājumā apkopota informācija, kas nosaka juridisko pamatojumu rīcībai ar notriektu medījamu dzīvnieku
– Saskaņā ar Civillikumu meža dzīvnieki ir bezīpašnieka priekšmeti (Civillikums, 931. p. Par piegūšanas priekšmetu var būt: 1) dzīvi bezīpašnieka priekšmeti, it sevišķi meža dzīvnieki;)
– Medību likuma 4.p. nosaka, ka (1) Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
– Saskaņā ar Medību likumu piesavināties notriekto medījamo dzīvnieku ir aizliegts un par to ir piemērojams sods (Medību likums, 32.p. (24) Par medību produkcijas piesavināšanos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.)
– Tā kā Valsts meža dienests veic medījamo dzīvnieku populācijas uzskaiti, tad arī par notriektiem medījamajiem dzīvniekiem ir jāziņo dienestam, kas pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar notriekto dzīvnieku (22.07.2014. MK noteikumi Nr. 421 “Medību noteikumi”, 105. p. Valsts meža dienesta amatpersona, saņemot informāciju par: 105.1. p. sadursmē ar motorizētu transportlīdzekli bojā gājušu medījamo dzīvnieku, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi;)
– Kad Valsts meža dienesta amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par notriektā medījamā dzīvnieka savākšanu, tad saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu dzīvnieks ir jānovāc pašvaldībai, kuras teritorijā tas atrodas (Veterinārmedicīnas likums, 21.1 p. Pašvaldības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.). To nosaka arī Medību noteikumi (22.07.2014. MK noteikumi Nr. 421 “Medību noteikumi”, 107.p. To medījamo dzīvnieku līķu savākšana, kuri rada draudus sabiedrības drošībai un veselībai, notiek atbilstoši veterinārmedicīnas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.)
– Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu dzīvnieka, kas notriekts uz valsts autoceļa, novākšanu var veikt ceļa pārvaldītājs (Ceļu satiksmes likums, 6. p. Ceļa pārvaldītāja pienākumi, (1) Ceļa pārvaldītājam ir pienākums: 3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai;)
– Medījamo dzīvnieku uzraudzība atrodas Valsts meža dienesta kompetencē, savukārt nemedījamo un aizsargājamo dzīvnieku uzraudzība – Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē. Medījamo dzīvnieku sugu saraksts pieejams “Medību noteikumu” 3. punktā.
Kad krāpnieki uzdarbojas, cīkstēšanās ar lāci un īpaša aukstā gaļa. “Šauj garām!” #308 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
