Lietuvas mednieks Valdas Semenas ir iesūtījis mūsu žurnāla redakcijai unikālu video, kas uzņemts ar meža kameru dzīvnieku pievilināšanas vietā. Nakts aina risinās Kupišķu rajonā, Žiogai ciema apkaimē esošajās medību platībās, kur pēc mednieka teiktā, lūši tiek novēroti regulāri.
“Aptuveni reizi divos gados, mums izdodas ieraudzīt šos lielos plēsējus vai arī tie nonāk mūsu meža kameru objektīvu redze lokā,” teica Valdas.
Video ir redzama lūšu mamma, kura atvedusi trīs savus kaķēnus izpētīti dzīvnieklu pievilināšanas vietu, kur lielo kaķu ģimene sastapās ar āpsi. Kaķi ziņkārīgi pēta āpsi, kurš nekustīgi vēro pretinieku. Beigu beigās lūšu ģimene dodas tālāk. Lūši (Lynx lynx) ir plēsēji, kuru galvenais medījums ir vidēja lieluma zīdītāji, piemēram, zaķi un stirnas. Āpši (Meles meles) ir visēdāji, kas lielāko daļu laika pavada rakņājoties un meklējot barību zemē. Āpši ir pazīstami ar savu spēcīgo aizsardzības mehānismu un asajiem nagiem, kas varētu atturēt plēsējus no uzbrukuma. Tā kā lūši parasti medī vieglākus un mazāk aizsargātus dzīvniekus, tie, visticamāk, izvairās no konflikta ar āpsi, kurš varētu būt grūts pretinieks. Tādēļ, ja lūsis un āpsis sastopas, pastāv liela iespēja, ka āpsis izdzīvos, jo lūsis, iespējams, izvēlēsies meklēt vieglāku medījumu. Tomēr jāatzīmē, ka dabā pastāv dažādi faktori, kas var ietekmēt šādu sastapšanos iznākumu, un katrs gadījums var būt atšķirīgs. Žurnāla Medības arhīvā ir vēl video, kuros redzama āpša un lūša tikšanās. Parasti lūsis griež ceļu āpsim.
Lietuvas lūšu medības: situācija un aktuālie jautājumi
Lūsis (Lynx lynx) ir viena no iespaidīgākajām savvaļas kaķu sugām Eiropā un ir aizsargājams dzīvnieks daudzās valstīs, tostarp Lietuvā. Šajā valstī lūšu populācijas uzraudzība un aizsardzība ir svarīga gan no bioloģiskās daudzveidības, gan medību tradīciju viedokļa.
Lietuvas lūšu populācija
Jaunākie dati liecina, ka lūšu populācija Lietuvā ir stabila, lai gan neliela. Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīšanas datiem valstī ir aptuveni 120 līdz 140 lūšu īpatņu. Šī suga dzīvo galvenokārt valsts ziemeļaustrumu un dienvidu daļas mežos, kur ir pietiekams patvērums un pietiekams barības avots.
Lūsu populācija tiek regulāri uzraudzīta, izmantojot kameru, slazdus, sniega izsekošanu un DNS analīzes. Šie dati ir nepieciešami, lai novērtētu populācijas dinamiku un draudus. Šobrīd nav priekštata par to, cik liela ir lūšu populācija kaimiņvalstī. Mednieki uzskata, ka tā ir lielāka, nekā oficiāli tiek uzskatīts.
Medību aizliegums
Lietuvā lūšu medības tika aizliegtas 1979. gadā, kad populācija sasniedza kritisko līmeni. Tajā laikā valstī bija mazāk nekā 50 īpatņu. Aizliegums tika ieviests, lai aizsargātu sugu no izmiršanas, un tas ļāva populācijai pakāpeniski atjaunoties.
Lūši ir iekļauti Lietuvas Sarkanajā grāmatā un populācija ir aizsargāta saskaņā ar ES Biotopu direktīvu. Tomēr tiek apspriesta iespēja atjaunot ierobežotas lūšu medības, lai kontrolētu populāciju un mazinātu konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijā
Mūsu valsts lūšu (Eirāzijas lūšu, Lynx lynx) populācija pēdējos gados ir stabila ar nelielu pieauguma tendenci. 2021. gadā lūšu skaits tika lēsts ap 1400 indivīdiem, salīdzinot ar aptuveni 1300 iepriekšējā gadā.
Līdz 2022. gada aprīlim lūši bija iekļauti medījamo sugu sarakstā ar noteiktiem nomedīšanas limitiem. Piemēram, 2020./2021. gada medību sezonā pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms bija 80 dzīvnieki.
Tomēr, sākot ar 2022. gada aprīli, lūši tika iekļauti īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un to medības Latvijā tika aizliegtas.
Šis lēmums tika pieņemts, lai nodrošinātu lūšu populācijas ilgtspējīgu attīstību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Valsts meža dienests (VMD) uzrauga lūšu populāciju, veicot regulārus novērtējumus un monitoringu, lai sekotu līdzi populācijas dinamikai un nodrošinātu tās aizsardzību.
Jaunākā un precīzākā informācija par lūšu populāciju Latvijā var būt pieejama Valsts meža dienestā (VMD) vai no institūcijām, kas veic lūšu monitoringu. Tomēr pieejamie dati tiešām var būt ierobežoti vai nepilnīgi, īpaši pēc tam, kad lūšu medības tika aizliegtas.
Galvenie iemesli nepilnīgai informācijai:
1. Mednieku loma datu iegūšanā: Iepriekš lūšu populācijas stāvokli palīdzēja vērtēt mednieki, kuri ziņoja par novērojumiem un nomedītajiem dzīvniekiem. Aizliedzot medības, šo datu plūsma ir apsīkusi.
2. Monitoringam nepieciešamais laiks: Zinātniskie pētījumi un lūšu populācijas monitorings ir ilgstošs process, un rezultāti tiek publicēti ar laika nobīdi.
3. Mazāks novērojumu skaits: Lūši ir grūti novērojami savvaļā, jo tie ir nakts dzīvnieki ar plašām teritorijām.
Šobrīd lūšu populācijas stāvokli turpina vērtēt, izmantojot:
• Sniega uzskaites metodi ziemā (pēdu nospiedumu analīze).
• Fotokameru monitoringu.
• Dzīvnieku veselības un ģenētiskās daudzveidības izpēti, izmantojot izkārnījumu vai spalvu analīzi.
Kā lūsis ar āpsi satikās! Skaties, kurš ņēma virsroku!
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
