Sākoties jaunai darba nedēļai, žurnāla Medības redakcija vietnē Facebook pamanīja fantastisku video, kurā redzami divi rotaļīgi lūši. Šis video ātri piesaistīja uzmanību, un redakcija sazinājās ar tā autoru Edgaru Kļavu, lai uzzinātu visu stāstu.
Edgars labprātīgi dalījās ar savu pieredzi, atklājot, ka tikšanās bija absolūti negaidīta un viņu pārsteidza lūšu bezbailība: “Tātad, sestdienas diena. Pēc dzinējmedībām citā kolektīvā, braucot mājās, radās spontāna doma: jābrauc uz gaidi. Piezvanīju un pieteicu medības kolektīva vadītājam. Vakars pienāca ātri. Ap pulksten 18:00 devos pēc graudiem rukšu piebarošanai, ar domu pēc pasēdēšanas tos izvietošu barotavā. Braucu pa meža ceļu, kad pēkšņi redzu, ka spēcīgā vēja dēļ pusceļā liela egle nokritusi pāri ceļam. Tālāk ar auto netikt. Ceļš līdz tornim bija tāls, tāpēc nolēmu iet ar kājām. Pa ceļam piezvanīju kolēģiem, kuri varētu palīdzēt ar egles zāģēšanu, ja gadījumā izdosies nomedīt kādu ruksīti.”
Neticama veiksme! Mednieks nofilmē retu dzīvnieku pāra rotaļas tumsā
“Uzkāpu tornī,” turpina Edgars. “Apkārt valda pilnīgs klusums – reti mierīgs vakars. Pēc četrām stundām, neko neredzot un nedzirdot, nolēmu kāpt lejā un doties atpakaļ uz auto. Nonācu pie laimīgās egles, izlīdu cauri zariem un apstājos pie auto. Uzmetu skatu termokamerā un tālumā pamanīju divus mazus, ātrus siluetus, kas dancoja pa ceļu un grāvi. Attālums bija pārāk liels, lai saprastu, kas tie ir. Gaidīju. Pēc brīža viņi sāka nākt pa manis iebrauktajām džipa pēdām. Kad pienāca tuvāk, kamerā sapratu – tie ir lūši. Paņēmu nakts optiku un sāku filmēt. Šādu lūšu spēlēšanos vēl nekad nebiju redzējis. Vai svaigais sniegs viņiem patika, vai vienkārši bija labs noskaņojums? Vēroju viņus kādas 40 minūtes. Lūši nāca arvien tuvāk un tuvāk. Optiku biju noregulējis uz mazāko palielinājumu, lai tos varētu redzēt skaidrāk. Drīz viņi bija pavisam tuvu. Man kļuva neomulīgi. Dzīvnieki bija ļoti droši, un lielākais no lūšiem vairākas reizes apsēdās un vēroja mani. Pārslēdzos uz termokameru un turpināju viņus vērot. Kad sapratu, ka viņi ir jau pavisam tuvu, nolēmu ieklepoties. Lūši pārleca pāri grāvim, bet turpināja virzīties uz manu pusi pa kritušajiem kokiem. Kad viņi pienāca aptuveni 30 metru attālumā, nolēmu atvērt auto durvis, lai iedegtos auto gaisma. Tikai tad viņi izlēma doties prom savās gaitās. Tā bija neaizmirstama tikšanās!”
Latvijā nakts redzamības ierīces var izmantot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās, bet ar tām pavisam brīvi var novērot citus dzīvniekus. Labākais ir tas, ka ar šī un arī termālajām ierīcēm var arī redzēto ierakstīt.
Lūši parasti ir piesardzīgi
Šie lielie kaķi izvairās no cilvēka klātbūtnes, taču ir vairāki iemesli un apstākļi, kāpēc tie varētu tuvoties cilvēkam un izrādīt šķietamu bezbailību:
Lūši ir ziņkārīgi dzīvnieki, īpaši jaunākie indivīdi var pieiet tuvāk cilvēkam, lai izpētītu apkārtni vai neparastu situāciju. Ja cilvēks nerada draudus un uzvedas mierīgi, arī lūši var justies droši, vērojot situācijuma no attāluma vai pietuvojoties.
Ja lūši dzīvo teritorijās, kur cilvēki ir bieža parādība (piemēram, piepilsētas mežos), tie var pierast pie cilvēku klātbūtnes un vairs neuzskatīt tos par tiešu apdraudējumu. Šādi dzīvnieki mēdz būt mazāk piesardzīgi.
Meklējot barību, lūši var tuvoties cilvēka mītnēm, īpaši ziemā vai pārtikas trūkuma laikā.
– Ja tuvumā tiek baroti meža dzīvnieki (piemēram, brieži vai rukši), lūši var sekot šiem dzīvniekiem, meklējot medījumu, tādējādi nereti nofotografējoties piebarošanas vietā uzstādītajās meža kamerās;
– Retos gadījumos lūšus var ieinteresēt cilvēka atstātie atkritumiem, īpaši, ja barības trūkums ir izteikts.
Uzkrītot svaigam sniegam, lūši reizēm parāda rotaļīgu uzvedību, īpaši pārošanās sezonā laikā. Šādās situācijās viņi var būt vairāk nodarbināti ar savstarpējām attiecībām vai spēlēšanos, nevis uzmanības pievēršanu apkārt notiekošajam.
Lūsis var tuvoties cilvēkam, ja ir slims, piemēram, trakumsērga var izraisīt neparastu un bezbailīgu uzvedību, taču šāds gadījums ir rets un Latvija ir no trakumsērgas brīva valsts. Kā arī Latvijā ir bijis gadījums, kad pēc sadursmes ar automašīnu lūsis klīst pilsētas teritorijā.
Lielāki un pieredzējušāki indivīdi, īpaši tēviņi var uzskatīt cilvēka klātbūtni par draudu savai teritorijai un pietuvoties, lai labāk novērtētu situāciju vai izrādītu dominanci.
Kā rīkoties, ja lūsis tuvojas?
Saglabājiet mieru. Nemēģiniet aizbaidīt lūsi ar straujām kustībām vai kliegšanu.
Pievērsiet uzmanību attālumam. Ja dzīvnieks tuvojas pārāk tuvu (zem 30 metriem), mēģiniet radīt nelielu troksni vai iekāpt transportlīdzeklī, lai signalizētu par savu klātbūtni.
Izvairieties no tieša kontakta. Skatoties dzīvniekam tieši acīs, var radīt iespaidu, ka jūs to izaicināt.
Ieslēdziet gaismas avotu. Lūši vairumā gadījumu aizbēg, redzot spilgtu gaismu vai kustību.
Ziņojiet atbildīgajiem dienestiem. Ja dzīvnieks šķiet savainots vai uzvedas dīvaini, informējiet atbildīgos dienestus un ziņojiet lietotnē Mednis.
Lūši parasti nav bīstami cilvēkiem, un šāda veida tikšanās ir reta un aizraujoša. Tomēr vienmēr jāievēro piesardzība, jo tie ir savvaļas dzīvnieki, kuru uzvedību ne vienmēr var pilnībā prognozēt.
Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) Latvijā ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un kopš 2021. gada vairs netiek noteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjoms un līdz ar to arī netiek izsniegtas lūšu medību atļaujas. Valstī lūšu medības ir aizliegtas.
Atpakojam jaunāko PULSAR THERMION 2 LRF XL60
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
