Balvu puses iedzīvotājiem un medniekiem bailes par drošību raisījuši vilki. Mēneša laikā vienā piepilsētas pagastā nokosti septiņi suņi. Medīt vilkus līdz pat vasarai vairs nedrīkst, jo atļautais limits sasniegts. Speciālisti paskaidro – var lūgt papildu atļauju, piemēram, ja postījumus rada kāds slims dzīvnieks. Balvos gan spriež, ka vainīgais nav viens, bet vairāki veseli, sirojoši vilki, tostarp vilcenes.
Vietējie mednieki lēš, ka vilki mēneša laikā Balvu pusē nokoduši vismaz septiņus suņus. Viens no tiem bija Jāņa un Natālijas Sarķu mājas sargs. Saimniece svētdienas rītā vilku pamanījusi caur logu, tad izgājusi pagalmā un sapratusi, ka suns nokosts. Cilvēka pamanīts, vilks laupījumu pametis un aizskrējis.
Jānis Sarķis atminējās, ka pirms kāda laika līdzīgi gadījies arī kaimiņienei: “Turpat uz tīruma, pie mājām. Siksniņa palikusi, bet sunīša nav. Tas ir briesmīgi. Ir tās govju ceļa zīmes, drīz būs jāliek kā Aļaskā – vilki!”
Citu dzīvnieku, izņemot vecu, istabā dzīvojošu sunīti, šiem saimniekiem viensētā vairs nav. Tuvējā ciemā vasarā nokostas aitas. Kaimiņpagastā izdevies vilku arī nofilmēt. Tagad bail ne vairs par dzīvnieku, bet pašu drošību.
“Pa mūsu taciņu, pa kuru ejam – vilka sliedes. Ļoti jauki iet uz darbu, vai ne? Ej nu zini, aiziesi vai neaiziesi,” secināja Jānis.
Speciāliste: Bailes no cilvēka paliek mazākas
Vilki cilvēkam neuzbruks, mierināja dabas aizsardzības speciāliste. Balvu iedzīvotāji un mednieki sasaukuši atbildīgo valsts iestāžu darbiniekus, lai tie piedāvā risinājumu, kā no vilkiem sevi un mājlopus pasargāt. Mednieki sprieda, ka pērn vilku kucēni piedzimuši divām vilcenēm.
“Vilks ir nemanāms dzīvnieks, viņam būtu jābūt nemanāmam. Ar viņu var sadzīvot, cik viņu ir. Bet, ja tu viņus redzi ikdienā, un vēl ciemu centros, tad viņu ir par daudz,” sacīja mednieku kluba “Bebrītis” pārstāvis Viesturs Kozlovskis.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti uzskata, ka pieaudzis gadījumu skaits, par ko cilvēki ziņo. Diemžēl ne vienmēr oficiālajos kanālos, kuros pēdas vai postījumi tiek uzskaitīti, bet tikai sociālajos tīklos.
“Bailes no cilvēka paliek mazākas. Mēs arī pilsētās aizvien vairāk sastopam citus dzīvniekus – ežus, stirnas, citreiz iebrien pat kāds alnis,” sacīja DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne.
Mednieki atzina, akmeni var mest arī viņu dārziņā, jo šīs puses mednieki ir kūtrāki, piemēram, Kurzemē vilkus nomedī vairāk.
Atļautais limits, 300 vilki sezonā, tiek iztērēts ātri. Risinājums tādām situācijām kā pie Balviem – lūgt papildu atļauju vilku medīšanai.
“Jānomedī konkrēti tie īpatņi, kas to dara, kas ir kļuvuši bezbailīgi,” vērtēja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Mikijanskis.
Pēdējo trīs sezonu laikā gan šādas atļaujas piešķirtas tikai divas, precizēja VMD. Maz izsniedz, maz arī prasa. Sanāksmē Balvos apspriests arī, vai limitu nevarētu kā sadalīt teritoriāli vai vismaz palielināt. Šogad tas ir iespējams, jo tiek pārskatīts sugu aizsardzības plāns. Vai tas notiks, atkarīgs, vai to darba kārtībā iekļaus Zemkopības ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Vilki nāk sētās un pilsētās, plosa dzīvniekus, bet ruksīšiem ir jautri! Medījamie dzīvnieki #11
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
