Pagājušā gada decembrī un arī šogad janvārī Pārtikas un veterinārais dienests Kurzemes pusē saņem zvanu pēc zvana ar informāciju par mežā atrastām mirušām mežacūkām. Ventspils novads pieder pie tām teritorijām, kur visas nomedītās mežacūkas ir laboratoriski jāizmeklē pret Āfrikas cūku mēri. Šis vīruss konstatēts ne tikai Kurzemē – pagājušā nedēļā saņemti zvani par inficētām cūkām arī no Jelgavas, Jēkabpils, Olaines, Cēsu, Valkas un Tukuma apkārtnes. Brīdinām, ka sižetā var būt arī nepatīkami skati.
Kurzemē atkal atgriezies Āfrikas cūku mēris. Īpaši smaga situācija bija gada nogalē, kad medību kolektīva “Mētras-1” teritorijā vienā dienā tika konstatēti 37 mežacūku līķi.
Skats no Ventspils 27.01.2025
Jānis Strēlis, medību kolektīva “Mētras-1’’ pārstāvis: “Lieli dzīvnieki. Citi četrus piecus gadus veci pat bija. Visi sivēntiņi, divgadnieki. Kur gulējuši- tur arī nomiruši. Smagākās bija lielās sivēnmammas un kuilis, kuras mēs nevarējām pat pakustināt. Bijām spiesti dalīt pa gabaliem un tad mest ugunskurā, pēc tam dabūjam visas drēbes dezinficēt. Tāpēc iesaku medniekiem: medīt, lai nebūtu jānonāk līdz šādai situācijai, kad tik daudzas jāsadedzina.”
Vīruss pēdejos mēnešos skāris vairākas Ventspils novada vietas: Tārgali, Ugāli un arī Popi, kur sižeta filmēšanas dienā devāmies uz ziņotāja norādītajam koordinātām.
Ugālē atrod 31 beigtu mežacūku. Atceries ievērot biodrošības prasības
Pārtikas un veterinārais dienests aicina izmantot telefona aplikāciju ”Mednis” – tā noder, ja mežā vai šosejas malā ieraugāt dzīvnieka līķi vai arī, ja notikusi dzīvnieka sadursme ar automašīnu. Aplikācijā var nosūtīt foto un precīzu mirušā dzīvnieka atrašanās vietu, bet par ziņošanu un mežacūkas koordināšu nosūtīšanu Pārtikas un veterinārais dienests izmaksā 50 euro lielu kompensāciju.
Ivars Koloda, PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs: “Patreiz mēs atrodamies Ugāles mežos, kur decembra mēnesī bija kārtīga Āfrikas cūku mēra eksplozija. ”
Vīruss jau ir konstatēts arī mājas cūkām, kur lēmums ir neatgriezenisks- visi inficētie ganāmpulki tiek likvidēti. Šīs slimības uzliesmojums lielākais bijis 2017. gadā, diemžēl vakcīna pret Āfrikas cūku mēri joprojām nav. Saskarsme ar slimu dzīvnieku nav bīstama ne cilvēkam, ne suņiem vai kaķiem, bet tieši vīrusa pārnēsāšana ar apaviem un drēbēm uz zemnieku saimniecībām, kur notiek cūku audzešana ir visbīstamākā.
Katastrofāla situācija! Jauns rekords: 2024. gadā konstatētas 1213 ar mēri slimas mežacūkas
Ivars Koloda, PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs: “Šīs beigtās mežacūkas vairāk atrod Tārgalē, Puzē, Popē, Ancē un šobrīd arī Ugālē un tas nozīmē to, ka tas mēris nekur nav apstājies un viņš lēnām virzas uz Talsu novadu, kurš faktiski ir ka tādās spīlēs, bīstamība nāk gan no Rīgas, gan Ventspils puses. Tie lielākie riski arī Talsu mājas cūku audzētājiem.”
Vairāku dienu atbildīgais darbs likvidejot vīrusa perēkli Ugālē vainagojies panākumiem- slimība neizplatās tālāk. Diemzēl šī metode neesot pati drošakā laikā, kad pastāv meža ugunsgrēku draudi, tāpēc vairums mednieku izvēlas cūkas aprakt vai vest uz speciāli izveidotiem konteineriem.
Situācija tikai pasliktinās! Vienuviet atrod 21 beigtu mežacūku
Jānis Strēlis, medību kolektīva “Mētras-1’’ pārstāvis: “Pirmais, labākais, būtu neturēt lielu populāciju, lai nerastos šis mēris. Medīt, lai nebūtu daudz viņas . Tas bija darbiņš trīs dienu garumā, no tumsas līdz tumsai. Sevi ir jānodezinficē, mašīna, zābaki, lai neiznestu slimību ārpus teritorijas. Ir jābūt atbildībai. Es šobrīd arī medīju un pagaidām nav izdevies inficēt tālāk no tā perēkļa.”
Lai kāda arī nebūtu slimības perēkļu likvidešanas metode – Pārtikas un veterinārais dienests vispirms ievāc paraugus, ko nogādāt laboratorijā. Savukārt visiem Latvijas iedzīvotājiem jābūt informētiem par drošības pasakumu ievērošanu dodoties mežā.
Uzziņai
Neskatoties uz to, ka daļā Latvijas teritorijas nomedītajām mežacūkām nav jāveic Āfrikas cūku mēra (ĀCM) analīzes, biodrošības prasības neviens nav atcēlis.
Veicamās darbības uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās”, kas ir spēkā no 2018. gada 20. aprīļa.
Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants skaidro, ka pēc medībām no apaviem un to zolēm notīra augsnes daļas un netīrumus un medībās izmantotos apavus mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas iedarbīgi pret Āfrikas cūku mēra vīrusu.
Savukārt medībās izmantoto apģērbu un apavus aizliegts valkāt vietās, kur tur lauksaimniecības dzīvniekus un gatavo barību lauksaimniecības dzīvniekiem, veic citas darbības, ar kurām tieši vai netieši iespējams pārnest infekcijas slimības ierosinātāju no meža dzīvniekiem uz lauksaimniecības dzīvniekiem.
Pēc medījuma transportēšanas uz medījuma apstrādes vietām aprīkojuma un transportlīdzekļa virsmas, kas bijušas tiešā saskarē ar medījumu, tīra, mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem.
Atsieniet rokas medniekiem un selektīvo medību beigas? “Šauj garām!” #268 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
