Medības tiek bieži uzskatītas par vienu no darbības veidiem, kas rada papildus apdraudējumu apkārtējai videi un arī dažādām sugām. Šis pieņēmums arī izriet no ES Dabas ziņojuma, kurā dati tiek prezentēti maldinošā veidā, izmantojot mednieku attēlus.
Par laimi dati, kas izmantoti Dabas ziņojumā, ir pieejami publiski. Tajos mazliet iedziļinoties, izrādās, ka situācija ir ļoti atšķirīga. Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) ir šos datus izanalizējusi un nonākusi pie secinājuma, ka tikai 0,66% gadījumos medības rada reālu apdraudējumu apkārtējai videi. Citiem vārdiem sakot, dalībvalstis mazāk nekā 1% gadījumu medības uzskata par nopietnu apdraudējumu videi. Medību negatīvo ietekmi uz apkērtējo vidi var vērtēt pēc vairākiem kritērijiem.
Medību negatīvā ietekme uz dzīvotnēm – 0,05 % gadījumos
No 5596 ziņojumiem par negatīvo ietekmi uz dzīvotnēm tikai 3 gadījumos dalībvalstis ziņoja, ka pie vainas ir medības.
Medību negatīvā ietekme uz sugām, izņemot putnus – 0,17 % gadījumos
Saraksts ar situācijām, kad medībām ir bijusi negatīva ietekme uz dažādām sugām, izņemot putnus, rada daudzus jautājumus. Piemēram, ir minēts, ka medības apdraudot lašu (Salmo salar) un Vidusjūras bezspīļu omāru (Scyllarides latus) populācijas. Tās ir divas no ziņojumos minētajām 12 sugām, uz kurām medības atstājot negatīvu ietekmi.
Medību negatīvā ietekme uz putniem – 2,5% gadījumos
Viens no iemesliem, kādēļ mediji medības uzskata par lielāko ļaunumu, runājot par putniem, ir tāds, ka Dabas ziņojumā izmantoti attēli ar medniekiem, runājot par videi radīto negatīvo ietekmi. Dalībvalstu ziņojumos lauksaimniecība, mežsaimniecība un klimata izmaiņas tiek minēti kā vieni no galvenajiem iemesliem, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi. Medības šajā kontekstā ir minētas tikai dažās apakškategorijās. Lai gan nav skaidrs, kā iegūti 18%, runājot par nelikumīgām medībām, bet legālas medības kā negatīvais faktors tiek minētas tikai 2,58 % gadījumos.
Problēma tāda, ka var rasties iespaids, ka nelikumīgai šaušanai 18% gadījumos ir lielāka negatīvā ietekme, salīdzinot ar mežsaimniecību – 11% gadījumos. Problēma tāda, ka mežsaimniecība ir minēta vienā no galvenajām kategorijām, bet nelegālas medības – vienā no apakškategorijām, tādēļ šie skaitļi nav salīdzināmi. Tāpat nav pieņemami, ka medības un nelikumīga šaušana tiek apvienota vienā kategorijā. Nelikumīga šaušana ir pākāpums, ko var uzskatīt par sodāmu nodarījumu un nav attaisnojama.
Ziņojumā precīzi ir norādīts, ka medības pēc nelikumīgas šaušanas ir otrs lielākais iemesls, kas negatīvi ietekmē ziemojošos un ES migrējošos putnus, bet šis faktors tik un tā tiek minēts tikai 6,6 % gadījumos.
Kuras putnu sugas tiek ietekmētas?
Kopā tiek minētas 86 putnu sugas, uz kurām medības atstājot negatīvu ietekmi. Interesanti, ka šajā sarakstā lielākoties ir minēti putni, kuru populācijas nav apdraudētas un ir stabilas, piemēram, tiek minēta meža zoss, kuras skaits strauji pieaug citviet ES, kā arī kormorāns.
FACE norāda, ka šie apgalvojumi ir pretrunā ar ES vadlīnijām par ziņošanas kritērijiem attiecībā uz sugām, kuras nav apdraudētas un ir stabilas. Vadlīnijās ir ieteikts neziņot par tām putnu sugām, kuras nav apdraudētas. Ja šis ieteikums tiktu ņemts vērā, rezultāts būtu ļoti atšķirīgs.
Kur ir problēma?
Dabas aizsardzības politika būtu jābalsta pierādījumos un faktos. Dabas ziņojums nodrošina ļoti svarīgu informāciju, kuru izmanto, lai dzīvē īstenotu Biotopu un Putnu direktīvu prasības. Tādēļ šo informāciju vajadzētu izmantot objektīvi, nevis, lai radītu pieņēmumus un virzītu kādus politiskos mērķus.
Diemžēl maldinošo informāciju jau sākuši izmantot mediji. Ja likumdevējiem tiek stāstīts, ka medībām ir negatīve ietekme uz vidi un tā apdraud bioloģisko daudzveidību, ir skaidrs, ka tiks īstenoti pasākumi, lai medības ierobežotu. Viens piemērs ir pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums attiecībā uz medību aizliegumu aizsargājamās teritorijās.
Par ko tiek ziņots?
Saskaņā ar dabas direktīvu prasībām, dalībvalstīm jāziņo par iemesliem, kas apdraud dažādas sugas un dzīvotnes. Tādēļ regulāri tiek ziņots par draudiem un faktoriem, kuriem varētu būt negatīva ietekme. Kopumā tika novērtēts, ka viens no lielākajiem negatīvajiem faktoriem ir lauksaimniecība (21,4 %), tam seko mežsaimniecība (10,8 %), būvniecība (12,9%), invazīvās sugas (7,3%), dabīgie procesi (8,5%), ūdensrežīma izmaiņas (8,3%), transports (4,7%), klimata izmaiņas (3,7%) u.c.
Avots: FACE
