Izmantoti LVB relīzes materiāli
Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) iesniegusi priekšlikumu Tieslietu ministrijā paredzēt kriminālatbildību īpašniekam, kura bezatbildīgi turēts dzīvnieks sakropļo vai nogalina citu dzīvnieku.
Pašlaik Krimināllikumā noteikta dzīvnieka īpašnieka atbildība tikai tad, ja dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpuma gadījumā ir nodarīti vidēji smagi vai smagi miesas bojājumi cilvēkam vai tas izraisījis cilvēka nāvi.
Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums, piemēro naudas sodu. Tomēr Latvijā ir daudz gadījumu, kad īpašnieka nepieskatīti suņi klaiņo, uzbrūk un sakož vai nogalina citus suņus, kaķus, mājputnus, aitas, trušus, stirnas un citu sugu mājdzīvniekus vai savvaļas dzīvniekus.
Turklāt šādi gadījumi ir novērojami gan pilsētās, kur dzīvnieku īpašnieki vai turētāji neievēro noteikumu, ka sunim ir jābūt pavadā vai iežogotā teritorijā, gan ārpus pilsētas, kur joprojām daudzi suņu īpašnieki uzskata, ka suns laukos var klaiņot apkārt nepieskatīts.
Kas vainīgs?
LVB priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš norādīja: “Šeit runa ir tieši par saimnieku atbildību. Suns nav vainīgs, tāda ir suņa daba – iet un medīt. Sevišķi, ja tas nav audzināts un netiek pienācīgi pieskatīts. Tā ir saimnieka atbildība un vaina, ka suns klaiņo, plosa un nogalina citus suņus, mājas un laiksaimniecības vai savvaļas dzīvniekus.”
Ir pamats uzskatīt, ka šādu gadījumu, kuros no nepieskatītu suņu uzbrukumiem smagi cieš vai iet bojā citi dzīvnieki, ir daudz vairāk nekā personas tīšas cietsirdīgas rīcības pret dzīvniekiem gadījumu. Proti, spēkā esošais regulējums paredz, ka neatkarīgi no cietušajam dzīvniekam nodarītā kaitējuma smaguma, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, kurš ir pārkāpis turēšanas noteikumus, tiek piemērots tikai naudas sods.
Tātad nekādā veidā netiek vērtēts nodarījums cietušajam dzīvniekam, šī dzīvnieka ciešanas, radītās veselības problēmas vai dzīvības zaudējums. Bieži dzirdam apgalvojumu, ka dzīvnieks ir vērtība, taču praksē tas bieži vien neparādās.
Krimināllikuma darba grupas izstrādātais likuma grozījumu projekts pašlaik paredz, ka cietsirdīga rīcība ir cilvēka darbība vai bezdarbība pret dzīvnieku, kas izraisa dzīvniekam veselības problēmas, sakropļojumu vai nāvi, bet cilvēka bezatbildības radītās sekas vērtētas netiek, pat, ja tās izraisa cita dzīvnieka nāvi.
“Veterinārārstu ieskatā dzīvnieka uzbrukums citam dzīvniekam, kā rezultāta dzīvnieks tiek sakropļots vai nogalināts, arī ir uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos, jo tā ir uzbrūkošā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja darbības vai bezdarbības sekas,” skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš.
Vienlaikus Latvijas Veterinārārstu biedrība pauž gandarījumu, ka Krimināllikuma grozījumu projektā 230. pantā jau ir iestrādāts LVB priekšlikums noteikt obligāti piemērojamu papildsodu – atņemt tiesības turēt jebkādus dzīvniekus vai arī tiesneša nosauktu konkrētu sugu dzīvniekus, tādējādi paredzot bargāku atbildību par spīdzināšanu vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots.
Kā rīkoties, ja notverts klaiņojošais suns, kas kādu dzīvnieku ir savainojis vai nogalinājis?
Ja ir novērots, ka viens vai vairāki suņi regulāri brīvsolī klaiņo kaut kādā vietā, ja tie uzbrūk kādam sunim, mājas vai savvaļas dzīvniekam, ir pieķerti plosot vai ēdot medījumu, vēlams visu filmēt un fotografēt.
Ja izdevies noķert tādu suni, ir jāziņo policijai.
Jāraksta iesniegums, kurā jāizklāsta viss novērotais. Tālāk policija rīkosies sava kompetences ietvaros. Suns tiks nogādāts uz patversmi, kur veterinārārsts nolasīs mikročipa informāciju. Pēc tam tiks meklēts saimnieks.
“Diemžēl, saimnieki bieži vien mēģina atrunāties, tā vai citādi atsakoties no suņa, lai tikai nebūtu jāuzņemas atbildība un jāmaksā soda nauda. Ja saimnieks ir atrasts un neatsakās no suņa, atzīst nodarījumu un kaitējumu, ko suns nodarījis, soda nauda būs maigākais no soda veidiem. Ļaunākajā gadījumā suni var iemidzināt, lai gan tas nav vainīgs. Vainīgs ir saimnieks,” sacīja LVB vadītājs.
Noslēgumā Valdis Šmēliņš piebilda, ka sabiedrībai beidzot ir jāsaprot – suns nav tikai jaukas emocijas, kamēr tas ir maziņš. Tā ir atbildība visas dzīves garumā.
Atgādināsim, ka pavisam nesen ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību.
Saskaņā ar tiem, ja sunim nav mikročipa, patversmei 72 stundu laikā jāievada tam mikročips un jāreģistrē dzīvnieks Lauksaimniecības datu centra reģistrā. Līdz ar to, saimniekam var būt diezgan lielas problēmas, pierādot, ka tas ir viņa suns. Var gadīties, ka suni atgūt neizdodas pat caur tiesu.
Saskaņā ar Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības prasībām, sunim var reģistrēt jebkurš veterinārārsts. Procedūra ir ātra un nemaksā dārgi. Kopā ar implantu un veterinārās pases izrakstīšanu, tie varētu būt 20-25 eiro.
Veterinārārste Lita Konopore par izmaiņām Veterinārmedicīnas likumā, kas skar medību suņu īpašniekus
Abonē! Medības + pielikumi!
