Kopš 8. marta jauno mednieku un medību vadītāju eksaminācija notiek, izmantojot atjauninātu jautājumu kopumu. Tas ir ievērojami plašāks par iepriekš izmantoto. Jautājumu apkopojums radījis neizpratni medību kursu organizatoros, savukārt tas izraisījis ķēdes reakciju arī Valsts meža dienestā (VMD) un ornitologu aprindās.
Jāzina vairāk nekā 1000 atbilžu
Mednieku eksaminācijas jautājumu kopums ne reizi vien bijis sava veida klupšanas akmens. Iepriekšējā versija ar aptuveni 900 jautājumiem bija pilna reālām situācijām neatbilstošu un pat absurdu apgalvojumu. Sadarbojoties mednieku organizācijām, medību kursu organizatoriem un Valsts meža dienestam, no kopējā jautājumu klāsta tika izņemts gandrīz 300 neloģisku vai nekorektu jautājumu, vienlaikus arī tika pievienoti jauni jautājumi. Šobrīd jautājumu skaits ir nedaudz pāri 1000. Atsauksmes no medību kursu organizatoriem liecina, ka neskaidrību atkal kļuvis vairāk. Vēlme pēc eksāmena, kurā patiešām pārbaudītu jauno mednieku zināšanas, šķiet pagaidām palikusi kaut kur pusceļā.
Mednieku kursu organizatori uzskata, ka nepiemēroto jautājumu dēļ daudz laika jāvelta tam, lai izskaidrotu, kā nokārtot eksāmenu, nevis visas pūles veltītu, piemēram, medību drošības jautājumu aplūkošanai. Topošajam medniekam būtu jāzina arī vispārējā informācija par medījamo dzīvnieku bioloģiju, nevis jāskaidro, kurš kuram un cik dziļi paklanās medību ceremonijā, citas ļoti specifiskas lietas, kas katrā klubā mēdz atšķirties.
VMD jautājumus vērtē pozitīvi
Savukārt VMD jaunos eksaminācijas jautājumus vērtē pozitīvi. Dienesta amatpersonas pauž viedokli, ka tāpat kā līdz šim ietverti ir jautājumi no visām teorētisko zināšanu iemaņas programmas tēmām, ko paredz normatīvie akti. Visus jautājumus ir sagatavojuši savā profesijā kompetenti un zinoši pārstāvji – jautājumu sagatavošana notika, VMD Medību daļai sadarbojoties ar mednieku organizāciju pārstāvjiem, ornitologiem, Valsts policijas, Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem.
Tāpat VMD norāda, ka topošo mednieku zināšanas ir atkarīgas no apmācību kursu organizatoru un pasniedzēju kvalitātes un arī no pašu cilvēku ieinteresētības.
Pieaugošo eksāmenu nenokārtojušo jauno mednieku skaitu VMD skaidro ar to, ka daļa pretendentu iemācās pareizās atbildes uz jautājumiem un automātiski ievelk atbildi atbilžu lapā, neiedziļinoties jautājuma būtībā, tāpat tiek pieminēta psiholoģiskā spriedze un paviršība. Savukārt medību vadītāju kandidātiem jaunie jautājumi nav sagādājuši grūtības.
Pretrunīgi jautājumi
Tomēr medību kursu organizētāji tam nepiekrīt. Viņi uzskata, ka vaina meklējama komunikācijas trūkumā starp procesā iesaistītajām pusēm. Medības ir daudzkārt plašāka tēma nekā, piemēram, ceļu satiksme. Nepietiek vien izstudēt Medību noteikumus. Jaunajam medniekam nepieciešams ļoti plašs zināšanu loks, tas iegūstams dažādos avotos. Tur arī meklējama problēmas būtība – nav īsti zināms, kurš no avotiem uzskatāms par pamatu. Piemēram, jautājumā par to, cik tālu lido vītņstobra ieroča lode: 2000 – 3000, 3000 – 4000, vai 4000 – 5000 metru? Par pareizu tiek uzskatīta atbilde “4000 – 5000 metru”. Šis jautājums sagatavots, izmantojot grāmatu “Medību ieroči” (Rīga, 2000), kuras autors ir Aivars Dundurs. Nodaļā “Drošības pasākumi ar medību ieročiem” (177. lpp.) autors ir norādījis tieši šādu attālumu vidēja kalibra vītņu lodes lidojumam, kas izšauta debesīs 30 – 33° leņķī. Valsts meža dienestam nav pamata apšaubīt A. Dundura monogrāfijā publicēto informāciju.
No vienas puses, dienesta ierēdņiem taisnība, atsaucoties uz 17 gadu veciem datiem. Taču tajā pašā laikā ballistiskie kalkulatori apliecina, ka vidēja medību lode, piemēram, 11,7 gramus smaga “Norma Oryx”, ir nokritusi zemē pēc 3500 metru lidojuma gan tad, ja izšauta no “308 Win”, gan 30 – 06 kalibra ieroča (populārākie vītņstobra ieroču kalibri Latvijā. – Aut.). Tāpat enciklopēdijā “Letonika.lv” atrodama atbilde, ka lode lido līdz 4000 metru attālumam.
Līdzīga situācija ir arī jautājumos, kas skar medījamo dzīvnieku bioloģiju. Piemēram, jautājums: “Kādā vecumā aļņu buļļi sasniedz maksimālo ķermeņa masu?” – 4,5 gadu, 6,5 vai 9 gadu vecumā? “Lielajā medību grāmatā” minēts, ka buļļiem ķermeņa masa pieaug līdz 11 – 12 gadu vecumam, savukārt grāmatā “Medības Latvijā” lasāms, ka novecošanās sākas, sasniedzot 10 – 11 gadu vecumu. Līdzīga situācija ir arī ar vilku kucēnu skaitu metienā. “Lielajā medību grāmatā” minēts, ka dzimst 4 – 6, grāmatā “Medības Latvijā” – 6 – 7 . Savukārt starp atbilžu variantiem par pareizo tiek uzskatīts 6 – 8 kucēni. Iespējams, jomas eksperti jautājumos paguvuši iekļaut datus no jaunākajiem pētījumiem, kuri vēl nav publicēti plašai sabiedrībai pieejamos avotos.
Kā rīkoties?
Kā šādā situācijā rīkoties medību kursu organizatoriem un topošajiem medību vadītājiem, kuri eksāmenam drīkst sagatavoties patstāvīgi? Varbūt situāciju būtu glābis “obligātās literatūras” saraksts, kurā tad arī meklējamas atbildes.
VMD medību daļas vadītājs Valters Lūsis atzīst, ka tik lielā teorētiskā pārbaudījuma jautājumu apjomā ir jautājumi, kuri būs jāprecizē vai pat jāizslēdz. Jautājumus ir sagatavojuši eksperti, nosakot augstus zināšanu līmeņa pārbaudes kritērijus, kas dažreiz pārsniedz mednieku kandidātu zināšanu līmeni. Kļūdainus, nesaprotamus vai viennozīmīgi dažādi interpretējamus jautājumus citi eksperti “izsijāja”, tos pārskatot, bet vienmēr būs zināma daļa jautājumu, kurus var pārbaudīt, tikai tos praktiski izmantojot pārbaudījumā.
“Pēc iepriekšējās pieredzes, šis process bija patstāvīgs – tika analizēti atbilžu rezultāti un uzklausīts kandidātu un to apmācītāju viedoklis. Jautājumu būtība nav tikai kandidāta zināšanu pārbaude, kas, protams, ir primāra, bet arī izpratnes, iespējams, kādā jautājumā arī uzmanības pārbaude. Teorētiskajā mednieka kandidāta pārbaudījumā ir iekļautas visas tēmas, kas izriet no Medību likuma, jāzina un jāizprot visiem medniekiem. Medību likumā ir noteikts, ka ikvienam no mums ar savu darbību ir jānodrošina, jāveicina medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana. Pēc šīsdienas sabiedrības prasībām un ne vienmēr viennozīmīgās attieksmes pret medībām, katram medniekam ir jābūt zinīgam un spējīgam pamatot medniecības lomu sabiedrībā, dabas aizsardzībā,” tā Lūša kungs.
Vērtīgs domugrauds
Reaģējot uz sākto diskusiju, eļļu ugunij paspējis pieliet arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības “šefs” Viesturs Ķerus, savā emuārā apcerot medību kursu rīkotāju vēlmi pēc fotogrāfiju kolekcijas, kuras iespējamas eksāmenu biļetēs. Kursu organizētāju vēlmi jaunajiem medniekiem iemācīt pēc iespējas labāk pazīt medījamos un nemedījamos putnus viņš traktējis kā mednieku nespēju atpazīt putnus kopumā. Ķerus kunga teiktajā ir kāds lielisks domugrauds – medniekam jāmācās visu dzīvi. Varbūt ornitoloģijas korifeji varētu palīdzēt, piedāvājot īpašas apmācības iespējas medniekiem? Tā būtu lieliska iespēja izglītoties visiem – gan jaunajiem medniekiem, gan vienkārši putnu vērotājiem, kurus interesē, kāda tieši pīle nonākusi viņu redzeslaukā, gan tiem, kuriem, ziemu pavadot pilsētas dzīvoklī, kādas pīles nosaukums piemirsies.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
