Valsts meža dienestā (VMD) šobrīd uzsākta strukturāla reforma. Preses konferencē, kas notika 07.01.2022., VMD vadība centās skaidrot iecerētās reformas būtību un tās pienesumu.
Preses konferences laikā žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska jautāja VMD ģenerāldirektorei Ainai Stašānei par to, vai plānots palielināt medību inspektoru skaitu un kā paredzēts uzlabot komunikāciju starp VMD un pārējo sabiedrību, arī ar nozari saistītajām organizācijām. VMD ģenerāldirektore atklāja, ka paredzēts palielināt medību inspektoru skaitu līdz desmit, iespējams, pārveidojot kādas amata vietas, piedāvājot šo darbu kādam mežzinim. Savukārt VMD medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidroja, medību inspektoriem būs mazāk papīru darba pēc pārkāpuma konstatēšanas, šo darbu uzticot citiem profesionāļiem un līdz ar to būs vairāk laika un iespēju tiešo darba pienākumu veikšanai. Attiecībā par komunikāciju starp VMD un medniekus pārstāvošajām organizācijām jautājumā par nodevām, Stašānes kundze skaidroja, ka komunikācija ir jāuzlabo, kā arī to, ka jautājums par nodevu palielināšanu vēl nav līdz galam beidzies, process šajā jautājumā vēl turpinās, kā arī paredzētas diskusijas par šo jautājumu.
Kā jau iepriekš rakstījām, ir plānots palielināt medību nodevas no 2023. gada.
Lai arī plašsaziņas līdzekļiem izplatītajos dienesta paziņojumos lasāms, kā reformas uzlabos dienesta darbu un tās apstiprinājusi Zemkopības ministrija, un reformu izstrādē piedalījušies visi VMD vadošie darbinieki, realitāte ir pavisam citāda – gandrīz 400 Valsts meža dienesta darbinieku jeb lielākā daļa parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pārtraukt, viņuprāt, sasteigtas reformas dienestā. Vēstulē uzsvērts, ka meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne īsteno nepārdomātas un ekonomiski nepamatotas reformas, kas sagraus meža uzraudzības sistēmu.
Vēstulē arī uzsvērts, ka tieši Zemkopības ministrija no Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram nepieciešamo prasmju un zināšanu saraksta izņēma prasību pēc augstākās mežsaimnieciskās izglītības, un bez konkursa dienestu tika uzticēts vadīt cilvēkam, kuram, visticamāk, ir visai attālināts priekšstats par norisēm mežā un mežsaimniecībā. “Šādā apzinātā rīcībā, pielāgojot amata aprakstu konkrētai personai, ar kuru iepriekš bijušas darba attiecības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Zemkopības ministra K. Gerharda darbībā ir saskatāms interešu konflikts un tirgošanās ar amatiem,” lasāms vēstulē.
Atklātajā vēstulē VMD darbinieki uzsver, ka paredzēts palielināt administratīvo aparātu Rīgā, likvidējot darba vietas reģionos, kur ir kā mežs, tā cilvēki, kuru dzīve ir saistīta ar šī meža sargāšanu un kopšanu, līdz ar nebūs iespējams kvalitatīvi veikt dienestam uzticētos uzdevumus.
“VMD ģenerāldirektora komunikācija ar VMD darbiniekiem ir vāja, jo nav sniegta informācija par to, kādi būs ieguvumi sabiedrībai, kāds ir ekonomiskais pamatojums strukturālo reformu ieviešanai un, cik liela būs finanšu līdzekļu ekonomija, kā arī, kur paredzēts tos izmantot. Mums pieejamā informācija nesniedz pārliecību par to, ka VMD ģenerāldirektores pieņemtie lēmumi sniegs uzlabojumus VMD darbā, tieši otrādi – radīs haosu un pasliktinās uzraudzības darba kvalitāti, it sevišķi apdraudēs meža ugunsapsardzības funkcijas izpildi. Reformas tiek plānotas tikai un vienīgi uz klientu, sadarbības partneru, darbinieku aptaujās iegūto informāciju. Izmaiņu ieviešanai iztrūkstošs ir neatkarīgs vērtējums un ekonomiskais pamatojums, kas norāda uz vadības pieņemto lēmumu augstu subjektivitātes risku,” lasāms vēstulē.
Par traucēšanu, medību vadītājiem un aizliegumiem. Atskats uz 2021. “Šauj garām!” #108 epizode
Abonē žurnālu Medības!
