Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs
Pēdējo mēnešu laikā sociālo mediju vidē arvien biežāk apspriež vilkus. Novērošanas kameru ieraksti fiksē vilku pārvietošanos dzīvojamo māju tuvumā. Internetā izplata arī dažādus attēlus ar vilku nodarītiem postījumiem.
Vilku medību sezonai būtu jānoslēdzas marta beigās, bet kvotas, cik daudz vilkus ir atļauts nomedīt, izpildīja jau janvāra vidū. Lauksaimnieki, kas audzē mājlopus, vēlas, lai vilkus var medīt ilgāk, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas tam iebilst.
Kaut arī vilku monitoringa dati neliecina, ka vilku skaits ir strauji pieaudzis, diskusijai par radikālām izmaiņām vilku medību regulējumā ir atvērta par jomu atbildīgā valsts iestāde – Valsts meža dienests.
Pat savā pagalmā vairs nav droši? Lauku iedzīvotājiem jārēķinās ar vilku klātbūtni
Ganības vilku dēļ vairs nav drošas
Zemnieku saimniecībā “Sili” netālu no Līgatnes saimnieko Juris Bērziņš. Viņa saimniecībā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Ganību sezonas laikā viņa ganāmpulkā ir vairāk nekā simt liellopu, stāstīja Bērziņš:
“Govis es sagrupēju pa bariem. Pie bara tiek pievienots klāt bullis, un attiecīgi no piemājas ganībām viņas dodas uz tālākām ganībām, uz upes palienes pļavām, kur viņas normālā gadījumā nodzīvo līdz pat oktobra otrajai pusei.”
Rudens laikā ganības palienes pļavās saimnieks vairs neuzskata par drošām. Iemesls tam ir vilki: “Septembris ir tas laiks, kad vilki intensīvi māca medīt savus jaundzimušos un viņi jau pārvietojas diezgan aktīvi. Vecajiem vilkiem jau talkā nāk jaunie vilcēni, un man ir jādomā, kā no šīs situācijas vairāk pasargāties.”
Ganāmpulku platības ieskauj elektriskais žogs. Tāpat ir izvietotas meža kameras. Ar speciālas mobilās lietotnes starpniecību tās nereti ziņo par vilku atrašanos ganāmpulka tuvumā.
“Ņemot vērā to, ka vilku klātbūtne kļūst arvien biežāk novērojama, es vairs nevaru atļauties ganīt govis līdz oktobra vidum. Man ir jāsāk domāt jau septembra pirmajā pusē par to, ka viņām ir jāatgriežas tuvāk mājām, kur viņas ir nosacīti lielākā drošībā, kur es viņas varu veiksmīgāk pieskatīt,” skaidroja saimniecības “Sili” īpašnieks.
Kopš saimniecības izveidošanas 90. gados ilgu laiku vilki nebija traucējuši liellopu audzēšanu – problēma attīstījusies pēdējo piecu gadu laikā.
“Sākotnēji tās bija pēdas. Tad es sāku izvietot meža kameras un sāku fiksēt dzīvnieku klātbūtni arī vizuāli. Un pirms trim gadiem bija pirmais uzbrukums manam ganāmpulkam.”
Uzbrukumi pēdējos gados ir bijuši vairāki. To rezultātā noplēsts viens teļš un vēl viens pazudis bez pēdām: “Situācija, kad notiek uzbrukums govju ganāmpulkam, ir nepatīkama no diviem aspektiem. Pirmais aspekts ir zaudētais dzīvnieks, kas tīri finansiāli ir mērāms četrciparu skaitļa ietvaros.”
Kā otru nepatīkamo aspektu saimnieks izceļ iztramdītos dzīvniekus, kuri iemūk mežā, un pēc tam viņus ir grūti sadzīt atpakaļ ganībās. Pērn govis šādi mukušas četras reizes.
Ātrāka ganību noslēgšana palienes pļavās nozīmē papildus pāris tūkstošu eiro tēriņus mēnesī barības nodrošināšanai, sākot ātrāk piebarot.
Juris Bērziņš, kurš pats ir mednieks, uzskata, ka risinājums cīņai ar vilkiem būtu atļauja viņus medīt ilgāk.
Vilku medību sezona Latvijā ir no 15. jūlija līdz 31. martam, taču ir noteikta pieļaujamā kvota, cik daudz vilkus drīkst nomedīt. Šogad tā bija 370 vilku. Kvotu izpildīja jau 15. janvārī.
“Vilki šobrīd ieņem savas teritorijas, viņi gatavojas kucēnu laišanai pasaulē. Šis ir tas brīdis, kad mednieks varētu veiksmīgi izdarīt savu darbu un panākt to, ka vilku pāris šeit, šajā teritorijā, blakus manām ganībām neizveido savu midzeni,” savu viedokli pauda Bērziņš, piebilstot – vilku medību sezona būtu jāpagarina līdz aprīļa otrajai pusei.
Saimnieks uzskata, ka 370 nomedījamo vilku limits ir nepietiekams.
Vilku uzbrukumu skaits mājdzīvniekiem pēdējo gadu augstāko līmeni sasniedza 2023. gadā, kad cieta 590 mājdzīvnieku. Pērn šādu dzīvnieku bija 372, kas ir par 63 % mazāk. Visbiežāk vilki uzbrukuši aitām, kazām, liellopiem un suņiem.
Valsts meža dienests gatavs vērtēt vilku medību palielināšanu
Valsts meža dienests uzrauga vilku populāciju Latvijā, tai skaitā nosaka medību kvotas. Medību daļas vadītājs Valters Lūsis akcentē nodarīto postījumu statistiku.
“Tagad ir tendence samazināties šiem fiksētajiem gadījumiem. Mēs jau nezinām par gadījumiem, par kuriem neviens neziņo vai kur nav pierādījumu, ka tieši vilks ir nodarījis šo postījumu. Piemēram, pazudis suns. Šo gadījumu “pieraksta” vilkam, bet īstenībā vilkam tur nav nekāda darīšana. Vai arī otrādi – pazūd suns, neviens neziņo, bet patiesībā vilks tur ir vainīgs.”
Tāpat postījumu skaita samazināšanos Lūsis saista ar lauksaimnieku ieguldījumiem pienācīgu žogu izbūvē, kuriem ir pieejams arī līdzfinansējums.
Taču žogu neatbilstība joprojām esot galvenais iemesls, kāpēc vilki tiek klāt pie mājlopiem: “Žogs ir būvēts, lai dzīvnieks neizkļūtu savvaļā, bet tas nav būvēts, lai vilks neiekļūtu teritorijā.”
Medību kvotas apjomu nosaka, balstoties uz nomedīto dzīvnieku skaitu iepriekšējā medību sezonā. Pirms šīs medību sezonas to paaugstināja no 300 līdz 370 vilkiem.
Tā kā šo vilku kvotu jau izpildīja pirms vilku medību sezonas beigām, tad arī jaunā sezona jūlija vidū sāksies ar tādu pašu kvotu.
Ar to nav mierā ne dzīvnieku aizstāvju organizācijas, ne arī mednieki – Valsts meža dienests ir starp diviem dzirnakmeņiem.
“Vieni ir par to, ka vilki ir jāmedī vairāk – dodiet [kvotas], un mēs nomedīsim piecsimt, astoņsimt, dodiet tikai, mēs visu nomedīsim. No otras puses, mums ir tiesvedības, kur šo pašu kvotu apstrīd, ka vispār vilki nav jāmedī – ir jāmedī tikai postījumu vietās,” pauda Lūsis, kurš arī pats ir ilggadējs mednieks.
Vilkiem Latvijā izzušana nedraudot. Tas nozīmē, ka varot diskutēt arī par būtiskiem grozījumiem šā brīža medību noteikumos. Varētu samazināt vilku medību sezonu, bet neierobežot apjomu, kā, piemēram, stirnām vai mežacūkām.
Lūsis uzskata, ka jautājumu par medību kvotām varētu virzīt, diskutējot par diviem radikālākajiem scenārijiem. Viens no tādiem varētu būt – atcelt nomedījamo vilku limitu, bet saīsināt medību sezonu. Pretējs variants – aizliegt vilku medības vispār un izsniegt vilku medību atļaujas tikai postījumu vietās.
“Bet varbūt arī kādreiz vajag ieliet eļļu ugunī, lai izdeg, lai saprot šo situāciju, vai tā ir pati sliktākā, lai novērtē visus plusus un mīnusus.”
Lūsis nepiekrīt mednieku kolektīvu bieži izteiktajam viedoklim, ka Latvijā būtu nepieciešama precīzāka meža dzīvnieku uzskaite, lai varētu noteikt atbilstošākas medību kvotas: “Kādu miljonu eiro tas izmaksā. Tās ir kameras, kameru apkalpošana – nevis pie barotavām, bet mežā. Ir tehnoloģijas, ir zinātniskas metodikas, kā to visu var noteikt, bet tikai tas maksā.”
Vilku populācijas pētnieki Latvijā ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”. Tas, tāpat kā Valsts meža dienests, ir Zemkopības ministrijas padotības iestāde.
Pētījumu rezultātiem ir ietekme uz vilku medību noteikumu izstrādāšanu. Viņš norādīja, ka pirms 50 gadiem vilku populācija gan Latvijā, gan Eiropā bijusi ļoti minimāla un apdraudēta. Tagad tā vairs neesot.
“Pēdējos vairāk nekā divdesmit gadus vilku populācija ir praktiski tikai uzlabojusies. Iespējams, tur arī ir tas iemesls, ka skaits ir tik liels, ka zināmai daļai sāk sagādāt problēmas.”
Visu rakstu lasi šeit (spied šeit)!
Kāda jēga pirkt karabīni, ja tāpat to beigās atņems? “Šauj garām!” #329 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
