Gada nogalē parasti atskatās uz to, kāds bijis iepriekšējais laika posms. Izņēmums nebija arī 2025. gada nogale, kad Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis apkopoja statistiku, lai analizētu, kā tad medniecībai klājies ne tikai 2025. gadā, bet arī pēdējo 15 gadu laikā. Šāda analīze ļauj saprast, vai Saeimas deputātu grupas ierosinātie grozījumi Medību likumā patiešām ir nepieciešami, vai tie tomēr ir mēģinājums apmierināt personīgās ambīcijas, nerēķinoties ar to, ka, iespējams, tiks sagrauti medību saimniecības pamatprincipi, kas rūpīgi kopti pēdējos 30 gadus.
Vai mainījusies mednieku aktivitāte?
Valters Lūsis skaidro, ka šo jautājumu nevar vērtēt tikai pēdējā gada vai pēdējo divu gadu laikā. Ir jāvērtē vismaz pēdējie 15 gadi. 2009./2010. gada medību sezonā bija 21,5 tūkstoši aktīvo mednieku, kas bija iegādājušies mednieka sezonas karti. Pagājušajā medību sezonā tie bija 19 046 mednieki. Samazinājums – par 11,3 procentiem.
“Šie skaitļi gan jāvērtē kopā ar iedzīvotāju skaita izmaiņu dinamiku Latvijā. Dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 13,2%. Laukos samazinājums ir vēl lielāks – 18,2%. Respektīvi, mednieku skaita samazinājums nemaz neizskatās tik dramatisks, ja to vērtē kontekstā ar iedzīvotāju skaita sarukumu Latvijā.
Grozījumi Medību likumā skars 7 medību klubus. Atskats uz konferenci “Medības 2025”
Taču tendence samazināties aktīvo mednieku skaitam, vērtējot pēc izsniegtajām sezonas kartēm, protams, ir. Skaidrs, ka visus interesē dati par medību slodzi. Respektīvi, cik daudz mednieku iet uz mežu un cik daudz laika pavada medībās. Diemžēl pagaidām šādu datu mums nav, taču ir lietotne Mednis, no kuras nākotnē arī šādus datus varēs iegūt. Vienīgi tajā gadījumā, kad tiek nomedīts vilks, mēs lūdzam medniekus novērtēt šo medību slodzi. Tas ļauj izrēķināt, cik liels cilvēku resurss ir patērēts viena vilka nomedīšanai,” skaidro Medību daļas vadītājs.
Reāla iespēja sagraut 30 gadu veidoto medību saimniecību Latvijā. “Šauj garām!” #317 epizode
Taču ir iespējams izvērtēt mednieku aktivitāti, pētot nomedīto dzīvnieku skaitu. Pirms 15 gadiem tika nomedīti nepilni 69 tūkstoši pārnadžu. Tātad viens mednieks vidēji nomedīja 3,2 pārnadžus. Iepriekšējā medību sezonā nomedīja 74,5 tūkstošus pārnadžu. Tas ir 3,9 pārnadži uz vienu mednieku.
“Varētu domāt, ka mednieki ir kļuvuši aktīvāki – ir nomedīts vairāk dzīvnieku. Taču jāņem vērā, ka mazāk medījumā ir mežacūku. Briežu populācija ir kļuvusi lielāka, mainījušies ir arī medību veidi. Tāpēc nav pamata optimismam domāt, ka mednieki ir kļuvuši aktīvāki. Neesmu pārliecināts, ka mednieks ir kļuvis daudz spējīgāks un daudz vairāk laika pavada medībās nekā pirms 15 gadiem. Jārēķinās arī ar to, ka Latvijas sabiedrība noveco kā tāda, un līdz ar to noveco arī mednieku sabiedrība. Ja nebūs gados jaunu mednieku, viņu aktivitāte noteikti nepalielināsies,” turpina Valters Lūsis.
Vairāk lasi žurnāla Medības janvāra numurā vai portālā lasi.lv.
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
