Ziemas medības ir pārbaudījums ne tikai medniekam, bet arī sunim. Sals, vējš, mitrums un ilga uzturēšanās ārā ietekmē suņa organismu daudz vairāk, nekā bieži iedomājamies. Īpaši tas attiecas uz aktīvi strādājošiem medību suņiem, kuri stundām ilgi atrodas ārā, sniegā un aukstumā.
Parasti mednieki saka, ka tas ir medību suns un var izturēt visu, taču patiesībā tas ir tāds pats dzīvs organisms kā cilvēks, tikai tam nav medību apģērba un apavu, un tas nevar pats pieņemt lēmumu, kad atgriezties siltumā. Tādēļ medniekam ir jāatceras parūpēties par suni.
Nosalšana sākas ar ķepām
Suņa ķepas ir ķermeņa daļa, kas pirmā cieš no aukstuma. Sniegs starp pirkstiem, ledus un sērsna var radīt mikrotraumas, plaisas un iekaisumus. Ilgstošs darbs lielā salā palielina arī apsaldējumu risku, jo ķepu spilventiņos asinsrite kļūst lēnāka.
Praktiski tas nozīmē, ka pēc katra darba posma ķepas ir jāpārbauda. Ja suns sāk cilāt kāju, klibot vai laizīt ķepas, tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā.
Aizsargzābaciņi, kādus lieto kamanu suņiem, medībās nav ierasta prakse un var patraucēt pašā atbildīgākajā brīdī, piemēram, satiekoties ar mežacūku baru.
Ko darīt?
•Suņa ķepas regulāri ir jāapskata.
•Pēc medībām ieteicams izmantot antiseptiķus.
•Ja ir konstatētas brūcītes vai griezumi, vēlams vērsties pie veterinārārsta vai, ja ievainojums nav nopietns, izmantot dezinfekcijas un dziedēšanas līdzekļus.
•Pirms medībām un ikdienas suņa ķepu apstrādei ieteicams lietot aizsargkrēmus un vaskus.
Elpceļu saslimšanas
Sals ietekmē ne tikai suņa ķepas un ādu, bet arī elpošanas sistēmu. Intensīva skriešana mīnus grādos nozīmē, ka auksts un sauss gaiss nonāk tieši elpceļos. Tas var kairināt bronhus, izraisīt klepu vai iekaisumu, īpaši īsspalvainiem suņiem un tiem, kuri strādā ar augstu tempu. Medību karstumā to bieži nepamana, taču sekas var parādīties jau pēc darba beigām vai nākamajās dienās.
Ja pēc medībām sunim parādās klepus, smagnēja elpošana vai neparasts nogurums, to nevajadzētu norakstīt uz vienkāršu pārgurumu. Aukstums var izraisīt elpceļu iekaisumus, kas sākumā šķiet nekaitīgi, bet bez atpūtas un siltuma var pāraugt nopietnās problēmās. Tieši tāpēc ziemas apstākļos ir svarīgi ne tikai tas, kā suns strādā mežā, bet arī tas, kā par viņu parūpējas pēc medībām.
Ieteikumi medību suņa elpceļu pasargāšanai salā
• Plānot slodzi apdomīgi un izvairīties no ilgstošas, nepārtrauktas intensīvas skriešanas mīnus grādos
• Nodrošināt sunim pauzes, kurās viņš var atgūt elpu un nepārtraukti neieelpot aukstu, sausu gaisu
• Ja plānotas medības ļoti aukstā laikā, var izmantot aizsargvestes ar siltinājumu
• Pēc medībām suni nekavējoties novietot siltā, sausā vidē, neļaujot viņam atdzist vējā vai caurvējā
• Piedāvāt remdenu dzeramo ūdeni un ļaut sunim mierīgi atpūsties bez papildu slodzes
• Aktīvi strādājošiem un īsspalvainiem suņiem apsvērt vieglas aizsargvestes lietošanu, lai saglabātu krūškurvja un plecu zonas siltumu
• Pēc medībām rūpīgi novērot suņa elpošanu, klepu, nogurumu un vispārējo pašsajūtu
• Pie pirmajām elpceļu kairinājuma pazīmēm nodrošināt atpūtu, siltumu un samazināt slodzi turpmākajās dienās
• Ja simptomi nepāriet vai pastiprinās, savlaicīgi vērsties pie veterinārārsta
Urīnpūslis, nieres un apslēptais risks
Ilgstoša atrašanās aukstumā, īpaši mitros apstākļos, palielina urīnceļu iekaisuma risku. Suns, kas guļ uz aukstas zemes, sniega vai slapjas zāles, var saaukstēt urīnpūsli un nieres. Medību laikā suns bieži ignorē vajadzību apstāties, vai arī saimnieks to nepamana.
•Svarīgi ir nodrošināt, lai suns var kustēties un pēc iespējas nepaliktu nekustīgs aukstumā. Pēc slodzes jānodrošina atpūta siltā, mierīgā vietā.
•Pēc medībām jāpievērš uzmanība urinēšanas biežumam un uzvedībai. Ja parādās diskomforts, asiņu piejaukums vai neparasta uzvedība, jādodas pie veterinārārsta.
Pūkainie pret īsspalvainajiem: divas dažādas fizioloģijas
Suņiem ar biezu pavilnu sals bieži ir mazāka problēma. Viņu ķermenis ir pielāgots siltuma saglabāšanai, un kustībā tie spēj strādāt ilgāk. Taču arī šiem suņiem risks palielinās, ja darbs ir ilgs, temperatūra zema un vējš spēcīgs.
Savukārt īsspalvainas šķirnes, piemēram, vižlas un veimārieši, aukstumu izjūt daudz straujāk. Tiem ir mazāk zemādas tauku, plānāks apmatojums un vājāka aizsardzība pret vēju. Šādiem suņiem aizsargveste vai siltināts mētelītis nav greznība, bet veselības jautājums, īpaši pauzēs un pēc darba.
Cik ilgi suns var strādāt mīnus desmit grādos
Nav vienas universālas atbildes, taču ir vadlīnijas. Pie mīnus desmit grādiem aktīvs, vesels suns kustībā var strādāt aptuveni 1,5 līdz 2 stundas, ja tas nepārtraukti kustas un nav mitrs. Īsspalvainiem suņiem šis laiks bieži ir īsāks.
Ik pēc aptuveni divām stundām sunim nepieciešama iespēja sasildīties. Ideāli tas ir siltā transportā vai aizvējā, ar sausu guļvietu. Ja suns sāk trīcēt, palēnināties, kustības kļūst stīvas, zūd orientācija vai tas sāk meklēt patvērumu, tas nozīmē, ka ķermenis jau zaudē spēju uzturēt temperatūru.
Ko darīt pēc medībām
Atgriežoties mājās, svarīgākais ir pakāpeniska sasildīšana. Suns jānosusina, īpaši vēdera un krūšu zona, ķepas jānomazgā no sāls un sniega. Strauja karsēšana nav vēlama.
Silts ūdens ir labākais risinājums. Silts piens nav obligāts un ne visiem suņiem piemērots, jo daudzi pieauguši suņi slikti panes laktozi. Ja vēlies dot ko siltu, labāk izvēlēties remdenu ūdeni vai vieglu buljonu bez sāls un garšvielām.
Medību suns ziemā strādā uz robežas starp izturību un risku. Aukstums ietekmē ķepas, elpošanu, iekšējos orgānus un vispārējo pašsajūtu. Pūkainajiem un īsspalvainajiem suņiem nepieciešama atšķirīga pieeja, taču abos gadījumos noteicošā ir saimnieka uzmanība.
Svarīgi ir atcerēties, ka labs medību suns ir tas kurš strādā ilgi un visu dzīvi.
Kā atšķirt vilka pēdu no suņa? Vilki nebaidās no apdzīvotām vietām. Meža ziņas #22
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
