
Pirmdienas, 5.maija, agrā rītā Tartu apriņķa ciemā Vazula vilki saplosīja teju 50 jērus. Fakta konstatēšanas brīdī daļa no tiem vēl bija dzīvi, knapi elpojot. Uzbrukums notika vien 50 metru attālumā no tuvumā esošās mājas, kas liecina par vilku pārdrošu tuvošanos apdzīvotām vietām.
Tartu Mednieku kluba pārstāvis Tenu Petersons norādīja, ka vilkus neapturēja pat elektriskais gans, kurā pēc uzbrukuma vairs nebija strāvas. Vides aģentūras speciālists apstiprinājis, ka, visticamāk, uzbrukumu veikuši jaunie vilki, un tas noteikti nav viena dzīvnieka darbs. Precīzs vilku skaits nav zināms.
Uz notikuma vietu tika izsaukti vietējie mednieki, kuri arī apliecināja, ka uzbrukumu, visticamāk, veicis paliels vilku bars. Tāda mēroga uzbrukums pavasarī esot ļoti neparasts – parasti šādi gadījumi notiek vasaras otrajā pusē vai rudenī. Lai novērstu atkārtotus uzbrukumus, sadarbībā ar zemes īpašniekiem un medniekiem teritorijā uzstādītas meža kameras.
Ņemot vērā notikušo, Vides aizsardzības pārvalde izsniegusi īpašu atļauju divu vilku nomedīšanai Tartu apriņķa Vazulas apkaimē. Vietējie mednieki situāciju uztvēra nopietni, un tajā pašā naktī viens no vainīgajiem plēsējiem tika nomedīts.

Tā ir izcila veiksme, jo vilku medības parasti notiek ziemā, kad sniegā redzamas pēdas un dzīvnieku var izsekot un ielenkt. Vasarā nomedīt vilku ir ļoti sarežģīti.
Līdzīgs uzbrukums arī Pērnavas apriņķī
Tajā pašā dienā, 5. maija rītā ap plkst. 05:00, vilki uzbruka arī Elbu ciemā Pērnavas apriņķī. Tur tika saplosītas 13 aitas. Arī šis uzbrukums notika vien 50 metru attālumā no mājas, kur aitas atradās vasaras aplokā, aizsargātas ar piecu vadu elektrisko žogu.
Saimniecības īpašnieks Marko Hīemē pastāstīja, ka aitas turētas jau deviņus gadus, taču pēdējos divos gados problēmas ar vilkiem ir kļuvušas aktuālas. Pagājušajā gadā tika nogalinātas dažas aitas, taču šogad nodarīts būtiski lielāks zaudējums. Ganāmpulka sargāšanai saimniecībā ieviesti divi vācu aitu suņi.
Uzbrukumi kļūst biežāki
Līdzīgs uzbrukums reģistrēts arī pagājušā gada rudenī Maramaa ciemā, aptuveni piecus kilometrus no Vazulas. Arī toreiz tika izsniegtas divas atļaujas vilku nomedīšanai. Tajā pašā saimniecībā Vazulā vilki uzbruka arī 2023. gada novembrī – par to toreiz rakstīja laikraksts Tartu Postimees.
Tartu Mednieku klubs nesen nosūtījis Vides pārvaldei jaunu pieteikumu atļaujai nomedīt vilkus Tammistu un Vahelānes medību platībās. Arī Somā reģionā šopavasar izsniegta atļauja vilka nomedīšanai.
Zoologs kritizē vilku populācijas pārvaldību
Zoologs Nikolajs Lānetu uzsver, ka atļauju izsniegšana atrisina problēmas tikai ar konkrētiem vilkiem, taču ilgtermiņā tas neatrisina vilku pārlielās populācijas un to radīto postījumu problēmu.
Dažos reģionos medījamo dzīvnieku daudzums ir sarucis tik ļoti, ka vilki ir gandrīz izēduši savus dabiskos resursus, līdz ar to pasliktinās arī vilku dzīves apstākļi. Lānetu norāda, ka esošajā plēsēju pārvaldības plānā netiek pietiekami ņemta vērā dzīvotņu kvalitāte – nav veikti zinātniski izvērtējumi par to, cik piemēroti ir konkrētie meža masīvi, īpaši tajos gadījumos, kad tie ir pārveidoti kailcirtēs.
Viņš uzskata, ka pašreizējais vilku aizsardzības un kontroles plāns būtu jāpārskata, jo tas nepiedāvā līdzsvarotu risinājumu starp vilku populācijas apjomu, dzīvotņu kapacitāti un tajā pieejamo barību. Tajā esot plaši aprakstīta populācijas bioloģija, ekoloģija un ģenētika, taču ignorēts viens no būtiskākajiem faktoriem – dzīvotnes kvalitāte un tās lielums.
Vides pārvaldes nostāja
Vides pārvalde norāda, ka pašreizējais plāns izstrādāts, balstoties uz labākajiem pieejamajiem pētījumiem. Tomēr iestāde atzīst, ka sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm plāns nākotnē var tikt pārskatīts. Šobrīd tas ir pieņemts uz desmit gadiem.
Kāda ierēdnim daļa, ar kādu kalibru mednieks medī mežacūku! “Šauj garām!” #282 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
