Informācijas avots
Nesen Beščadi reģionā Polijā notika kārtējais dramatiskais vilku uzbrukums. Mežstrādnieks, pildot ikdienas darbus, netālu no Smolnikas piedzīvoja baisu pārsteigumu. No mugurpuses tam pielavījās nevis viens, bet četri vilki. Lai izglābtos, viņš bija spiests uzrāpties kokā, kur nācās ilgi gaidīt palīdzību, kamēr viens no plēsoņām neatlaidīgi riņķoja ap koku, neļaujot cilvēkam nokāpt.
Trīs vilki, pamanot cilvēku, paslēpās krūmos, bet ceturtais izrādīja agresīvu uzvedību – atņirdza zobus, saslēja spalvu un sāka tuvošanos. Kad strādnieks saprata, ka briesmas ir īstas, viņš instinktīvi uzrāpās kokā un no turienes centās izsaukt palīdzību. Tikai pēc ilgāka laika, kad kolēģis ieradās ar traktoru un piebrauca vilkam tuvāk par 200 metriem, plēsēji beidzot atkāpās.
Šī nav pirmā reize, kad Beščadi vilki uzvedas neparasti drosmīgi. Komaņčas pašvaldībā, kur notika šis gadījums, šogad vien jau reģistrēti divpadsmit līdzīgi gadījumi. Apkārtnes iedzīvotāji ziņo, ka vilki tuvojas mājām, un pat Ržešovas pilsētas apkaimē fiksēti gadījumi, kur vilki nogalinājuši mājdzīvniekus. Eksperti brīdina: ja vilku populācija netiks kontrolēta, uzbrukumi cilvēkiem kļūs vēl biežāki.
Vilku skaits aug – un ar to aug arī spriedze
Saskaņā ar Ržešovas Statistikas biroja datiem, vilku populācija Piekarpatos no 2013. līdz 2023. gadam pieaugusi no 400 līdz 1300 īpatņiem. Tā ir ceturtdaļa no visas Polijas vilku populācijas. Vietējām kopienām šī tendence rada arvien lielākas problēmas, īpaši tajās vietās, kur vilki zaudē bailes no cilvēka.
Polijas valdība iet pret straumi – vilks paliek aizsargājams
Lai gan Eiropas Savienība 2024. gada decembrī lēma samazināt vilku aizsardzības līmeni, 2025. gada 7. martā stājoties spēkā grozījumiem Bernes konvencijā, Polijas Klimata un vides ministrija apstiprināja, ka vilks valstī arī turpmāk paliks stingri aizsargājama suga.
Šāda nostāja pārsteidz – īpaši tāpēc, ka Polija pati balsoja par izmaiņām ES līmenī, taču nacionālā līmenī tās nevēlas ieviest. Vides ministrija skaidro, ka Polijā jau pastāv pietiekami elastīga sistēma: iespējams pieprasīt atļaujas atsevišķu vilku likvidēšanai, saņemt kompensācijas un veikt profilaktiskus pasākumus. Tomēr, kā uzsver lauksaimnieki un mednieki, šī sistēma praksē ir pārāk birokrātiska un lēna, tādēļ neefektīva.
Vai ideoloģija aizstāj zinātni?
Daudzi poļi norāda, ka valdības rīcību vairāk nosaka politiskā ideoloģija, nevis zinātniski argumenti. Jaunais premjers Donalds Tusks un viņa videi draudzīgā komanda tiek kritizēti par mēģinājumiem vispār ierobežot medību nozari, izmantojot dabas aizsardzību kā ieganstu.
Tas kontrastē ar praksi daudzviet Eiropā – piemēram, Zviedrijā vai Bulgārijā, kur mazākās vilku populācijas tiek pārvaldītas daudz elastīgāk, nodrošinot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un cilvēku drošību. Tur iespējams nekavējoties iejaukties gadījumos, kad vilki kļūst bīstami.
Bīstama ilūzija par “dabisku līdzsvaru”
Polijas gadījums liek uzdot jautājumu – cik ilgi var uzturēt mītu, ka vilks vienmēr ir noderīgs un nekaitīgs? Kad bērni vairs nedrīkst doties uz skolu vieni un mājlopi tiek saplosīti pat slēgtos aplokos un kūtīs, sabiedrības uzticība zaļajai politikai sāk pamazām sabrukt.
“Polijas valdībai būs jāizvēlas – turpināt ignorēt reģionālās kopienas un Eiropas virzību, vai arī sākt rīkoties atbildīgi, pielāgojot aizsardzības pasākumus mūsdienu realitātei,” uzsver lauksaimnieki.
Piešaut ieroci, nestabili kronšteini, kā reaģēt jebkurā medību situācija. “Šauj garām!” #279 epizode
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
