Vai esi kādreiz domājis, kā mežizstrāde ietekmē savvaļas dzīvniekus? Šim jautājumam pievēršas organizācija Mežadraugs, viedokli jautājot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošajam pētniekam Jānim Ozoliņam. Pētnieks stāsta: “Kopumā jau dzīvnieki prot aiziet prom no tās mežizstrādes vietas, bet līdz ko izstrāde ir beigusies, tā dzīvnieki atgriežas, un faktiski barošanās vajadzības mežizstrāde pat uzlabo. Līdz ar to visi jaunie kociņi, mežizstrādes atliekas, zari – tas viss ziemā ir barība. Savukārt tas, ka dzīvnieki parādās cilvēku mājvietu tuvumā, ir sekas lielajam pieaugumam, kas radies mežā dzīvojošajiem dzīvniekiem.” Jānis Ozoliņš arī norāda, ka nemēdz būt kā, ka dzīvniekiem mežā pēkšņi vairs nepatīk. Ja dzīvnieks pamet mežu, tas notiek tikai tādēļ, ka tur ir tik spēcīga sugasbrāļu konkurence, ka jaunajam dzīvniekam tur vairs nav iespēju dzīvot. “Mežizstrāde piedāvā vairāk iespēju barošanās ziņā, turklāt mežs lielai daļai sugu tādējādi kļūst interesantāks,” stāsta bioloģijas zinātņu doktors.
Ir svarīgi saprast, ka mežs nav statiska vide. Tas nepārtraukti mainās arī dabiskos procesos. Vētras, ugunsgrēki, kaitēkļu bojājumi un koku novecošana rada atvērumus mežaudzē arī bez cilvēka iesaistes. Mežizstrāde šajā ziņā daudzējādā ziņā atdarina dabiskus traucējumus, pēc kuriem ainavā parādās jaunas, dzīvniekiem pievilcīgas teritorijas ar bagātīgu zemsedzi un jaunaudzi.
Avots: Meždraugs
Ja vilks ēdīs tikai vārgos, tad beigās nomirs badā. “Šauj garām!” #321 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
