Jā, tieši tik dramatiska situācija iezīmējas lūdzot Valsts policijai komentēt Ieroču aprites likuma 14. panta normas… Bet ar ko tas sakās un atklājās šī nianse, kur attiecīgo normu formulējumā ir par daudz, vai gluži otrādi, pietrūkst viena vārda? Ar vēlmi doties uz starptautiskām sacensībām šaušanā Katarā, lai pārstāvētu Latviju. Respektīvi – ņemot līdzi savu medību un sporta ieroci izbrauktu no Eiropas Savienības.
Kāpēc vienam ierocim vajag divas atļaujas?
“Lauris Pēteris Vējš ir stenda šāvējs un viņš vēlējās doties uz šaušanas sacensībām Katarā. Lai izbrauktu no ES ar savu ieroci, nepieciešama Valsts policijas atļauja un Lauris devās uz Gaujas ielu Rīgā, lai nepieciešamo dokumentu, kas īslaicīgi atļauj izvest ieroci uz trešajām valstīm, iegūtu. Policijas amatpersona skaidroja, ka iecerēts brauciens uz sporta sacensībām…,” stāsta pieredzējušas sporta šāvējs Ēriks Bergs.
“Un tad nu inspektori ver vaļā Ieroču aprites likumu un meklē vārdu salikumu šaušanas sporta sacensības. Un to atrod Šī likuma 14. panta 7. daļas pirmajā apakšpunktā. Taču lai piedalītos šādās sacensībās, izrādās, vajag sporta ieroča atļauju. Un policistiem neinteresē, ka tā paša panta 6. daļas 1. apakšpunktā minēts, ka personas, kam ir VMD izsniegta mednieka apliecība, ir tiesības piedalīties šaušanas sacensībās.
Diemžēl, tur nav rakstīts šaušanas sporta sacensībās. Bet pēc būtības, likums ir uzrakstīts tā, ka mednieki ar savu ieroci var piedalīties gan medībās, gan treniņšaušanā, gan šaušanas sacensībās. Savukārt sportisti, kuriem nav mednieka apliecības, tikai treniņšaušanā un šaušanas sacensībās.
Savukārt policijas amatpersonas uzskata, ka cilvēkam nepieciešama sporta ierocim domātā atļauja. Nu viņam ir apliecība, kurā ir ierakstīts, ka ierocis domāts medībām un sportam, taču tas pats likums šādu situāciju sākotnēji neparedz. Zinu šāvējus, kuriem vienam un tam pašam ierocim ir divas atļaujas – viena medībām, otra – sportam.
Un neatliek nekas cits, kā meklēt attiecīgo federāciju un lūgt izziņu, ka tu vispār ar šo sporta veidu nodarbojies. Tas ir absurds! Labi vēl, ka eksāmenu neliek likt, kā tas ir sportistiem.
Problēmu, piesaistot žurnālu Medības, izdevās atrisināt. Un tomēr paliek atklāts kāds svarīgs jautājums. Gan Latvijas Sportinga federācijas rīkotajās sacensībā, gan Latvijas Šaušanas federācijās rīkotajās sacensībā, kurās tiek izmantoti garstobra – gludstobra šaujamieroči, garstobra – vītņstobra šaujamieroči, 99 procentiem dalībnieku ieroču atļaujās ierakstīts, ka tas ir medību ierocis. Tātad šie cilvēki sacensībās piedalās nelikumīgi? Un vēl, ja cilvēks dodas pārstāvēt valsti starptautiskās sacensībā, vai tiešām viņam būtu jāmaksā valsts nodeva par izziņu ieroča izvešanu? Arī tas nešķiet loģiski. Jā atvieglojumi ir paredzēti, taču federācijām. Savukārt ierocis ir reģistrēts uz privātpersonu…”
Vai policija medniekus padara par pārkāpējiem? “Šauj garām!” #168 epizode
Policija paliek pie sava
Valsts policijai žurnāls Medības lūdza skaidrot situāciju.
Atbildes vēstulē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone raksta:
“Uz šaušanas sporta sacensībām attiecas sporta jomas tiesiskais regulējums. Šaušanas sacensības nav uzskatāmas par sporta sacensībām kādā konkrētā sporta disciplīnā. Piemēram, pamatojoties uz šaušanas sacensību rezultātiem, netiek piešķirta sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā.
Šaušanas sporta sacensībās, kur tiek izmantoti garstobra – gludstobra šaujamieroči, piedalās ieroču īpašnieki, kas atbilst Ieroču aprites likuma (IAL) 14. panta septītās daļas 1. punktam un, kas saņēma ieroča glabāšanas atļauju sporta lietojuma garstobra – gludstobra šaujamierocim. Saskaņā ar IAL 18. panta 6. punktu, ieroču glabāšanas atļauja dot tiesības ieroču īpašniekam izmantot un pielietot atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatisko ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam šajā likumā vai citos ieroču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.”
Te nu nākas secināt, ka burtiski sekojot likuma burtam visi mednieki, kuri piedalās šaušanas sacensībās kurās par labiem rezultātiem piešķir sporta klases ir… likumpārkāpēji, kuri neievēro Ieroču aprites likuma prasības. Bet par šī likuma normu neievērošanu sankcijas ir ļoti bargas…
Skumji, ja vienīgais problēmas risinājums ir Ieroču aprites likuma atvēršana, kuras laikā 14. panta 6. daļas 1. punktā jāieraksta iztrūkstošais vārds sporta, lai gan Valsts policijas amatpersonas tā arī nespēj izskaidrot ar ko šaušanas sacensības atšķiras no šaušanas sporta sacensībām un kāpēc medniekiem ir liegts piedalīties šaušanas sporta sacensībās.
Turklāt šāvējiem, kuriem ir noteikti sasniegumi sacensībās tiek piešķirtas sporta klases šaušanā…
“Trūkst viena vārda…”
Latvijas Sportinga federācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šķēle: “Lasot IAL 14. panta 6. un 7. daļu uzmanību pievērš tas, ka 6. daļā minētas tikai šaušanas sacensības kurā var piedalīties mednieki, bet 7. daļā šaušanas sporta sacensības, kurās var piedalīties personas, kuras ir reģistrētas ar šaušanas sportu saistītas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā. Latvijas Sportinga federācijas gadījumā tas nemaz nav iespējams – par organizācijas biedru var būt tikai juridiskas personas, bet ne fiziskas personas… To nosaka Sporta likuma 10. pants.
Savukārt lai tiktu līdz otrajai sporta klasei, ir jāpiedalās sacensībās. Ņemot vērā likumā rakstīto, kas var piedalīties sacensībās, šādu klasi nemaz nevar iegūt!
Likuma 14. panta 6. daļā trūkst viena vārda sporta.
Mēs, kā sportinga sacensību dalībnieki ejam zem 6. daļas. Taču arī mums ir sporta klases. Un kā tad ir šajā gadījumā?
Sporta klases principā ir tāds padomju laika atavisms. Sportingā nav kā apaļajā stendā stingri noteikti šķīvīšu lidojumi, tehniski vienādu ieroču un munīcija, kad visu izšķir šāvēja meistarība. Sportingā lidojumi katrās sacensībās ir citādāki, dažāda grūtības pakāpe. Līdz ar to pēc vienotiem standartiem novērtēt šāvēju ir grūti. Iegūtais punktu (sašautie šķīvīši) skaits nedod objektīvu novērtējumu. Un tieši tāpēc sportings ir interesants!
Uz medniekiem būtu attiecināma 14. panta 6. daļa, nenodalot atsevišķi šaušanas sacensības un šaušanas sporta sacensības, kas pēc būtības ir viens un tas pats. Medniekiem nedrīkst liegt piedalīšanos šaušanas sacensībās kādu birokrātisku apsvērumu dēļ! Savukārt 7. daļa domāta cilvēkiem, kuri nevēlas medīt. Taču kā vieni, tā otri var piedalīties vienās un tajās pašās sacensībās.
Ja tu esi mednieks, tev jābūt visplašākajām iespējām piedalīties aktivitātēs, kurās paredzēts izmantot attiecīgos šaujamieročus. Medniekiem to nedrīgst liegt! Ja organizators uzskatīs, ka tu nevari piedalīties sacensībās, tas tiks pamatots.
Konstatēto problēmu izskatīsim Latvijas Sportinga federācijas valdes sēdē un domāsim kā to risināt.”
Latvijas šaušanas federācijas valdes loceklis, viceprezidents stenda un medību šaušanā Dainis Upelnieks:
“Šādi traktējot likumā rakstīto, policijas amatpersonas rada absurdu situāciju. Savulaik, kad likums tika rakstīts, bija doma radīt normu, ka ar sportam reģistrētiem ieročiem nevar piedalīties medībās, bet var piedalīties tikai treniņšaušanā un sporta sacensībās, savukārt ar medībām reģistrētiem ieročiem var piedalīties ne tikai medībās, bet arī šaušanas sacensībās, tajā skaitā šaušanas sporta sacensībās. Tiek norādīts, ka, lai ieroci reģistrētu sportam, ir nepieciešama vismaz otrā sporta klase kādā no šaušanas sporta disciplīnām, bet bez piedalīšanās sacensībās to nemaz nevar iegūt!
Lai medniekiem, kuri vēlas piedalīties šaušanas sporta sacensībās, nerastos problēmas ar Ieroču aprites likuma ievērošanu, ir vai nu policijai jāpieņem, ka šaušanas sacensības un šaušanas sporta sacensības ir viens un tas pats, vai likumā jāieraksta tas iztrūkstošais vārds sporta.
Jebkurā medību šaušanas sporta disciplīnā, kas ir reģistrēta Latvijas Šaušanas federācijā, piemēram, skrejošā mežacūka, skrejošais alnis un citās var izpildīt sporta klasi. Par olimpiskajām šaušanas disciplīnām – apaļo stendu un tranšejas stendu nemaz nerunājot. Lielākajā daļā no tām lieto tos pašus šaujamieročus ko medībās: garstobra – gludstobra un garstobra – vītņstobra šaujamieročus.
Arī situācija, ka personai ir izsniegtas divas glabāšanas atļaujas vienam un tam pašam ierocim, kuras atšķiras ar lietojuma veidu, ir absurda.
Šis jautājums ir noteikti jāizskata Latvijas Šaušanas federācijā un problēma jāatrisina. Arī bez šī jautājuma Ieroču aprites likumā ir normas, kas skar sporta šaušanu un ir jāsakārto atbilstošāk notiekošajam pēc būtības, nevis radot sarežģījumus nozares profesionāļiem darot savu darbu jau ilgus gadus.”
Uzziņai
Ieroču aprites likuma 14. pants.
Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus, to sastāvdaļas un tiem paredzēto munīciju, kā arī speciālos līdzekļus:
(6) Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai — Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonim —, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonim, kuram ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā un kuram ir Valsts meža dienesta izsniegta atļauja medīt Latvijas teritorijā, ja sasniegts 18 gadu vecums un uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt medībām klasificētus B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā;
(7) Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai — Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonim —, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrētas ar šaušanas sportu saistītas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju;
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
