Trakumsērga Eiropā nav izzudusi. Lai gan lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvijai, ir no trakumsērgas brīvas valsts statuss, situācija austrumu pierobežā joprojām ir satraucoša. Karš Ukrainā ir mainījis epidemioloģisko situāciju un vīrusa cirkulācija reģionā atkal ir kļuvusi par realitāti.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem Ukrainā pēdējos gados ir pieaudzis savvaļās dzīvnieku uzbrukumu gadījumu skaits, īpaši frontes un militāro darbību destabilizētajos reģionos. Kara apstākļi ir izjaukuši plānotās vakcinācijas programmas, mazinājusies dzīvnieku kontrole un pieaugusi klaiņojošo suņu populācija. Tas ir būtisks riska faktors, jo pasaules mērogā galvenais trakumsērgas pārneses avots cilvēkiem ir tieši suņi.
Vienlaikus epidemioloģiskie dati, kas apkopoti Eiropas slimību uzraudzības analīzēs un reģionālajos ziņojumos, liecina, ka 2022.–2024. gadā trakumsērgas gadījumi reģistrēti Ukrainā, Moldovā, Rumānijā un Polijā. Vīruss konstatēts gan savvaļas dzīvniekiem, gan mājas dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka runa nav par teorētisku apdraudējumu, bet par fiksētu vīrusa cirkulāciju reģionā.
Polija kā pirmā aizsardzības līnija
Polijai ir garākā Eiropas Savienības sauszemes robeža ar Ukrainu, darbojas kā galvenā aizsardzības zona. Polijas Galvenā veterinārā inspekcija (Główny Inspektorat Weterynarii) oficiālajos paziņojumos norāda, ka austrumu vojevodistēs (administratīvi teritoriāla vienība Polijā) regulāri tiek veikta pastiprināta epidemioloģiskā uzraudzība.
Polijā jau daudzus gadus tiek īstenota sistemātiska savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija. Vakcinācijas ēsmas tiek izplatītas divas reizes gadā — pavasarī un rudenī, īpaši pierobežas teritorijās. Programmas mērķis ir uzturēt savvaļas lapsu populāciju imūnu un nepieļaut vīrusa nostiprināšanos. Šīs kampaņas tiek finansētas un koordinētas sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām.
Pēc 2022. gada sākuma Polija organizēja arī dzīvnieku reģistrēšanu un vakcināciju robežšķērsošanas punktos. Ieceļotāji, kas ieradās ar dzīvniekiem, varēja saņemt veterināro palīdzību, mikročipēšanu un vakcināciju uz vietas. Tas bija krīzes risinājums, lai novērstu nekontrolētu dzīvnieku ievešanu Eiropas Savienības teritorijā.
Vēlāk, situācijai stabilizējoties, Polija atgriezās pie standarta ES prasībām, tostarp obligātas mikročipēšanas, derīgas vakcinācijas un dokumentiem.
Eiropas Savienības līmeņa pasākumi
Eiropas Savienības dzīvnieku veselības politika balstās uz principu, ka trakumsērga jāizskauž ar sistemātisku profilaksi. Eiropas Komisija sadarbībā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju koordinē savvaļas dzīvnieku vakcinācijas programmas, laboratorisko izmeklējumu kvalitātes kontroli un datu apmaiņu starp dalībvalstīm.
ES tiesību akti skaidri nosaka prasības mājdzīvnieku pārvadāšanai no trešajām valstīm. Dzīvniekam jābūt apzīmētam ar mikročipu, vakcinētam pret trakumsērgu pēc mikročipēšanas, jāievēro noteiktais periods imunitātes izveidei, bet atsevišķos gadījumos nepieciešams arī antivielu tests akreditētā laboratorijā.
No 2023. gada 1. jūlija lielākā daļa ES valstu, tostarp Latvija ar Pārtikas un veterinārā dienesta starpniecību, pārtrauca kara sākumā piemērotos izņēmumus un atkal piemēro pilnas ievešanas prasības dzīvniekiem no Ukrainas. Tas nozīmē, ka dokumentu, vakcinācijas vai izmeklējumu nepilnības vairs netiek pieļautas.
ES finansē arī pierobežas uzraudzības programmas un riska novērtējumus, kas vērsti uz Austrumeiropas reģionu. Galvenais mērķis ir novērst vīrusa atgriešanos no trakumsērgas brīvajās teritorijās.
Vai plēsēju skaita pieaugums Ukrainā palielina trakumsērgas risku?
Publiskajā telpā bieži tiek minēts plēsēju populāciju pieaugums Ukrainā. No epidemioloģiskā viedokļa ir svarīgi nošķirt sugas. Eiropā galvenais savvaļas rezervuārs ir lapsa. Vilki epidemioloģiski nav galvenais vīrusa uzturēšanas avots, lai gan arī tie var inficēties.
Vislielākais risks rodas tad, ja tiek traucēta mājas suņu vakcinācija un tie kļūst par savienojošo posmu starp savvaļas faunu un cilvēku. Ukrainas kara kontekstā tieši šis faktors tiek uzskatīts par būtiskāko.
Vai situācija patiešām ir tik slikta?
Oficiālie dati neliecina par nekontrolētu epidēmijas izplatību ES teritorijā. Taču tie liecina par paaugstinātu jutīgumu austrumu pierobežā. Tas nozīmē, ka sistēma darbojas, gadījumi tiek atklāti, bet perēkļi lokalizēti.
Polija turpina vakcinācijas kampaņas. ES uztur laboratorisko gatavību. Ukraina, neraugoties uz karu, īsteno vakcinācijas un kontroles programmas, taču to apjoms dažās teritorijās ir ierobežots.
Ko tas nozīmē Latvijai
Latvija, kurai ir no trakumsērgas brīvas valsts statuss, saglabā drošību tik ilgi, kamēr konsekventi darbojas kontroles mehānismi. Tas nozīmē obligātu mājas dzīvnieku vakcināciju, stingru dzīvnieku ievešanas kontroli, savlaicīgu ziņošanu par aizdomīgiem gadījumiem un sabiedrības atbildīgu rīcību.
Īpaši svarīga ir modrība pierobežā un savvaļas dzīvnieku uzraudzībā, kā arī iedzīvotāju un dzīvnieku īpašnieku disciplīna. Trakumsērgas risks nepieaug tikai teorētiski — tas kļūst reāls brīdī, kad tiek ignorēta vakcinācija, dokumentu noformēšanas prasības vai biodrošības principi.
Dzīvnieki robežas nepazīst, taču valstij ir instrumenti, kā riskus kontrolēt. Kamēr tiek ievērotas profilakses prasības, uzturēta veterinārā uzraudzība un sabiedrība iesaistās atbildīgi, Latvijā trakumsērga saglabājas kā kontrolējams apdraudējums, nevis nekontrolējama krīze.
Šokējoši dati! Medībām sagatavots šaujamierocis – nepielādēts! “Šauj garām!” #324 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
