Rukšu sērga plosās Latvijas mežos un ik pa laikam ieskrien arī kādā cūku fermā jau kopš 2014. gada vasaras, kad tā tika atklāta netālu no Baltkrievijas robežas.
Mēra epicentrs pavirzījies uz Kurzemi
Jaunākā Pārtikas un veterinārā dienesta datu analīze liecina, ka, iespējams, ir pavīdējis cerību stars un mēris daļā Latvijas sāk atkāpties. Pašlaik Āfrikas cūku mēra epicentrs ir Kurzemē, it īpaši tās rietumu daļā, kur arī tiek konstatēti jauni mēra gadījumi.
Savukārt Latgalē un Vidzemē šogad pozitīvie mēra gadījumi atklāti ļoti reti. Kopumā šogad Latvijā konstatēti 394 mēra gadījumi, pagājušajā gadā pavisam tika atklātas 905 ar mēri inficētas mežacūkas. Tas ļauj ticēt, ka
līdzšinējā cīņa un stratēģija ir bijusi sekmīga.
Cūku izmiršana dod rezultātu
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants to skaidro ar to, ka pašlaik Latvijā mežacūku skaits samazinājies tik lielā mērā, ka mežacūkas cita citu tik bieži nesatiek, tādā veidā samazinās arī infekcijas iespējamība.
Tomēr ir vairāki svarīgi nosacījumi, kas būtu arī turpmāk jāievēro, lai cīņa ar mēri būtu sekmīga. Pirmkārt, ir svarīgi no meža aizvākt pēc iespējas vairāk no mēra kritušo, jo tas mežā ir lielākais infekcijas avots.
Otrkārt, ir jāturpina mežacūku medības visā Latvijas teritorijā. Mārtiņš Seržants brīdina, ka vēl nav pienācis brīdis, lai rukšus taupītu, jo, pieaugot dzīvnieku skaitam, pastāv ļoti reāls risks, ka slimība atkal atgriezīsies, un tad būs vajadzīgi vēl trīs līdz pieci gadi, lai mēri atkal apkarotu.
Astu nauda beigsies decembrī
Sliktā ziņa gan ir tāda, ka “astu naudu” par nomedītajām sieviešu dzimtes cūciņām maksās tikai līdz šā gada 23. decembrim, tādēļ Mārtiņš Seržants aicina vēl līdz tam laikam izmantot šo iespēju, lai saņemtu simbolisku atlīdzību par mežacūku nomedīšanu.
“Lai arī līdzšinējie rezultāti sasniegti, tikai pateicoties labai sadarbībai ar medniekiem,
mednieks nevar pilnībā izmedīt visas mežacūkas
, par to liecina pieredze Čehijā, kad visiem iespējamiem līdzekļiem centās likvidēt visas mežacūkas mēra skartajā iežogotajā teritorijā.
Tāpat pēc laika atklājās, ka teritorijā tomēr mežacūkas ir,” tā Mārtiņš Seržants.
