Portāls natuerlich-jagd.de raksta, ka 10.janvārī Švērinā pie federālās zemes valdības ēkas uz protesta akciju ar saukli “Mēs esam mežonīgi apņēmīgi!” pulcējās vairāk nekā 1500 demonstrantu no Mēklenburgas-Priekšpomerānijas mednieku organizācijām un citām draudzīgām asociācijām. Mērķis – akcentēt šobrīd apspriežamā jaunā Medību likuma nepilnības. Mednieku organizācija uzstāj, ka tas ir pretrunā ar dabas aizsardzības un ilgtspējīgas populāciju apsaimniekošanas idejām.
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas mednieku asociācijas prezidents, Dr. Florians Ahe skaidri un lakoniski paskaidroja mednieku nostāju, bet pati demonstrācija apliecināja spēcīgo solidaritāti un mednieku apņēmību cīnīties par medījamo dzīvnieku labklājību un godprātīgām medībām.
Demonstrācijas laiks tika pielāgots federālās zemes parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdei, kurā tika izskatīts jaunais medību likums.
Lauksaimniecības ministrs Dr. Tills Bekhauss paziņojumā presei kritizēja mednieku asociacijas apgalvojumus:
“Mans birojs kopš 2019. gada strādā pie medību likuma pārskatīšanas. Vācijas Mednieku biedrība, kas pārstāv arī mūsu federālās zemes mednieku kopienu, procesā bija iesaistīta jau no paša sākuma. Viss bija saskaņots, taču līdz ar likumprojekta publiskošanu sāka parādīties pretargumenti.”
Likums paredz mainīt briežu un dambriežu medību nosacījumus šajā Vācijas federālajā zemē ar mērķi regulēt populācijas, kā arī reglamentēt dronu izmantošanu medībās.
“Tikai 24 % Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemes aizņem meži un tas ir zemākais rādītājs starp visām federālajām zemēm. Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, valdība uzstāda jaunus nosacījumus, kas ļaus sasniegt klimata stratēģijas mērķus. Tas ir iespējams tikai ar savvaļas populāciju, kas ir pielāgota dzīvotnei,” sacīja Bekhausa.
Runājot par jauno medību likumu, ministrs precizēja divus būtiskus punktus. Dronu izmantošana joprojām ir atļauta tikai briežu dzimtas dzīvnieku mazuļu, zaķu un uz zemes ligzdojošo putnu glābšanai, bet ne medību vajadzībām. Attiecībā uz nakts redzamības tēmēkļu izmantošanu, likumprojekts paredz, ka ar šādām ierīcēm var medīt tikai mežacūkas, kas ir bijis līdz šim, mazos plēsējus un inazīvo sugu – nūtriju.
Iepriekš izskanējušie ierosonājumi atļaut ar nakts redzamības tēmēkļiem medīt citus pārnadžus netika iekļauts likumā. Tāpat kā līdz šim staltbriežus un dambriežus drīkst medīt arī naktī no 1. oktobra līdz 31. janvārim, taču tikai ar dienas optiskajiem tēmēkļiem,” sacīja ministrs.
Tilla Bekhausa uzsvēra, ka mednieku bažas daļēji ir saprotamas, taču medību likuma nostādnes un medību plānošans balstās vides un sugu monitoringa datos, kas zinātniski apstiprināti. Pie tam, ir labi zināms, ka pastāv privātie medību iecirkņu, kur medījamo sugu populācijas tiek uzturētas ļoti lielas. Dzīvnieki šādos apvidos rada lielus postījumus lauksaimniecības zemēs un mežaudzēs, un biežāk nekā citur kļūst par iemeslu smagiem autonegadījumiem, kuros cieš cilvēki.
Noslēgumā ministrs izteica cerību, ka iepriekš ar vsiem sociālajiem partneriem saskaņotais medību likums tiks pieņemts.
Kad ar termo ierīci briežiem var ieraudzīt ragus? Video bloga #72 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
