Lūsis ir viens no noslēpumainākajiem Eiropas lielajiem plēsējiem. To redzēt dabā izdodas reti, pat vietās, kur šis dzīvnieks sastopams regulāri. Tas pārvietojas klusi, izvairās no cilvēka un lielākoties savu klātbūtni atklāj nevis ar tiešu sastapšanos, bet ar pēdām, medījuma atliekām vai medību kameru uzņemtiem kadriem. Tieši tāpēc katrs jauns monitoringa ziņojums par lūšu populāciju Eiropā ir nozīmīgs – tas palīdz saprast, kur šai sugai klājas labi, kur populācija aug, bet kur tā joprojām ir apdraudēta.
Saskaņā ar Šveices jaunākajiem monitoringa datiem šajā valstī pašlaik dzīvo aptuveni 364 lūši. Šajā skaitā iekļauti pieaugušie dzīvnieki, kas ir vecāki par vienu gadu. Savukārt Eiropā kopumā Eirāzijas lūša populācija jau tiek lēsta aptuveni 9400 īpatņu apmērā.
Monitoringa rezultāti balstīti gan uz medību kameru fiksētajiem attēliem, gan arī uz privātpersonu iesniegtajiem novērojumiem. Tas vēlreiz apliecina, cik nozīmīga lielo plēsēju uzraudzībā ir ne tikai zinātnieku un institūciju darba sistēma, bet arī sabiedrības līdzdalība – īpaši valstīs, kur lielo plēsēju populācijas tiek regulāri vērtētas un pārvaldītas.
Šveicē visvairāk dzīvnieku tieši Alpos
Šveicē lielākā lūšu populācija sastopama Alpos. Tur lūšu skaits novērtēts aptuveni 246 īpatņu apmērā. Jura kalnu reģionā saskaitīti 86 lūši, savukārt Šveices ziemeļaustrumos – 32.
Jāņem vērā, ka šie skaitļi neatspoguļo vienu konkrētu brīdi vai vienā dienā fiksētu situāciju. Tie balstīti uz jaunākajiem pieejamajiem monitoringa datiem dažādos reģionos. Lielo plēsēju uzskaite vienmēr ir sarežģīts process, jo īpaši attiecībā uz tik piesardzīgu dzīvnieku kā lūsis.
Šveicē lūšu blīvuma novērtēšanai katru ziemu tiek pētītas trīs līdz četras no kopumā divpadsmit salīdzināšanas teritorijām. Piemērotās dzīvotnēs iegūtie dati par lūšu blīvumu pēc tam tiek attiecināti uz plašākām pastāvīgi apdzīvotām teritorijām. Vietās, kur šādu salīdzināšanas teritoriju nav, speciālisti izmanto arī medību kameru gūtos datus.
Tas nozīmē, ka katrs kameras kadrs, pēdu novērojums vai ticams ziņojums var kļūt par daļu no plašākas ainas, kas palīdz novērtēt populācijas stāvokli.
Kāpēc lūšu mazuļi visbiežāk netiek iekļauti populācijas vērtējumā?
Eksperti norāda, ka populācijas aplēsēs netiek iekļauti attiecīgā gada lūšu mazuļi. Iemesls ir vienkāršs – to spēja izdzīvot ir zema. Līdz pieauguša dzīvnieka vecumam izdzīvo tikai aptuveni viens no četriem lūšu mazuļiem.
Atkarībā no sezonas 15 līdz 30 procenti mazuļu vēl var atrasties kopā ar māti, taču tas nenozīmē, ka visi šie dzīvnieki papildinās pieaugušo lūšu populāciju. Tieši tāpēc lūšu skaita vērtēšanā būtiski ir nošķirt stabilu populācijas kodolu no īslaicīga sezonāla pieauguma.
Šis aspekts ir īpaši svarīgs arī tad, kad sabiedrībā tiek diskutēts par lielo plēsēju skaitu un to pārvaldību. Vienkāršs novērojumu skaits vēl ne vienmēr nozīmē precīzu pieaugušo dzīvnieku populācijas apmēru.
Eiropā aptuveni 9400 lūšu
Eiropas mērogā ar lielajiem plēsējiem saistītā organizācija LCIE (Large Carnivore Initiative for Europe) 2024. gadā Eirāzijas lūša kopējo populāciju novērtējusi aptuveni 9400 īpatņu apmērā.
Eiropas lūši iedalāmi 11 populācijās. Situācija gan dažādos reģionos būtiski atšķiras. Dažviet populācijas ir stabilas vai pieaugošas, citviet tās joprojām ir ļoti trauslas. Īpaši izceļama lūšu populācija Balkānu reģionā, kas veido atsevišķu pasugu un pašlaik atrodas uz izmiršanas robežas.
Lielākā lūšu populācija Eiropā atrodas Karpatos. Tur dzīvo aptuveni 2687 lūši. Karēlijas reģionā lūšu skaits tiek vērtēts ap 2483 īpatņiem, savukārt Skandināvijā – ap 1820.
Baltijas valstu populācijā, kurā ietilpst arī Igaunija, dzīvo aptuveni 1555 lūši. Šajā reģionā populācijas tendence tiek vērtēta kā augoša.
Baltijas valstis lūšu kartē Eiropā ieņem būtisku vietu
Baltijas reģions nav tikai atsevišķs areāla stūris – tas ir viens no nozīmīgiem lūšu populācijas posmiem Eiropā. Augošas populācijas tendence nozīmē, ka lūsim Baltijā ir piemērotas dzīvotnes, pietiekama barības bāze un salīdzinoši labvēlīgi apstākļi.
Vienlaikus tas nozīmē arī nepieciešamību pēc kvalitatīva monitoringa un līdzsvarotiem pārvaldības lēmumiem. Lielo plēsēju populāciju vērtēšanā emocijas bieži vien skrien pa priekšu datiem, taču tieši dati ļauj saprast, vai populācija ir stabila, augoša vai apdraudēta.
Lūsis nav tik pamanāms kā lācis un parasti nerada tik tiešus konfliktus ar cilvēku, tomēr arī šīs sugas pārvaldībā būtiska ir skaidra informācija par skaitu, izplatību un populācijas tendencēm.
Kāpēc šie dati ir svarīgi?
Lūša klātbūtne ainavā ir signāls par dzīvu un funkcionējošu ekosistēmu. Tas ir plēsējs, kura izdzīvošanai nepieciešamas piemērotas meža teritorijas un pietiekama barības bāze. Taču vienlaikus lūsis ir arī suga, kuras pārvaldība prasa precīzus datus, jo katrā reģionā situācija var būt ļoti atšķirīga.
Šveices piemērs rāda, cik detalizēti iespējams sekot līdzi grūti novērojamai sugai, ja tiek izmantotas medību kameras, teritoriju salīdzināšana un sabiedrības iesaiste. Eiropas kopējie dati savukārt parāda, ka lūša stāvoklis nav vienāds visā kontinentā – no augošām populācijām Baltijā līdz apdraudētam Balkānu lūsim.
Tāpēc, runājot par lielajiem plēsējiem, būtiski ir ne tikai izprast populācijas lielumu. Tikpat būtiski ir saprast, kur tie dzīvo, kā mainās populācija, kāda ir to spēja izdzīvot un kā šos dzīvniekus pārvaldīt tā, lai sugas aizsardzība un cilvēku intereses būtu līdzsvarotas.
Kad uzskaite nav pareiza, bet bebri lido pa gaisu! “Šauj garām!” #336 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
