Žurnāla Medības janvāra numurā jau varējāt lasīt Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja Valtera Lūša secinājumus, analizējot statistiku, kas iegūta, apkopojot datus par sekmēm medībās un medību platību apsaimniekošanu. Secinājumi nav iepriecinoši. Saeimas deputātu grupas iesniegtie grozījumi Medību likumā var sagraut medību saimniecību Latvijā, kas veidota pēdējos 30 gadus. Ko vēl var secināt, turpinot lūkoties VMD apkopotajos datos?
Sarunāties ir māksla
Valtera Lūša apkopotie dati liecina, ka sadarbības līgumus lielākoties slēguši pa diviem klubiem. Taču ir arī situācijas, kad šādu līgumu slēdz 18 medību tiesību lietotāji. Līgums tiek slēgts ne vien tāpēc, lai arī pēc platības mazākais klubs varētu medīt briežus vai aļņus, bet tāpēc, lai starp klubiem būtu skaidri definētas robežas un medību principi abos klubos būtu vienādi izprasti.
“Labāk ir dzīvot mierā un saticībā, nevis strīdēties,” atgādina Lūša kungs, un sadarbības līgums ir viens no veidiem, kā vienoties. “Arī no valstiskā viedokļa raugoties — jo lielāki ir klubi vai to apvienības, jo vieglāk ir veikt arī medību procesa uzraudzību, var ļaut medību tiesību lietotājiem lielāku patstāvību, mazākas ir arī platību kustības no viena kluba pie otra. Varbūt kāds teiks, ka tieši lielāka sadrumstalotība veicina uzraudzību – kaimiņš pieskata kaimiņu. Iespējams, taču mūsu mērķis nav skraidīt pakaļ katram medniekam, katram medību kolektīvam.”
Problēma aptuveni trešdaļā Latvijas
Lūša kungs lēš, ka problēmas ar staltbriedi ir aptuveni trešdaļā Latvijas teritorijas, taču citviet šādu problēmu nav.
Ir vietas, kur varbūt nevēlas kādu konkrētu dzīvnieku, kaut vai to pašu staltbriedi. Taču jāsaprot, ka dabas apstākļos, kādi ir Latvijā, dzīvnieku sugas ir ļoti saistītas viena ar otru. Piemēram, bebri rada dzīvotnes, kurās ļoti labprāt apmetas aļņi. Sava dzīvotne nepieciešama arī staltbriedim. Vilks, tas gan saistīts ar pilnīgi visām citām pārnadžu sugām un ne tikai tām.
Domājot par sugas nākotnes prognozēm, protams, jārunā arī par barības bāzi. Un, ja attiecībā uz mežacūkām kā vilkiem nozīmīgu barības avotu nākotne ir nenoteikta, situācija ar stirnām arī mēdz būt ļoti dažāda, arī aļņus vilks intensīvi medī, tad paliek staltbriedis. Samazinoties staltbriežu skaitam, tas nākotnē ietekmēs arī vilku populāciju.
Runājot par to, kurš no medību veidiem vairāk attur dzīvniekus no jaunaudžu postījumiem, Lūša kungs skaidro, ka nevēlas spekulēt ar atziņām, kas nav pamatotas ar zinātniskiem faktiem.
Vairāk lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv!
Vai drīkst ar neiesaiņotu ieroci braukt medību platībās? Ko nosaka likums
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
