Radio1.lv informē, ka laikus neapturot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, tas var mainīties un kļūt bīstams arī cilvēkiem, brīdina vadošā Latvijas virusoloģe Vaira Īrisa Kalniņa. Speciāliste uzsver – sabiedrība pārāk bezatbildīgi izturas pret drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai slimību apturētu.
Gadījumu, kad vīruss pielāgojas jaunam pārnēsātājam, netrūkst, Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma skaidro virusoloģe, apstiprinot – atšķirībā no, piemēram, putnu gripas vīrusa, Āfrikas cūku mēra genoms ir stabils, un tā mutācijas ir reta parādība, bet ne neiespējama.
«Nekur nav garantijas, ka šī vīrusa populācija jau neeksistē, jo ir jau atklāti vairāki vīrusa veidi, starp šiem ĀCM vīrusiem ir dažādi veidi jau atklāti, un tātad tajā populācijā var eksistēt atsevišķi, varbūt ļoti reti, vīrusa varianti, kuri jau ir spējīgi pārvarēt šo sugu barjeru. (..) Mani vienkārši kā pilsoni uztrauc tā bezatbildīgā mūsu pašu cilvēku izturēšanās pret Āfrikas cūku mēra infekciju, aizbildinoties ar to, ka tas nav bīstams cilvēkiem,» norāda virusoloģe.
Pilnu rakstu lasi šeit.
Ar komentāru dalījās arī Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda: “Ar vīrusiem ir tāpat kā ar bitēm – neko nevar zināt, bet kamer nav Zinātnisku pierādîjumu, nevar runāt par bīstamību cilvēkam.”
Šauj garām! #3 ekstra – viss par Āfrikas cūku mēri/Everything About African Swine fever
Kāpēc Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties?
Tāpēc, ka pasaules zinātniekiem līdz šim nav izdevies radīt nedz vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri, nedz zāles tā ārstēšanai. Taču pie tā jau vairāk nekā 30 gadus strādā pasaules vadošo institūtu zinātnieki.
Lai ierobežotu slimības izplatību, PVD kopā ar Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Eiropas Komisijas un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas ekspertiem jau kopš 2013. gada sadarbojas – ir izstrādāta kopīga Āfrikas cūku mēra apkarošanas stratēģija, regulāri notiek ekspertu tikšanās un situācijas analīze, lai ieviestu papildus apkarošanas pasākumus.
Latvijā galvenais Āfrikas cūku mēra izplatītājs un rezervuārs dabā ir meža cūkas, kuru skaits, neraugoties uz intensīvo medīšanu pēdējos gados, joprojām ir augsts. Diemžēl meža cūku pārvietošanos un dzīvesveidu Pārtikas un veterinārais dienests ietekmēt nevar. Tomēr jāpiekrīt, ka šo dzīvnieku skaits vēl būtiski jāsamazina, lai mēra izplatību ierobežotu.
Biodrošības prasības neviens nav atcēlis
Neskatoties uz to, ka daļā Latvijas teritorijas nomedītajām mežacūkām nav jāveic Āfrikas cūku mēra (ĀCM) analīzes, biodrošības prasības neviens nav atcēlis.
Veicamās darbības uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 226 Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās, kas ir spēkā no 2018. gada 20. aprīļa.
Pēc medībām no apaviem un to zolēm notīra augsnes daļas un netīrumus un medībās izmantotos apavus mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas iedarbīgi pret Āfrikas cūku mēra vīrusu.
Savukārt medībās izmantoto apģērbu un apavus aizliegts valkāt vietās, kur tur lauksaimniecības dzīvniekus un gatavo barību lauksaimniecības dzīvniekiem, veic citas darbības, ar kurām tieši vai netieši iespējams pārnest infekcijas slimības ierosinātāju no meža dzīvniekiem uz lauksaimniecības dzīvniekiem.
Pēc medījuma transportēšanas uz medījuma apstrādes vietām aprīkojuma un transportlīdzekļa virsmas, kas bijušas tiešā saskarē ar medījumu, tīra, mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem.
Ivars Koloda: “Āfrikas cūku mēris nav pazudis un mednieki turpina ar to cīnities”
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ KALENDĀRS un iespēja laimēt karabīni CZ 457 THUMBHOLE .22 LR 1/2x20UNF no SIA “Ieroči”. Akcijas periods 1.10.-23.12.2023. Loterijas atļaujas Nr. 7861.
👉 Abonē 2024 gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2023 gadam ar 3 pielikumiem.
Decembra numurā par to, kad inspektors traucē medības!
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
