Jenotsuns pamodies un izlīdis no alas. Pie tam meža kameras fotogrāfijās izskatās, ka tas ir pārskaities un kaut kur steidzas. Ierasta viešņa ziemā šajā meža nostūrī ir lapsa. Un ir zināms, ka lapsas ar jenotsuņiem konkurē par mitekļiem un pārtikas resursiem. Vai tiešām nesaskaņas ar kaimiņiem pamodinājušas jenotsuni?
Jenotsuns(Nyctereutes procyonoides)) gada aukstajā periodā neiekrīt dziļā hibernācijā kā, piemēram, lācis, bet gan tā dēvētajā snaudā jeb torporā. Tas nozīmē, ka vielmaiņa būtiski palēninās, ķermeņa temperatūra nedaudz pazeminās, dzīvnieks ilgstoši uzturas alā vai slēptuvē, taču spēj salīdzinoši ātri pamosties un atjaunot aktivitāti.
Turpretī lācis guļ īstajā ziemas miegā. Tā ķermeņa temperatūra krasi pazeminās, sirdsdarbība un elpošana būtiski palēninās, vielmaiņa samazinās līdz minimumam, un dzīvnieku ir ļoti grūti pamodināt. Šāds miegs ilgst līdz pavasarim, kad lāča ķermeņa funkcijas pamazām atjaunojas, un tas ir spiests līst ārā no alas, jo pamostas arī bada sajūta.
Turpretī jenotsuns pat sniegotā un aukstā ziemas laikā no alas var iznākt vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, ja gaisa temperatūra īslaicīgi paaugstinās, īpaši atkušņa periodos, vielmaiņa aktivizējas, un dzīvnieks instinktīvi dodas barības meklējumos. Pat dziļā ziemā dažas dienas ar temperatūru tuvu nullei var būt pietiekamas, lai izraisītu kustību.

Otrkārt, ja rudens periodā nav uzkrātas pietiekamas tauku rezerves, jenotsuns ir spiests pārtraukt ziemas snaudu un meklēt barību arī nelabvēlīgos apstākļos. Šādos gadījumos biežāk novēro izkāmējušus vai dezorientētus indivīdus.
Treškārt, traucējumi alā. Medību spiediens, plēsēju klātbūtne, piemēram, vilks, kā arī cilvēku aktivitātes mežā var piespiest dzīvnieku pamest drošo slēptuvi. Īpaši tas attiecas uz situācijām, kad ala nav dziļa vai pietiekami izolēta.
Ceturtkārt, ūdens piekļuve un mikroklimata faktori. Ja gaisa temperatūra paaugstinās, sāk kust sniegs un alā ieplūst ūdens vai ievērojami paaugstinās mitrums, dzīvnieks var pamest alu, lai mainītu uzturēšanās vietu pat stiprā salā.
Tiek uzskatīts, ka jenotsuns ir dzīvnieks, kuram biežie Latvijas atkušņi kaitē īpaši. Būdams spiests pamosties un meklēt citu migu, jenotsuns iztērē lieku enerģiju. Ja rudenī nav uzkrāts pietiekami daudz tauku vai ziemas snauda tiek traucēta bieži, tas var neizdzīvot līdz ziemas beigām un iet bojā. Jāatgādina, ka jenotsuns ir invazīva suga Baltijas valstīs, kas rada lielu spiedienu uz mazo dzīvnieku un uz zemes ligzdojošo putnu populācijām. Tā ekoloģiskais plastiskums ir viens no iemesliem, kāpēc jenotsuns ir veiksmīgi izplatījies. Spēja pielāgoties laikapstākļiem un pārtraukt ziemas snaudu ir adaptīva īpašība, kas palielina izdzīvošanas iespējas arī skarbās ziemās.
Praksē mednieki nereti novēro, ka pat ilgstoša sala un bieza sniega apstākļos pēkšņi parādās svaigas pēdas pie barošanās vietām vai ūdenstilpēm. Tas nenozīmē, ka jenotsuns nav snaudis, bet gan to, ka dzīvnieks kaut kādu iemeslu dēļ ir pamodies un tādēļ ir spiests doties pārtikas meklējumos.
Vai drīkst ar neiesaiņotu ieroci braukt medību platībās? Ko nosaka likums

👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit




