Šis gads Latvijā iesācies ar satraucošu tendenci – nepilnu divu mēnešu laikā jau konstatēti deviņi vilku uzbrukumi suņiem dažādās Latvijas vietās (VMD dati). Turklāt runa nav tikai par medību suņiem mežā. Uzbrukumi notikuši arī mājsaimniecību pagalmos, suņi bijuši ievainoti, pazuduši vai nogalināti. Salīdzinājumam – pēdējos divos gados vidēji tika reģistrēti aptuveni 17 uzbrukumi gadā. Ja šī gada dinamika saglabāsies, mēs varam piedzīvot būtisku pieaugumu. Tādēļ jautājums ir loģisks – kāds tam varētu būt iemesls?
Somijā veikts pētījums vilku teritoriju līmenī parāda skaidru tendenci – jo bagātāka vilkiem pieejamā savvaļas pārnadžu barības bāze, jo mazāks risks, ka vilki uzbruks suņiem. Attiecīgi – samazinoties barības bāzei, pieaug vilku uzbrukumu risks suņiem.
Pētījumā (“Wolf attacks on hunting dogs are negatively related to prey abundance in Finland: an analysis at the wolf territory level”, European Journal of Wildlife Research, 2023) analizēti oficiāli apstiprināti vilku nogalinātu suņu gadījumi un salīdzināti ar pārnadžu blīvumu vilku teritorijās. Secinājums būtībā ir vienkāršs – tur, kur vilkiem ir vairāk savvaļas barības, konfliktu ar suņiem ir mazāk. Pētījums uzsver arī citu faktoru nozīmi (vilku skaits teritorijā, suņu izmantošana medībās), tomēr kopējā tendence ir nepārprotama – barības bāze nav mazsvarīga.
Latvija! Samazinām pārnadžus, bet plēsēju spiedienu nerēķinām
Latvijā pēdējos gados arvien izteiktāk redzam tendenci – vairāku pārnadžu sugu skaits samazinās vai tiek apzināti samazināts:
– aļņu skaits samazinās, tostarp kā rezultāts mērķētai populācijas samazināšanai iepriekšējos gados;
– staltbriežu skaitu strauji samazina – tas ir apzināts politisks uzstādījums, kas saistīts ar postījumu mazināšanu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā;
– stirnu skaits daudzviet krīt, un te arvien biežāk tiek minēts plēsēju spiediens kā būtisks faktors;
– mežacūku populācija joprojām ir zema ĀCM dēļ, kas nozīmē – viena nozīmīga barības pozīcija daudzviet joprojām nav atgriezusies iepriekšējā līmenī.
Tajā pašā laikā plēsēju klātbūtne un spiediens nekur nepazūd. Vilku populācija Latvijā ir liela un stabila, un realitāte ir tāda, ka barības bāzes samazinājums var palielināt konfliktu riskus, jo plēsēji pielāgojas. Somijas pētījuma loģika šeit ir ļoti vienkārši pārnesama kā brīdinājums – ja samazinām vilkiem pieejamo savvaļas barību, pieaug varbūtība, ka viņi biežāk nonāks konfliktā ar suņiem (un potenciāli arī mājlopiem).
Uzbrukumi suņiem nav tikai medību problēma
Šogad vien Latvijā konstatēti uzbrukumi vismaz deviņiem suņiem – un būtiski uzsvērt – ne tikai medību suņiem. Ir gadījumi, kad vilki uzbrukuši mājas pagalmos vai apdzīvotu vietu tuvumā – suņi bijuši ievainoti, pazuduši vai nogalināti.
Tas ir signāls, ka konflikta profils nav vairs tikai par medībām ar suni mežā. Jā, medību suņi vienmēr ir potenciāla riska grupa, jo atrodas plašā teritorijā un bieži ir tālāk no saimnieka, tomēr ja uzbrukumi parādās arī pagalmā, tas kļūst par sabiedrības drošības un labturības jautājumu plašākā nozīmē.
Ekosistēmu nevar regulēt, neņemot vērā kopējo bildi
Protams, neviens nenoliedz, ka liels pārnadžu blīvums korelē ar postījumiem mežsaimniecībā un ceļu satiksmes negadījumu risku, to arī uzsver somu pētnieki. To redz gan meža īpašnieki un lauksaimnieki, gan autovadītāji, gan apdrošinātāji. Taču problēma sākas brīdī, kad politiskā un pārvaldības loģika kļūst vienvirziena – regulējam pārnadžus, bet ignorējam plēsēju spiedienu.
Latvijā aļņu un staltbriežu limitus nosaka Valsts meža dienests (VMD), balstoties uz uzskaitēm, ieteikumiem un pārvaldības rīkiem. Politisko ietvaru, uzstādījumus un spiedienu (piemēram, par straujāku pārnadžu samazinājumu postījumu dēļ) ietekmē Zemkopības ministrija (ZM). Lēmumos par pārnadžu samazināšanu bieži netiek pietiekami integrēts plēsēju faktors – vilku spiediens, kā arī apstāklis, ka lāču un lūšu regulēšana Latvijā faktiski nav pieejama kā instruments, lai sabalansētu kopējo plēsēju–pārnadžu sistēmu. Rezultāts var būt paredzams – samazinām barības bāzi, bet plēsēji paliek un pielāgojas, un konflikti ar suņiem un mājlopiem var pieaugt. Te ir jāuzsver, ka atkārtoti mednieku pārstāvošās organizācijas norādījušas uz to, ka aļņu un staltbriežu postījumu problēma ir jārisina konkrētās problēmvietās, nevis strauji jāsamazina visa populācija Latvijā!
Somijas pētījums nav “tieša prognoze Latvijai”, bet tas ir ļoti nopietns signāls par ekoloģisko loģiku proti, barības bāze ir viens no faktoriem, kas amortizē vilku–suņu konfliktu. Ja Latvijā turpināsies pārnadžu skaita samazinājums, vienlaikus saglabājoties augstam plēsēju spiedienam, neņemot vērā plēsēju ietekmi uz populāciju,
un bez iespējas elastīgi reaģēt ar kompleksiem pārvaldības instrumentiem, tad ir pamats sagaidīt, ka uzbrukumu risks suņiem (un potenciāli arī mājlopiem) var paplašināties.
Šis nav stāsts par “vainīgā meklēšanu”. Tas ir stāsts par to, ka dabā viss ir saistīts, un viena sistēmas elementa regulēšana bez otras daļas korekcijas rada blakusefektus, kas agrāk vai vēlāk atgriežas pie cilvēkiem – burtiski, pa sētas durvīm.
Svarīgākā komponente medībās ar dzinējiem! Nenormalizējam vilku uzbrukumus.”Šauj garām!”#322 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
