Mednieki vecāki saviem bērniem – topošajiem medniekiem – jau agrā vecumā iemāca atbildības sajūtu, māku dažos acumirkļos pieņemt izšķirīgus, taču tajā pašā laikā pārdomātus lēmumus. Ugunsdzēsējam Tomasam Jaunzemam 2018. gada nogalē tika pasniegta Latvijas lepnums balva par cilvēka dzīvības glābšanu – drošu rīcību ekstremālā situācijā.
Tomas pats ir mednieks un atzīst, ka tieši šīs īpašības viņam tēvs iemācījis vienlaikus ar apziņu par to, kādam jābūt medniekam.
“Esmu mednieks jau vismaz trešajā paaudzē. Gan mans tēvs ir mednieks, tāds bija arī vectēvs. Iespējams, pirms viņa vēl kāds mūsu dzimtā. Sevi medībās atceros jau kopš agras bērnības un nemaz nevaru iedomāties, ka varētu būt kā citādāk. Esmu gājis uz mežu kopā ar tēvu, palīdzējis visos darbos. Kā dzinējs piedalījos medībās kopš mācījos piektajā klasē,” saka Tomas Jaunzems.
“Pie tēva mājām ir šautuve un es vēroju, kā jaunie mednieki mācās un apgūst šaušanas prasmes, kārto eksāmenus. Man bija elektroniski jāpalaiž mērķi. Tēvs man pamatīgi izskaidroja, kā jāapietas ar ieroci un kādas var būt nepareizas rīcības sekas. Drošības tehnika – tas ir pamatu pamats. Pirms tas nav apgūts, neviens ieroci tev rokās nedod. Pirmo reizi izšāvu šautuvē pieredzējuša instruktora uzraudzībā.”
Tomas uzskata, ka ļaut jauniešiem no 16 gadu vecuma, kuri ieguvuši mednieka apliecību, pieredzējuša mednieka uzraudzībā lietot medībās ieroci, ir lieliska doma. Tā ir iespēja praktiski mācīt jauno mednieku reālā medību situācijā, dodot padomus, kā pieļaujams rīkoties un kā nē. Pēc 18 gadu vecuma, kad nokārtoti teorētiskie eksāmeni un eksāmens šaušanā, jaunais mednieks drīkst būt uz mednieku līnijas ar ieroci rokās viens pats, taču prakses viņam nav.
“Jo ātrāk sākas apmācība, jo labāk. Jaunajam medniekam tiek praktiski parādīts, kāda ir mednieku līnija, kur ir drošie šaušanas sektori, kur šaut nav pieļaujams. Šādu mednieku pēc 18 gadu sasniegšanas, kad būs iegādāts paša ierocis, uz masta varēs likt bez bažām.
Medniekam tiek iemācīta disciplīna un stingrība, lai cik jauns viņš būtu. Iespēja glabāt ieroci disciplinē arī ikdienā, likumu un noteikumu prasību ievērošana kļūst par pašsaprotamu lietu – citādi nemaz nevar būt.
Medniekam tāpat tiek iemācīta atbildīgu lēmumu pieņemšana bez iespējas rīcību labot dažu sekunžu, citreiz par sekundes desmitdaļu laikā. Pie tam, parasti jāpieņem lēmumu virkne. Tas trenē domāšanu, vienlaikus saglabājot vēsu prātu,” tā Tomas Jaunzems.
“Ļoti daudzi mednieki strādā profesijās, kur medībās gūtā pieredze uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus ir neatsverama. Esmu vērojis jauniešus, kuri piedalās jauno mednieku nometnē “Vanagacs”. Viņiem lielākoties ir 16 gadu un viņi visbiežāk nāk no mednieku ģimenēm. Šie jaunieši ir ļoti zinoši un pārliecināti par to, ko dara un kāpēc. Uztraucas, ka šajā vecumā medījot var tikt traumēta psihe. Jaunietim, kurš nāk no laukiem vai mednieku ģimenes ir zināms, kur un kā radās kotlete vai karbonādes šķēle uz šķīvja, putna gaļa zupā, ar kādiem procesiem šīs pārtikas ieguve saistīta. Uz mežu neies jaunietis, kuram šīs norises būs svešas vai nepieņemamas un saskarē ar ieročiem nenonāks. Tas, ka tiek iegūta mednieka apliecība jau vien norāda uz psiholoģisko noturību. Šis mācību process nav viegls, īpaši jaunietim,” rezumē Tomas Jaunzems.
Vairāk par T.Jaunzemu lasiet šeit
