Diemžēl ar jauno medību sezonu sarkocistoze nekur nav pazudusi. Šis putns ir no Liepājas ezera. Pēc pārejas uz ziņojumiem Mednī informāciju par sarkocistozi saņemam daudz mazāk, taču arī līdz šim invadētie putni tika nomedīti un ziņoti visas Latvijas teritorijā. Lai tās izplatību mazinātu jādara divas lietas – pēc iespējas jācenšas atrast savainotie putni un jāmedī mazie plēsēji, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā. Sarkocistoze ir parazitāra saslimšana. To ierosina kokcīdiju grupas vienšūnis Sarcocystis, kas saimnieka organismā veido cistas.
Visbiežāk par sarkocistu starpsaimniekiem kļūst zālēdāji un visēdāji: liellopi, zirgi, cūkas, mežacūkas, vilki, lapsas, āpši, jenotsuņi un jenoti, arī cilvēks. Cilvēka tuvumā dzīvojošie dzīvnieki, piemēram, suņi, 90% gadījumu ir inficēti, un šīs sarkocistas ir patogēniskākas nekā tās, kas parazitē kaķu organismā. Briežveidīgajiem dzīvniekiem – aļņiem, briežiem un stirnām – konstatēts visai augsts sarkosporīdiju izplatības līmenis. Tas svārstās no 77,7 līdz 94,2%. Sarkocistozes izplatība ir pētīta vairākkārt dažādos laika posmos, un arī šobrīd turpinās viens pētījums, kas noris vienlaikus Latvijā un Lietuvā. Sarkocistoze ir viena no slimībām, kas visbiežāk novērota arī savvaļas putniem. Lietuvā slimība konstatēta vairākām putnu sugām, tajā skaitā sudrabkaijām, vārnām, kraukļiem, kovārņiem, sīļiem un lauka baložiem. No Lietuvā medījamo putnu sugām, neskaitot dažādu sugu zosis, pīles, baložus un vārnveidīgos putnus, sarkosporīdijas konstatētas medījamo fazānu organismā (Phasianus colchicus). Savukārt Zviedrijā tika izmeklēts mednis (Tetrao urogallus). Sarkosporīdijas konstatētas putna smadzenēs, plaušās, sirdī, aknās un liesā.
Sākoties pīļu medību sezonai, jau vairākus gadus pēc kārtas nomedītajām pīlēm tiek konstatēta sarkocistoze. Lai arī mikroskopiskas, bet, salīdzinot ar citiem parazītiem, lielās sarkocistas ir viegli ieraudzīt nomedīto savvaļas pīļu krūtiņas muskuļos, tomēr precīza šo parazītu taksonomija (sugas klasifikācija) pagaidām vēl ir pētījumu stadijā, jo pīle var kļūt par starpsaimnieku vairāku ģinšu Sarcocystis parazītiem. Parasti par šo putnu saslimšanu ārēji nekas neliecina. Tikai paplešot ādiņu uz putna krūtiņas, ar neapbruņotu aci var ieraudzīt baltus, apmēram 10–12 mm garus, rīsu graudam līdzīgus, bet nedaudz resnākus veidojumus muskuļu audos (Sarcocystis rileyi). Termins Rice breast disease (no angļu val. – rīsu krūtiņas slimība) tiek lietots pat zinātniskajā literatūrā, apkopojot šīs infekcijas pazīmes. Lietuvas zinātnieki sadarbībā ar medniekiem pīļu sarkocistozes izplatības pētījumu sāka 2015. gadā. Toreiz šī infekcija tika konstatēta trim no 21 nomedītās mežapīles.
Jāpiebilst, lai arī sarkocistoze pati par sevi nav nāvējoša, spēcīga parazītu invāzija var izraisīt muskuļu audu iekaisumu, klibumu un pat paralīzi, kas var kļūt par sugas migrāciju ietekmējošu faktoru. Nav izslēgts, ka arvien vairāk putnu paliek ziemot valstī tieši veselības stāvokļa dēļ. Turklāt šī hroniskā infekcijas slimība novājina imunitāti, palielina inficēto putnu uzņēmību pret citām slimībām un atvieglo pīļu nomedīšanu plēsējiem, piemēram, lapsām. Tas savukārt turpina parazīta dzīves ciklu un sekmē izplatību. Līdz šim zinātnieki nav uzkrājuši pietiekami daudz datu, lai ticami novērtētu savvaļas putnu slimības sezonalitāti un to, vai inficēšanās ir saistāma ar putnu vecuma. Ir novērots tikai tas, ka pīlēniem šī slimība tikpat kā netiek konstatēta. Tā kā pīļu medības ir vienas no populārākajām ūdensputnu medībām Latvijā, medniekiem ir jābūt vērīgiem visas sezonas laikā. Nomedījot jebkādas medījamās sugas pīli, ir jāpārliecinās, vai tā nav invadēta ar sarkocistām. Tādēļ mednieku izglītošanai ir ļoti liela nozīme, jo tieši viņi var samazināt slimības izplatību. Ir svarīgi mudināt kolēģus un pašiem aktīvi piedalīties šīs slimības izplatības apturēšanā. Visi nomedītie putni ir jāpārbauda! Pēc noplūkšanas ir jāatgriež āda uz krūtiņas un jānoplēš, lai pārliecinātos, ka muskuļos nav rīsu graudiņi – iekapsulējušos cistu. Ņemot vērā to, ka ar sarkocistozi var inficēties ikviens savvaļas dzīvnieks un arī cilvēkam tā var radīt nopietnas veselības problēmas, šādu gaļu uzturā lietot nedrīkst. Inficētā putna liemenis ir jāiznīcina, aprokot, noglabājot medību atlieku konteinerā vai sadedzinot.
Pīļu un zosu medības ar Anri Anaņinu Lubāna ezerā. Reāli medību skati
Apēdi lenteni? Kas notiks? Parazīti medījuma gaļā. “Šauj garām!” #44 epizode
Žurnāla Medības septembra numurā par to, ka gaļa kokos neaug!
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
