Šonedēļ interneta vidi un citus medijus, ieskaitot sociālo tīklu āres pāršalca ziņa par Daugavpilī aizsaule aizgājušu sievieti, kura, iespējams, bija inficēta ar trakumsērgu. Sekoja karantīnas pasākumi, izmeklēšana, kontaktā bijušo personu, ieskaitot medicīnas personāla vakcinēšana un vispusīga apstākļu noskaidrošana.
Galvenās bažas radīja pieņēmums, ka inficēšanās notikusi Latvijā. Tas nozīmētu, ka mūsu valstī ir atgriezusies šī nāvējošā slimība, kuru izplata mazie plēsēji un, kura nu jau teju piecus gadus skaitās izskausta pilnībā.
6.decembrī tika izplatīta informācija, ka pēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” konstatētā, Daugavpilī mirušajai pacientei konstatētais trakumsērgas vīruss ģenētiski pieder vīrusiem, kas cirkulē Āzijā. Tādējādi apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.
Sākotnējā informācija liecināja ka infekcijas avots nav Latvijā
Jau iepriekš Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere norādīja, ka nav pamata aizdomām, ka sieviete varēja inficēties no Latvijā mītošajām lapsām vai jenotsuņiem, kuri vēsturiski uzskatāmi par trakumsērgas rezervuāriem dabā.
Turklāt ik gadu PVD turpina profilaktiski vakcinēt lapsas un jenotsuņus Krievijas un Baltkrievijas pierobežā vismaz 50 km platā buferjoslā, lai imunizētu no kaimiņvalstīm ienākušos potenciāli inficētos dzīvniekus.
Arī visi laboratorisko izmeklējumu rezultāti dzīvniekiem liecina par labvēlīgu trakumsērgas epidemioloģisko situāciju lapsu un jenotsuņu populācijā.
Šis gadījums neatņem Latvijai no trakumsērgas brīvas valsts statusu, jo Latvijā nav reģistrēts neviens trakumsērgas gadījums dzīvniekiem.
Piesardzība tomēr jāievēro
Uz jautājumu, vai minētais gadījums kaut kā ietekmēs medību saimniecību un nozarē iesaistītos, Ilze Meistare atbildēja: “Šobrīd satraukumam nav pamata. Taču medniekiem, protams, jāievēro piesardzība un jāziņo PVD par katru aizdomīgo savvaļas dzīvnieku, lai varam veikt tā laboratorisko izmeklēšanu un izslēgt (vai apstiprināt) trakumsērgas diagnozi.”
Šeit jāpiebilst, ka ir ļoti būtiski turpināt regulēt mazo plēsēju populāciju. Medniekiem jāturpina medīt lapsas un jenotsuņus, sevišķi rajonos, kur mūsu valsts robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo tur situācija ar trakumsērgas izplatību ir šausminoša, inficēšanās un cilvēku nāves gadījumu statistikas rādītāji ļoti augsti.
Notiek profilakse
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par pacienti, kura Daugavpilī mirusi ar aizdomām par trakumsērgu.
Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu. Par situāciju SPKC informējusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ar kuru pašlaik norisinās konsultācijas.
SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti.
Vakcinācija pret trakumsērgu uzsākta 60 cilvēkiem.
Uzziņa:
Trakumsērga ir ļoti bīstama un nāvējoša vīrusu infekcijas slimība. Inficēties var, sakaroties ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu koduma vai skrāpējuma vietā, veselām vai ievainotām gļotādām nokļūstot cilvēka vai dzīvnieka organismā.
Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem.
Inficēšanās vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi, tomēr slimība ir novēršama ar vakcināciju.
Vairāk par trakumsērgu SPKC mājas lapā internetā.
Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti (pa vienam gadījumam gadā) 1993., 1996. un 2003. gadā.
2012. gadā Latvijā reģistrēti divi pēdējie dzīvnieku trakumsērgas gadījumi.
