Aprīļa vidū Ādažu poligonā pēc apmēram desmit gadu pārtraukuma atgriezās tālšaušanas sacensības medniekiem ar šaušanas vingrinājumiem no 100 metriem līdz pat kilometru tālām distancēm. Sacensības organizēja Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Latvijas Mednieku savienību.
Sacensību galvenais uzdevums ir veicināt ložu šaušanas prasmju attīstību mednieku vidū, kā arī izglītot un apmācīt medniekus par drošas un precīzas šaušanas pamatelementiem. To, ka sacensības ir ilgi gaidīts un īpašs notikums medību šaušanas sportā Latvijā, apliecināja samērā plašais dalībnieku pulks un arī tas, ka sacensību norisi klātienē vērot bija ieradies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš pauda patiesu interesi par mednieku spējām un izteica gandarījumu par dalībnieku uzrādītajiem augstajiem rezultātiem.Sacensību formāts gana nopietns – divas dienas, seši šaušanas vingrinājumi.
Šaušanas attālumi – sākot no 100 metriem un beidzot ar 1000 metru distanci. Mērķi, pamatā metāla gongi vai sportinga šķīvīši, kas jāsašauj ierobežotā laikā un izmantojot noteiktu patronu skaitu. Pirmās dienas lielais uzdevums bija trāpīt 1000 metru mērķī, pirms tam pieveicot 400, 500, 600, 700, 800 metru tālos mērķus. Atskanot pirmajiem šāvieniem, bija skaidrs, ka arī 1000 metru trāpījums ir pa spēkam Latvijas medniekiem.Otrs šaušanas vingrinājums bija nedaudz sarežģītāks – 100 metru distancē diegā pakārta .308 kalibra čaulīte, kas vējā diezgan naski šūpojās. Uzdevumam atvēlēta viena patrona.
Tālāk 200 metru attālumā novietoti divi miniizmēra sportinga šķīvīši, katram šķīvītim pa šāvienam. 300 metru attālumā novietoti trīs standarta izmēra sportinga šķīvīši. Tādā attālumā bieži vien trāpījums sportinga šķīvīti nesaplēš lauskās, bet atstāj vien lodes izmēra caurumu. Man personīgi likās, ka visi šāvieni trāpīti, jo optikā varēja ļoti labi saskatīt, ka pēc šāviena no stenda, uz kura novietoti mērķi, paceļas putekļi, taču vēlāk noskaidrojās, ka tie bija trāpījumi koka pārliktnī, pie kura piestiprināti šķīvīši. Bija aprēķināta pārāk maza sānvēja korekcija, un visi trāpījumi bija nedaudz novirzīti pa kreisi un lidoja garām mērķiem. Kad šķīvīšu šaušana beidzās, nākamā bija 400 metru distance, kurā jāveic divi šāvieni uz 15 x 25 cm metāla plāksni jeb tautā saukto gongu.
Trāpījums tiek fiksēts gan vizuāli, jo mērķi visu laiku novēro sacensību tiesneši ar liela palielinājuma monok-li, gan akustiski, jo veiksmes gadījumā dzirdams skaļš gonga radīts troksnis.Trešais šaušanas vingrinājums bija vissarežģītākais: pieci mērķi – metāla gongi, pirmo divu mērķu izmēri 20 x 30 cm, bet pārējie 50 x 50 cm, novietoti no 200 līdz 700 metru distancē. Precīzi attālumi nav zināmi, tie jāsaprot pašam, izmantojot vien optiskā tēmēkļa tīkliņa piedāvātās iespējas. Sagatavojoties aizliegts skatīties ieroča tēmēklī. Atļauts vien piefiksēt mērķu izvietojumu un iekārtoties guļus šaušanas pozīcijā. Noteikumi līdzīgi kā iepriekš – katram mērķim divas patronas. Ja trāpīts ar pirmo šāvienu, tad ietaupītā patrona atnes papildu punktu. Šaušanas uzdevuma izpildei atvēlētas desmit minūtes.
Jāpiebilst, ka vingrinājuma izpildes laiks tiek fiksēts un tas izšķir uzvarētāju vienādu rezultātu gadījumā. Šis manā skatījumā bija vissarežģītākais uzdevums, jo tā pamatā bija mazāk šaušanas prasmes, vairāk mākas orientēties apvidū, atcerēties mērķu izvietojumu un, galvenais, noteikt pareizas distances, lai aprēķinātu nepieciešamās korekcijas.
Nākamā diena sākās ar vingrinājumu Aukstais šāviens – sacensību dalībniekiem bija jāveic viens šāviens uz sportinga šķīvīti, kas novietots 300 metru attālumā. Zem šķīvīša novietots papīra mērķis, kas šāvējam pilnībā nav redzams. Trāpījums šķīvītī atnes 25 punktus, un tālāk skatās zem šķīvīša novietoto mērķi – centrs dod desmit punktu, bet, jo vairāk uz malu, jo mazāks punktu skaits.Piektais vingrinājums izteikti mednieku gaumē – pozīcija sēdus, ieroci balstot uz apmēram 75 cm augsta no koku stumbriem veidota trijkāja. Uzdevums – pieci precīzi šāvieni papīra mērķī 100 metru distancē.Un visbeidzot izcilu snaiperu uzdevums. Uz A4 formāta lapas uzdrukātas desmit ģeometriskas figūras, piecas gaišas un marķētas ar plus punktiem, piecas tumšas un marķētas ar mīnus punktiem.
Uzdevums 100 metru distancē trāpīt tieši gaišajās figūrās un savākt maksimālo punktu skaitu. Trāpījums tumšajā figūrā nozīmēja, ka punkti tiek skaitīti ar negatīvu zīmi. Taisnības labad jāpiebilst, ka trāpījums lapas baltajā daļā tika skaitīts kā neitrāls, proti, nulles vērtībā. Dažiem izdevās savākt maksimālo negatīvo punktu skaitu, jo figūras bija izvietotas ļoti tuvu cita citai.
Secinājumi, novērojumi
Daļa dalībnieku bija vairāk nekā gatavi šīm sacensībām – ne tikai tehniskā ziņā ar labi aprīkotiem ieročiem, modernām meteostacijām un izcilām zināšanām par šāviņa ballistiku un citiem parametriem, kas svarīgi šaušanai tālās distancēs, bet arī morāli. Pēc gandrīz desmit gadus ilga pārtraukuma tālšaušanas sports atgriezies Latvijā. Jā, lai nodarbotos ar šo medību šaušanas sporta veidu, līdz šim nācās meklēt iespējas galvenokārt Lietuvā un Polijā. Zināmā mērā dažu izcilu mednieku šaušanas sporta entuziasms ļāvis ne tikai veiksmīgi pārdzīvot šo klusuma brīdi, bet arī uzkrāt spēcīgu pieredzi, no kuras mēs visi varam mācīties un paņemt to, kas mūs visvairāk interesē.
Ņemot vērā, ka Latvijā ārpus Ādažu poligona nav vietas, kur organizēt šāda veida pasākumus, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz iespēju ierīkot šautuvi, kurā var šaut tālāk par 300 metriem, šī sporta veida attīstība Latvijā šobrīd ir iespējama, pateicoties sadarbībai ar Aizsardzības ministriju. Savu viedokli lūdzām izteikt arī aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim, kurš vēlreiz apliecināja savu mērķi un uzdevumu valsts aizsardzības jomā iesaistīt visu sabiedrību, kas paredz katram savu lomu un iespēju cīnīties par Latvijas brīvību. Kas attiecas uz pašām sacensībām, tad jau šajā vasarā, augustā, tiek plānots līdzīgs tālšaušanas sacensību pasākums medniekiem ar cerību, ka tas pulcēs arvien jaunus medību šaušanas sporta entuziastus.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” maija numurā
