Informācijas avots: Saeima, 15.10.2026. – Saeima likumā nostiprina, ka dzīvnieks nav lieta, bet gan dzīva un justspējīga būtne
Suns nav priekšmets, kura vērtību nosaka tikai iegādes cena vai ciltsraksti. Tas ir dzīva būtne, kas spēj izjust sāpes, bailes un ciešanas. Šis princips turpmāk būs skaidri nostiprināts arī Latvijas Civillikumā. Saeima 15. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, nosakot, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas un justspējīgas būtnes. Ko šīs izmaiņas praktiski nozīmē medību suņu saimniekiem, audzētājiem un citiem suņu turētājiem?
Dzīvnieks nav lieta – ko īsti nolēmusi Saeima?
Līdz šim Latvijas normatīvajos aktos dzīvnieku aizsardzības jautājumus galvenokārt regulēja Dzīvnieku aizsardzības likums, savukārt civiltiesiskajās attiecībās dzīvnieki tika vērtēti kā īpašuma objekti.
Tas nozīmē, ka suns var būt cilvēka īpašums, to iespējams iegādāties, pārdot, dāvināt vai mantot. Taču šāda pieeja ne vienmēr pietiekami skaidri atspoguļo būtisko atšķirību starp dzīvnieku un nedzīvu priekšmetu.
Saeimas pieņemtie grozījumi šo principu precizē.
Turpmāk Civillikumā būs nostiprināts, ka dzīvnieki nav lietas. Vienlaikus tiem arī turpmāk būs piemērojami lietu tiesību noteikumi, taču tikai tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas un justspējīgas būtnes dabu un dzīvnieku aizsardzības normām.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, skaidrojot grozījumu būtību, uzsvēris, ka dzīvnieku civiltiesiskajās attiecībās nevar vērtēt vienīgi pēc tā naudas izteiksmē nosakāmās vērtības. Nozīme ir arī dzīvnieka dzīvībai un labturībai.
Svarīgi: jaunais regulējums nenozīmē, ka dzīvnieks kļūst par cilvēkam līdzvērtīgu tiesību subjektu. Suns joprojām var piederēt konkrētam īpašniekam, taču tā tiesiskais statuss skaidrāk atspoguļos faktu, ka runa ir par dzīvu būtni, nevis parastu mantu.
Ko tas nozīmē medību suņu saimniekiem?
Medību suņu īpašniekiem šis jautājums ir īpaši interesants, jo medību suns vienlaikus ir gan ģimenes loceklis un cilvēka kompanjons, gan apmācīts palīgs medībās.
Daudzu medību suņu sagatavošanā tiek ieguldīti gadi. Suns apgūst paklausību, meklēšanas prasmes, darbu pa asinspēdu, medījuma atrašanu vai citas konkrētajai šķirnei raksturīgās iemaņas. Turklāt labi apmācīta medību suņa vērtību nav iespējams noteikt tikai pēc tā iegādes cenas.
Taču vai Civillikuma grozījumi nozīmē, ka turpmāk medību suņiem būs citi turēšanas vai izmantošanas noteikumi?
Nē, paši par sevi šie grozījumi neievieš jaunus aizliegumus medību suņu izmantošanai medībās.
Tie nemaina prasības suņu apmācībai, reģistrācijai vai izmantošanai medībās. Šos jautājumus arī turpmāk regulē attiecīgie normatīvie akti.
Tomēr jaunais princips var kļūt nozīmīgs civiltiesisku strīdu izskatīšanā, kuros jāvērtē ne tikai dzīvnieka mantiskā vērtība, bet arī tā dzīvība, veselība un labturība.
Ja medību suns tiek savainots vai iet bojā – vai mainīsies zaudējumu atlīdzināšana?
Šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem medību suņu īpašniekiem.
Medībās pastāv risks, ka suns var gūt traumas, piemēram, sadursmē ar savvaļas dzīvnieku. Tāpat suņi var ciest ceļu satiksmes negadījumos, citu dzīvnieku uzbrukumos vai trešo personu prettiesiskas rīcības dēļ.
Līdzšinējā civiltiesiskajā regulējumā zaudējumu atlīdzināšanas jautājumi lielā mērā saistīti ar mantiska kaitējuma novērtēšanu.
Taču kā naudas izteiksmē novērtēt medību suni, kura apmācībā ieguldīti vairāki gadi un kurš saimniekam ir arī emocionāli nozīmīgs?
Saeimas pieņemtie grozījumi ietver arī precizējumus Civillikuma normās par dzīvniekiem nodarītu kaitējumu.
Tas nozīmē, ka turpmāk dzīvnieka kā dzīvas un justspējīgas būtnes statuss būs skaidrāk nostiprināts arī civiltiesiskā kaitējuma izvērtēšanas kontekstā.
Tomēr nevajadzētu secināt, ka par jebkuru savainotu vai bojāgājušu suni automātiski pienāksies morālā kaitējuma kompensācija. Katrs gadījums būs jāvērtē atbilstoši konkrētajiem apstākļiem, piemērojamajām tiesību normām un pierādījumiem.
Tāpat jānošķir nelaimes gadījums medībās no situācijas, kad kaitējums radies citas personas prettiesiskas rīcības dēļ.
Vai tagad būs aizliegts pārdot vai dāvināt suņus?
Nē. Dzīvnieka atzīšana par dzīvu un justspējīgu būtni nenozīmē, ka tas vairs nevar būt cilvēka īpašums.
Arī turpmāk būs iespējams iegādāties kucēnu no audzētāja, pārdot vai dāvināt suni, kā arī nodot to citam īpašniekam, ievērojot spēkā esošās prasības.
Tas attiecas arī uz medību suņu audzētājiem un cilvēkiem, kuri iegādājas jau apmācītus suņus.
Jaunā pieeja drīzāk uzsver, ka darījumos ar dzīvniekiem nedrīkst ignorēt to labturības vajadzības.
Piemēram, suns nav pielīdzināms lietotai medību optikai, kuru iespējams vienkārši nolikt plauktā, ja tā vairs netiek izmantota. Dzīvniekam nepieciešama regulāra aprūpe, barība, piemēroti turēšanas apstākļi un veterinārā palīdzība. Šie pienākumi gan nav radušies tikai tagad – tie jau izriet no dzīvnieku aizsardzības regulējuma.
Vai suņu turētājiem būs jauni pienākumi?
Saeimas pieņemtie grozījumi paši par sevi neievieš jaunu suņu turēšanas kārtību. Tas nozīmē, ka medību suņu saimniekiem un citiem suņu īpašniekiem nav jāpārreģistrē dzīvnieki vai jāmaina to turēšanas apstākļi tikai tādēļ, ka Civillikumā precizēts dzīvnieku tiesiskais statuss.
Tomēr jaunais princips papildina jau spēkā esošo dzīvnieku aizsardzības regulējumu.
Dzīvnieku aizsardzības likums jau paredz, ka īpašniekam un turētājam jārūpējas par dzīvnieka veselību un labturību, jānodrošina piemērota barība, ūdens, fiziskās aktivitātes un turēšanas apstākļi. Tāpat aizliegts pakļaut dzīvnieku nepamatotām sāpēm un ciešanām.
Medību suņu gadījumā tas nozīmē arī atbildīgu attieksmi pret dzīvnieka fizisko sagatavotību, veselības stāvokli un drošību medībās.
Suns, kurš ilgstoši strādājis sarežģītos apstākļos, guvis traumu vai ir acīmredzami pārguris, nav vienkārši darba instruments, no kura var prasīt rezultātu neatkarīgi no tā pašsajūtas. Taču tās ir jau pastāvošo labturības pienākumu praktiskās izpausmes, nevis jaunas prasības, ko automātiski ievieš Civillikuma grozījumi.
Kāpēc šādas izmaiņas bija nepieciešamas?
Dzīvnieku tiesiskā statusa pārskatīšanu rosināja sabiedrības iniciatīva Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne, kuru parakstīja vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju.
Jautājums nonāca Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā, un pēc vairāku mēnešu diskusijām tika sagatavoti grozījumi Civillikumā.
Saeima tos pirmajā lasījumā atbalstīja 11. jūnijā, savukārt 7. oktobrī Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu galīgajam lasījumam.
15. oktobrī Saeima grozījumus pieņēma galīgajā lasījumā.
Likumdevēja mērķis nav atteikties no dzīvnieku īpašumtiesību regulējuma, bet skaidrāk noteikt, ka dzīvnieka vērtība neaprobežojas ar tā cenu.
Suns ir dzīva būtne – neatkarīgi no tā, vai tas dzīvo uz dīvāna vai dodas medībās
Medību suņu īpašnieki labi zina, cik cieša saikne var izveidoties starp cilvēku un suni, ar kuru kopā pavadītas neskaitāmas stundas mežā.
Šāds suns ir ne tikai palīgs medībās, bet arī kompanjons, kura prasmes, uzticēšanās saimniekam un pieredze veidojas gadiem.
Tas pats attiecas uz jebkuru citu suni – neatkarīgi no šķirnes, ciltsrakstiem, iegādes cenas vai tā, vai dzīvnieks tiek izmantots kādā darbā.
Jaunais Civillikuma regulējums nostiprina vienkāršu, bet būtisku principu: dzīvnieks nav tikai īpašums, ar kuru cilvēks var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tas ir dzīva būtne, kuras intereses, veselība un labturība ir jāņem vērā.
Medību suņu saimniekiem tas nenozīmē atteikšanos no suņu izmantošanas medībās. Drīzāk tas vēlreiz atgādina, ka atbildība par četrkājaino palīgu nebeidzas brīdī, kad medības ir noslēgušās.
Kad atbrauks specvienība un sašņorēs. Par nākotni un zaļo teroru. Šauj garām #357
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības oktobra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
