Par spīti Covid-19 radītajiem ierobežojumiem, 13. maijā Lietuvas mednieki rīkoja akciju Viļņā pie Vides ministrijas. Ne vairāk kā 15 cilvēku, visi maskās, paužot atbalstu vides ministram Ķestutim Mažeikam.
Šī ir pirmā reize, kad Lietuvas mednieki ir uzdrošinājušies rīkot līdzīga veida akciju, publiski iestājoties par kādu ideju.
Kāpēc nepavaicāja ”zaļajiem”
Tā vien šķiet, ka ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs jebkuri medību jomas grozījumi likumos vai noteikumos izraisa emociju vētru tieši tajās organizācijās, kuras nav tieši ar medniecību saistītas.
Tā Latvijā dzīvnieku patversmes protestēja pret grozījumiem Ieroču aprites likumā, bet tagad Lietuvā ultra zaļi noskaņota organizācija “Baltijas vilks” sacēlusies pret vides ministra Ķestuta Mažeika izsludinātajiem jaunajiem Medību noteikumiem.
Stāsts ir par to, ka pagājušajā gadā no Lietuvas ieroču aprites normatīvajiem aktiem tika izņemti tādi medību rīki kā loks un arbalets.
Jāsaka gan uzreiz, ka saistošie starptautiskie normatīvie akti aizliedz medībās izmantot arbaletu, bet neaizliedz loka un bultu izmantošanu. Rezultātā pašlaik Lietuvā vispār netiek regulēta nedz loku, nedz arbaletu tirdzniecība un izmantošana.
Lietuvas vides ministrs ar jaunajiem Medību noteikumiem bija plānojis šo jautājumu sakārtot, paredzot, ka medības ar loku Lietuvā atļautas no 2022. gada, līdz tam būtu pietiekami daudz laika, lai izstrādātu kritērijus, prasības, nosacījumus, kā tas ir citās valstīs, kur loku medības ir atļautas.
Vides organizācija “Baltijas vilks” ir tā, kas kategoriski iebilst pret šiem grozījumiem nevis tādēļ, ka principā būtu pret medībām ar loku, bet tādēļ, ka ministrs neesot taujājis pēc sabiedrības viedokļa.
Tiek pieprasīta ministra atkāpšanās. Līdzīgi argumenti izskanēja pagājušajā gadā Latvijā, kad runa bija par jauno Ieroču aprites likumu, lai gan diskusijas dažādos līmeņos par šo jautājumu bija jau notikušas gadiem ilgi.
“Jā, Lietuvā ir ap 30 000 mednieku, kas veido ap vienu procentu no valsts iedzīvotājiem. Protams, mūsu organizācija nepārstāv 99%, patiesībā mēs nepārstāvam pat lielāko daļu. Starp citu, mūsu organizācijas lielumam nav nozīmes, jo ministrs netaujāja pēc sabiedrības viedokļa,” tā Vaids Balis.
Jānorāda, ka Vaids Balis bija tas, kurš gada sākumā Latvijas presei pauda viedokli par to, ka lūšu medības mūsu valstī negatīvi ietekmējot Lietuvas lūšu populācijas par spīti tam, ka kaimiņvalstī šo plēsēju skaits pēdējo gadu laikā stabili pieaug, kā arī šis apgalvojums ir pretrunā ar pēdējo gadu lūšu novērojumiem abu valstu pierobežā.
Ar medniekiem konsultējās
Paradoksālākais šajā stāstā ir tas, ka Vides ministrija konsultējās ar mednieku nevalstiskajām organizācijām, kuru Lietuvā kopā ir deviņas.
Vai ministra pienākums bija jautāt viedokli organizācijai, kura ne tikai Lietuvā, bet pat Eiropā ir pazīstama kā agresīva cīnītāja pret medībām kā tādām.
Reaģējot uz sacelto jezgu, atsaucās vairākas Eiropas mednieku organizācijas, paužot atbalstu Lietuvā pieņemtajiem lēmumiem, daloties ar savu pieredzi.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) izpilddirektors Deivids Skalans savā vēstulē raksta, ka arvien vairāk Eiropas Savienības valstu, piemēram, Dānija, Francija, Spānija, Portugāle, Itālija, Ungārija, Somija, Bulgārija, Slovākija un Igaunija, legalizējušas loku medības. Jānorāda, ka FACE pārstāv septiņus miljonus Eiropas mednieku.
“Loku medības uzskatām par ekvivalentu alternatīvu medībām ar šaujamieroci. Šie medību ieroči ir precīzi, šāvienam, arī ar bultu, ir pietiekami liela enerģija, lai tā būtu efektīva,” tā Deivids Skalans.
Ar loku tāpat kā ar bisi
Dānijā medīt stirnas ar loku ir atļauts kopš 1999. gada, savukārt 2007. gadā valsts organizācijas veica padziļinātu izpēti un secināja, ka loks ir tikpat efektīvs kā šaujamierocis.
No 100 medītām stirnām 92 tika nomedītas, kas ir labāks rādītājs, nekā medījot ar gludstobra bisi. 2018. gadā Dānijā atļāva ar loku medīt arī dambriedi un staltbriedi ar noteikto pārbaudes laiku līdz 2021. gadam.
Dānijā spēkā ir vairāki nosacījumi, kas jāievēro, lai izmantotu šo medību rīku. Citstarp likums nosaka, ka šaut ar loku tālāk par 25 metriem nav atļauts.
Savukārt Polijā, kas pēdējos gados izcēlusies ar ārkārtīgi stingrām prasībām medībās, proti, pirms diviem gadiem likums aizliedza medībās piedalīties bērniem, pašlaik piedzīvo milzīgu interesi par loku medībām.
Valstī ir dibināta Loku mednieku organizācija, kurā ir vairāk nekā 400 biedru, un pašlaik notiek intensīvas diskusijas, lai censtos šo medību veidu legalizēt.
Igaunijā loku medības ir atļautas tikai mazajiem medījamiem dzīvniekiem, bebriem, jenotsuņiem. Kā skaidroja Igaunijas Mednieku savienības vadītājs Tonis Korts, pašlaik notiek intensīvs darbs pie tā, lai atļautu loku izmantot, medījot stirnas.
Akcijas laikā Lietuvas vides ministrs iznāca pie medniekiem un solīja aizstāvēt mednieku intereses un turpināt diskusijas, lai gan jau ar savu rīkojumu paspēja svītrot attiecīgo normu no noteikumiem.
Pašlaik medības ar loku Latvijā nav atļautas, toties nav aizliegta loku tirdzniecība un izmantošana treniņos. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā piedzīvoti vairāki mēģinājumi legalizēt loku medības, bet līdz šim tas nav izdevies.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
