Eiropā mežacūka jau sen vairs nav tikai viena no daudzajām medījamo dzīvnieku sugām. Saskaņā ar Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas FACE ziņojumu Ungulate Harvest Report 2025, mežacūka šobrīd ir otra visvairāk medītā pārnadžu suga Eiropā uzreiz pēc stirnas. Ziņojums rāda, ka 34 Eiropas valstīs apkopotajos datos mežacūku medības notiek 31 valstī, un kopējais ikgadējais nomedīto dzīvnieku skaits sasniedz 3 328 898. Šie skaitļi atspoguļo ne tikai intensīvu medību noslodzi, bet arī ilgstoši augstu un daudzviet augošu populācijas līmeni.
Vislielākie mežacūku nomedīšanas apjomi reģistrēti Francijā, kur 2023./2024. gada sezonā nomedītas 863 124 mežacūkas. Tālāk seko Vācija ar 550 551 un Spānija ar 450 150 nomedītiem dzīvniekiem. Baltijas reģionā skaitļi ir mazāki, taču joprojām ļoti būtiski: Latvijā 2023./2024. gada sezonā nomedītas 30 200 mežacūkas, bet Lietuvā — 23 100. Tas skaidri parāda, ka arī pie mums mežacūku populācija saglabājas nozīmīga un prasa pastāvīgu apsaimniekošanu.
FACE ziņojumā uzsvērts, ka mežacūku skaita pieaugumu Eiropā veicina vairāku faktoru kopums. Viens no būtiskākajiem ir intensīvā lauksaimniecība, kas nodrošina viegli pieejamu un kalorijām bagātu barības bāzi. Svarīgs ir arī klimata faktors — maigākas ziemas nozīmē lielāku jauno dzīvnieku izdzīvošanu un sugas tālāku izplatīšanos ziemeļu vai kalnu reģionos. Ziņojumā arī atgādināts, ka mežacūkai ir augstākā reprodukcijas spēja starp Eiropā mītošajiem pārnadžiem, tā labi pielāgojas dažādiem biotopiem un ir visēdāja, kas veiksmīgi izmanto gan mežu, gan lauksaimniecības zemes, gan cilvēka pārveidotu vidi.
Augošā mežacūku populācija nozīmē arī pieaugošas problēmas. FACE norāda uz lauksaimniecības postījumiem, slimību pārneses risku, cilvēku drošības jautājumiem, tostarp satiksmes negadījumiem, kā arī ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka mežacūkas arvien biežāk ienāk arī urbanizētās teritorijās, bet vietās, kur medības netiek īstenotas, tās var veidot sava veida rezervuārus, no kuriem dzīvnieki izplatās uz apkārtējām teritorijām un sarežģī apsaimniekošanu.
Ne mazāk būtisks ir arī slimību jautājums. Pie lielas populācijas blīvuma kļūst grūtāk kontrolēt tādu slimību izplatību kā Āfrikas cūku mēris, kas apdraud ne tikai savvaļas dzīvniekus, bet arī cūkkopības saimniecības. Tajā pašā laikā ziņojums norāda, ka, lai gan Eiropas mērogā kopējā tendence mežacūkām joprojām ir augoša, atsevišķos reģionos populāciju stāvokli būtiski ietekmē tieši slimības, cilvēka darbība, ainaviskās pārmaiņas, ceļu tīkls un pieaugošais spiediens teritorijās, kur savvaļas daba saskaras ar cilvēka interesēm.
Ziņojuma secinājums ir nepārprotams — mežacūku apsaimniekošana nevar balstīties tikai uz seku likvidēšanu. Nepieciešama nepārtraukta uzraudzība, datos balstīti lēmumi un elastīgas stratēģijas, kas ļauj reaģēt gan uz postījumiem, gan uz pašas sugas stāvokļa izmaiņām. FACE uzsver, ka medības ir būtisks un neaizstājams mežacūku populācijas regulēšanas instruments, un efektīvai pārvaldībai nepieciešama mērķēta pieeja, kas pielāgota konkrētajiem apstākļiem. Ziņojums arī akcentē, ka mednieku ievāktie dati un viņu iesaiste pārvaldības procesos ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai uz mainīgo situāciju reaģētu savlaicīgi un efektīvi.
Kopaina Eiropā ir skaidra – mežacūka ir viena no veiksmīgākajām un pielāgoties spējīgākajām sugām kontinentā. Taču tieši šī spēja nozīmē arī to, ka bez mērķtiecīgas medību saimniecības un konsekventas apsaimniekošanas problēmu kļūs tikai vairāk — gan laukos, gan mežos, gan cilvēku tuvumā.
Kad vilks kož kājās, dubultie standarti un nabaga lūšu mamma. “Šauj garām!” #332 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
