Tas bija pagājušā gada vasarā. Mēs sanācām kopā, lai vakarā pavaktētu mežarukšu bandu, kas bija iemanījusies kāda saimnieka laukā labību norullēt – tas pēc viņu apmeklējuma izskatījās, it kā tur būtu plosījusies mazu, bet ļoti nešpetnu ceļaruļļu brigāde.
Rāmais vakars pārtapa siltā un klusā, zvaigžņu apspīdētā naktī. Puiši sāka pamazām virzīties uz mašīnu pusi, jo tobrīd tikai man bija termokamera un nakts tēmēklis. Lēmums doties mājās gandrīz bija nobriedis, kad izdzirdēju, ka pa labību kaut kas tuvojas. Piemetu pie acs savu Pulsar un ieraudzīju, ka gar pašu lauka malu, kur labība sajaucas ar pļavu zālēm, tipina sivēnu rinda. Kā pērlītes vienā kreļļu virtenē tie sekoja viens aiz otra. Bez sivēnmātes.
Kas to lai zina, kur tā bija kritusi? Varbūt kāds labībā sivēnus nebija ieraudzījis vai arī tā gājusi bojā kādā nelaimes gadījumā. Tā vai citādi, sivēni bija palikuši vieni paši. Par laimi, vietā, kur tiem būs jāmitinās tuvākos dažus mēnešus, bada nāve nedraud. Te ir burtiski zviedru galds: kartupeļi, labība, kāposti, burkāni, selerijas un, protams, kukurūza. Un tad jau viņi būs gana paaugušies, lai pārdzīvotu ziemu, tā spriedām pēc tam, kad pastāstīju kolēģiem par termokamerā redzēto.
Pagāja vasara, un pienāca septembris. Viens no zemes īpašniekiem, kurš pats savas platības apstrādā, bija pieķēris nu jau krietni paaugušos sivēnus dzīrojam labībā. Tur izskatījās kā kara laukā! Kādā jaukā un klusā vakarā izdevās resgaļus pieķert un divi no tiem tika uzaicināti aplūkot mūsu mednieku namiņu.
Maigā mežarukša sivēna gaļa ir lieliska pagatavošanai cepeškrāsnī. Šoreiz nolēmu iemēģināt lēno metodi.
Izvēloties šo recepti, jāņem vērā, ka pagatavošanas laiks būs nedaudz vairāk kā četras ar pusi stundas, nerēķinot gaļas atkausēšanai vajadzīgo.
Sastāvdaļas
Sivēna lāpstiņa
4–5 sīpoli
100 g pētersīļu
3–5 ķiploka daiviņas (var vairāk)
1,5 tējk. melnā Himalaju sāls
2 ēdamk. Terijaki mērces
1 ēdamk. Vusteršīras mērces
1 tējk. ar kaudzīti krievu sinepju
150 g augu eļļas
1 tējk. cukura
Garšvielas: 1 tējk. maltu melno piparu, 1–2 tējk. majorāna, pāris sasmalcinātu kadiķogu, zariņš timiāna
Cepammaiss
Pagatavošana
Bļodā ielej eļļu, terijaki un Vusteršīras mērci, pievieno visas pārējās garšvielas, ieskaitot sāli un cukuru.
Sagriež sīpolus gredzenos vai lielos gabalos, sakapā pētersīļus un sasmalcina ķiplokus. Ķiploku vietā var izmantot arī ķiploku pulveri. Tad vajadzēs aptuveni pusotras divas tējkarotes pulvera. Visus zaļumus pievieno mērcei, kas iejaukta bļodā. Kārtīgi visu samaisa.
Ņem cepammaisu, vienu galu aizsien stingri ciet. Novieto cepeškrāsns paplātē. Pusi no zaļumiem izklāj maisa apakšā, virsū novieto rukša lāpstiņu un pārsedz ar atlikušo gardi smaržojošo masu. Pa virsu novieto timiāna zariņu. Sien maisu ciet un liek cepeškrāsnī. Pirmās divas stundas gaļa gatavojas 150 grādos, bet atlikušās divas stundas sildās 100 grādos. Rezultāts ir dievīgs! Gaļiņa maiga, sulīga un ļoti garšīga!
Svarīgi! Nedrīkst pievienot ūdeni! Tā vietā var izmantot 100–150 g laba brūnā alkohola: brendiju, konjaku vai burbonu. Taču arī bez šīs ekstras gaļa savā un sīpolu sulā pagatavosies ekselenti!
Kaltēts timiāns zaudē daļu vasaras apburošā aromāta. Tādēļ jācenšas pēc iespējas izmantot svaigu. Tā kā ne vienmēr ir laiks aiziet uz veikalu, kur šī garšauga var arī nebūt, ieteicams iegādāties svaigo timiānu vairumā. Izrādās, sasaldēts tas ilgi saglabā visas savas īpašības un brīnišķīgi papildina gaļas ēdina aromātu buķeti!
Citas receptes meklē žurnāla Medības pielikumā “Medījumu receptes 2”!
Lasi un abonē žurnālu Medības!
