Pirms jaunās medību sezonas sākuma ir vērts sev godīgi pajautāt — vai ierocis ir kārtībā, vai tehnika nav ierūsējusi un vai šāviens būs tikpat drošs, cik pārliecināts? Periods pēc bebru medību sezonas un pirms stirnāžu medībām ir īstais laiks šautuvei, jo tieši tur iespējams gan atjaunot iemaņas, gan saprast savas kļūdas, nevis mēģināt tās labot jau medību situācijā.
Jebkas, ko iespējams iemācīties šautuvē patstāvīgi vai ar trenera palīdzību, ir un būs lietojams medībās. Protams, ir zināmas atšķirības un nianses starp šķīvja lidojumu un putna lidojumu, turklāt dažādu putnu lidojumiem. Tomēr, apgūstot šķīvīšu šaušanas pamatus, tas pilnīgi noteikti noderēs kādā no medību situācijām.
Nameja Vinovska viedoklis:
“Daudzi mednieki, kurus nācies trenēt, šautuvē ierodas vien pirms pīļu medību sezonas sākuma un reti kad pašas sezonas laikā. Savukārt sezonas laikā ierodas, saprotot, ka kaut kas nav kārtībā un pīles nekrīt. Tad nu, spriežot pēc viņu pieredzes un sacītā, secinu, ka šaušanas tehnika, ko izmanto šaušanā ar skrotīm, ir universāla kā ar šķīvjiem, tā ar pīlēm. Vērā ņemamas ir tikai specifiskas atšķirīgās nianses.”
Lielākie mīti un kļūdas, šaujot uz lidojošu mērķi
Kļūdas ir absolūti normāla parādība, arī apejoties ar ieroci un izkopjot šaušanas tehniku, jo gluži vienkārši neviens nav piedzimis ar ieroci rokās. Kļūdas ir ceļš uz normālu šaušanas līmeni. Sākotnēji kļūdās visi, vēl jo vairāk – arī pieredzējuši šāvēji mēdz pieļaut kļūdas.
Kļūdas
1. Lielākā kļūda, ko pieļauj mednieki, ir nedošanās uz šautuvi un mēģinājumi trenēties medību situācijās.
2. Pārāk liela aizrautība ar ieroču un patronu tehnisko pusi. Respektīvi, šaušanas brīdī koncentrēties nevis uz šāviena izpildīšanu vai mērķi, bet pārcentīgi domāt par čokiem, patronu ātrumu un citām muļķībām.
3. Mēģinājums lodes šaušanas principus lietot šaušanā ar skrotīm, piemēram, cenšoties pārmērīgi tēmēt uz lidojošo mērķi. Kā jau iepriekš noskaidrots, tās ir būtiski atšķirīgas šaušanas disciplīnas.
4. Atbraukt uz šķīvju šautuvi ar gludstobra ieroci, uz kura uzlikts optiskais tēmēklis vai sarkanais punkts. Ja mednieks uztraucas par to, ka nāksies ieroci no jauna piešaut pēc tam, kad optiskais tēmēklis bijis noņemts, lai pašautu māla mērķos, tad, iespējams, ir jāapsver atsevišķa ieroča vai cita veida tēmēkļa stiprinājumu iegāde. “Braukt uz šautuvi vai putnu medībām ar visu iespējamo tēmēšanas tehniku uz ieroča ir noziegums pašam pret sevi. Parasti to salīdzinu ar vienas kājas atsiešanu un kruķu lietošanu skrējiena laikā,” skaidro Namejs Vinovskis. Paskriet var, bet diez cik gudri un ērti tas nav.
5. Viena no būtiskākajām kļūdām, ko šāvēji pieļauj, ir absolūti nepielāgota ieroča izvēle. Ieroča derēšanu vai nederēšanu varētu iedalīt divās lielās kategorijās. Viena, kad ieroča derēšana vai nederēšana saistāma ar komfortu. Respektīvi, kad šāvējam attiecīgi mazliet jāpielāgojas ierocim. Savukārt otra, kad nederēšana var izraisīt tādas problēmas kā absolūtu nespēju trāpīt mērķī, neizpratni par to, kur tiek raidīts šāviens. Piemēram, ja laides muguriņa būs pārāk zema, tad acs būs pilnībā nosegta. Šī ir ļoti izplatīta un tipiska problēma, par ko cilvēki vienkārši nezina. Ar šādu ieroci šaujot šķīvjus, tas šķiet ļoti grūti un sarežģīti – šādā situācijā cilvēks šauj uz kaut ko, ko patiesībā nemaz neredz.
6. Iesākt šaušanu uz šķīvjiem pat bez minimālas palīdzības. Pieņemot, ka cilvēks ierodas šautuvē ar pielāgotu ieroci, bez optiskajiem tēmēkļiem un sarkanajiem punktiem, bet.. neskatoties uz to, ka nav nekādu iemaņu un zināšanu, cenšas apgūt šķīvju šaušanu pašmācības ceļā bez trenera palīdzības. Sākuma fāzē ir ļoti nepieciešama atgriezeniskā saite, lai šāvējs izprastu, ko tad viņš dara pareizi vai nepareizi.
7. Cenšanās trāpīt jau ar pirmo šāvienu. Īpaši nepieredzējušam šāvējam, atbraucot uz šautuvi, pirmais, kas ieslēdzas, ir fokuss uz trāpīšanu, nevis pareizu darbību apgūšanu, mērķa apstrādes tehnikas vai ieroča vadīšanas un ieplecošanas iemācīšanos. Bieži vien tas beidzas ar nesapratni vai sarūgtinājumu, turklāt tikai tāpēc, ka nav apgūti pamatprincipi.
Mīti
1. Šaušana ar skrotīm ir ļoti sarežģīta, un trāpīt šķīvī ir ļoti grūti.
Patiesībā tā nebūt nav. Normālā gadījumā pilnīgi pietiek ar neilgu teorijas apguvi un dažiem praktiskiem padomiem, lai sāktu izprast pamatprincipus un raidītu pirmos veiksmīgos šāvienus. Protams, tas nenozīmē, ka pirmajās reizēs tiks sašauts maksimālais rezultāts, taču trāpījumi būs noteikti. Tiklīdz kļūst skaidra šaušanas būtība, tas vairs nešķiet sarežģītāk kā noķert bumbiņu vai izdarīt sitienu ar tenisa raketi.
2. Trāpīt mērķī vienmēr ir ļoti viegli, jo tiek šauts ar skrošu kūli.
No viena grāvja otrā.
3. Šāviens garām šķīvim visbiežāk notiek nepiemērota čoka vai patronu izvēles dēļ.
Lai gan šiem elementiem, nenoliedzami, ir sava būtiska loma šķīvīšu šaušanas disciplīnās, tomēr iesācēja gadījumā šāviens garām parasti ir paša izraisīta kļūda.
4. Ja cilvēkam nepiemīt noteiktas fiziskās īpašības, tad nav iespējams kļūt par veiksmīgu šķīvju šāvēju.
Tās ir absolūtas muļķības, jo iemācīties šaut uz šķīvjiem var jebkurš, ja vien ir spēja saskatīt mērķi un noturēt rokās bisi.
Šaušana ar abām acīm vaļā
Līdzīgi kā mums katram dominē viena ķermeņa puse, tā arī vairumam ir viena vadošā acs, kas uzņemas galveno lomu, vizualizējot apkārtni. Tai ir īpaši liela nozīme, jo, tā kā šaušanas procesa laikā abām acīm vēlams būt atvērtām, vadošā acs būs tā, kas visskaidrāk redzēs mērķi un kontrolēs pāri stobram redzamo ainu, bet otra acs nodrošinās plašāku redzes leņķi un telpisko redzi, ļaujot ātrāk un precīzāk uztvert mērķa pārvietošanos telpā.
Jāpiebilst, ka patiesībā vienas acs aizvēršana ir pilnīgi dabisks process. Iedodot ieroci rokās jebkuram cilvēkam bez iepriekšējas pieredzes, to ieplecojot, instinktīvi tiks aizvērta viena acs. Tas ir tāpēc, ka cilvēkam acis ir divas, redzes centri ir nobīdīti viens no otra un viss atkarīgs no tā, kur redze tiek fokusēta. Piemēram, ja redze tiek fokusēta kaut kur tālumā uz nekustīgu priekšmetu caur tumšo ieroča sliedes līniju, rodas problēma, jo pēkšņi šī līnija un tēmēklis dubultojas. Ja ieroča vietā tiks nolikts kaut vai pirksts, efekts būs tieši tāds pats. Savukārt, pārfokusējot redzi uz ieroci, tālumā rādīsies divi mērķi. Šī iemesla dēļ cilvēkiem ir tendence aizvērt pavisam vai daļēji vienu aci, lai zaudētu lieko ieroča vai mērķa attēlu. Vēl viens izplatīts iemesls acs aizvēršanai ir neizteikti vadošā vai pretējā rokai – tātad plecam, kurā atrodas ierocis, – vadošā acs.
Šajā šaušanā ir jāsaprot, ka redzes fokusam vienmēr ir jānonāk uz mērķa, nevis ieroča, un tad ar laiku, smadzenēm pielāgojoties, vairs nerēgosies divi ieroči, un būs skaidri redzams viens mērķis. Savukārt viena no būtiskākajām problēmām ir šaušanas laikā fokusētās redzes pārslēgšana no mērķa uz ieroci, jo, to darot, rēgosies divi šķīvji, turklāt ļoti izplūduši, bet stobra kustība attiecībā pret mērķi nebūs pareiza.
Lai cilvēkam paskaidrotu, kāpēc šajā situācijā ir vajadzīgas abas acis vaļā, to iespējams demonstrēt, uzdodot sev jautājumu – kad vēl ikdienā tiek aizvērta viena acs? Braucot ar auto – nē, sitot ar raketi pa bumbiņu – nē, ķerot bumbiņu – arī nē. Principā ikdienas dzīvē nav tādu situāciju, kad darbības veikšanā tiktu aizvērta viena acs, tieši pretēji, lai gūtu pilnvērtīgi telpisku skatu, bet jo īpaši spētu novērtēt priekšmetu kustības trajektoriju un ātrumu – abām acīm ir jābūt vaļā. Tāpat arī, lai uztvertu, pareizi spētu nolasīt šķīvja kustēšanās virzienu, leņķi, augstumu, ātrumu un ātruma maiņu, vislabāk būtu turēt abas acis vaļā.
Lai pārliecinātos par to, ka abas acis vēlams turēt vaļā, iespējams veikt pavisam vienkāršu vingrinājumu – ķert bumbiņu. Visi kā viens atbildēs, ka bumbiņas ķeršanas brīdī acu fokuss bija vērsts tieši uz bumbiņu un neviena no acīm netika aizvērta. Savukārt censties noķert bumbiņu ar aizvērtu vienu aci vairs nebūt nebūs tik vienkārši. Vēl daudz grūtāk ar ķeršanu veiksies, aizverot aci un piekaļot skatienu izstieptas rokas pirkstam, kas šādi imitē ieroci un tēmēkli. Noķert bumbiņu kļūst teju neiespējami. Šķīvju šaušanā notiek tieši tas pats.
Būtiski tas ir arī sportinga un citās disciplīnās, kur mērķi lido dažādos leņķos un virzienos ar mainīgu ātrumu. Ja tiek aizvērta viena acs, tiek zaudēts liels redzeslauks. “Nezinu precīzi, bet principā tie ir apmēram 40–45% zaudēta redzeslauka,” skaidro Namejs Vinovskis. Vienkāršs piemērs – gadījumā, ja atvērta paliek labā acs, bet kreisā aizvērta, savukārt mērķis parādīsies kreisajā pusē, šāvējam nāksies ļoti neērti sagriezt galvu, lai vispār šo mērķi ieraudzītu. Putnu medībās vai šaušanā uz lidojošiem šķīvjiem, kur nav noteikts mērķa lidojuma ātrums un attālums, ir svarīgi to uztvert ar abām acīm vaļā, mēģinot saskatīt mērķi iespējami detalizētāk. Un tomēr… Vai tiešām nav iespējams veiksmīgi šaut un trāpīt, aizverot vienu aci? Tas, protams, ir iespējams, un dažu šāvēju gadījumā tā arī notiek, jo vadošā rokā nesaskan ar vadošo aci, pie tam acs dominance ir izteikti pretēja. Šādā gadījumā būtu vēlams ieradināties lieko aci aizvērt vienīgi īsi pirms šāviena, lai mazinātu telpiskās redzes zuduma efektu. Taču visiem, kam šīs problēmas nav, būtu ieteicams turēt acis vaļā jau no pirmā treniņa. Nereti cilvēkiem šķiet, ka šaut ar abām acīm vaļā ir ļoti sarežģīti. Tā nav, taču vispirms ir jānoskaidro vadošā acs.
Noskaidrot savu vadošo aci
Bieži vien, bet ne vienmēr vadošā acs sakrīt arī ar vadošo roku, proti, labročiem tā būs labā acs, bet kreiļiem – kreisā. Citreiz tā var būt krusteniska jeb pretēja dominējošajai rokai, tādēļ šāvējiem, kam ir krusteniski vadošā acs, piemīt tendence īsi pirms šāviena pārvietot ieroča stobra galu zem vadošās acs, kas noved pie šāvieniem sāņus no mērķa. Jāpiebilst, ka šajā jautājumā reti gadās melns vai balts situācija – acs var būt izteikti dominējoša vai tikai nedaudz, ar jebkādu procentuālu sadalījumu starp abām. Retāk vadošā acs var mainīties atkarībā no šāvēja noguruma, stresa pakāpes, arī vecuma. Eksistē dažādi paņēmieni, kā šo fenomenu pielāgot par labu šāvējam, taču tas vairs nav paša iesācēja spēkos, tādēļ, ja ir pamatotas aizdomas par šādu nobīdi, jāmeklē palīdzība.
Ar dronu pakaļ briežiem un bebriem. “Šauj garām!” #328 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
