Lauksaimniecības un veterinārmedicīnas nozares organizācijas aicina apturēt Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Civillikumā, kas paredz likumā nostiprināt principu dzīvnieks nav lieta. Lai arī publiski šī iniciatīva tiek pasniegta kā solis dzīvnieku aizsardzības virzienā, nozares pārstāvji brīdina – pašreizējā redakcijā grozījumi var radīt pretēju efektu, ieviešot neskaidrus juridiskus terminus, dublējot jau spēkā esošo regulējumu un radot jaunus riskus gan dzīvnieku īpašniekiem, gan tiesību piemērotājiem.
Biedrība Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība Zemnieku saeima un biedrība Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda, ka grozījumi nav pietiekami izdiskutēti ar nozares ekspertiem, bet to iespējamās tiesiskās sekas nav pilnvērtīgi izvērtētas. Organizācijas uzsver – dzīvnieks kā dzīva un justspējīga būtne Latvijas un starptautiskajos tiesību aktos jau ir atzīts, tādēļ deklaratīvs ieraksts Civillikumā pats par sevi nerada augstāku dzīvnieku aizsardzības līmeni. Tieši pretēji – neskaidri formulējumi var apgrūtināt atbildības piemērošanu un radīt nevajadzīgus strīdus praksē.
Saeimas Prezidijam
Seimas Juridiskajai komisijai
Saeimas Tautsaimniecības komisijai
Seimas Juridiskajam birojam
LR Saeimas frakcijām
LR Seimas deputātiem
Zemkopības ministrijai
Tieslietu ministrijai
Par likumprojekta Grozījumi Civillikumā (Nr. 1366/Lp14) virzības apturēšanu
Biedrība Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), biedrība Zemnieku saeima (ZSA) un biedrība Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) aicina apturēt Civillikuma grozījumu virzību un pirms jebkādu turpmāku grozījumu virzīšanas, kas saistīti ar dzīvniekiem, veikt kvalitatīvu diskusiju darbu ar lauksaimniecības un veterinārmedicīnas nozares iesaisti. Tieslietu ministrijas iniciētās un pašlaik Saeimas Juridiskās komisijas virzītās izmaiņas var radīt nopietnus riskus dzīvnieku labturībai un pretēji publiski paustajam ievērojami pasliktināt dzīvnieku juridisko statusu Latvijā. Šo grozījumu izstrādē netiek ņemts vērā, ka dzīvnieks kā dzīva, justspējīga būtne jau ir nostiprināta vairākos tiesību aktos, gan starptautiskos, gan arī nacionālos, kā arī tiesu nolēmumos; grozījumos iekļautā deklaratīvā tiesību norma “Dzīvnieks nav lieta” faktiski nenosaka jaunu regulējumu, bet vāji dublē jau esošo.
Neviens ar dzīvniekiem saistītais likumprojekta grozījums nav ticis diskutēts ar nozari. Pretēji labajai praksei nevalstiskais sektors – nozares organizācijas – ir tikušas atstumtas no dalības darba grupās, kurās apspriesti grozījumi; tajās neiekļāva nevienu mūsu organizāciju un dzīvniekiem saistītu nozares ekspertu. Tāpat par likumprojektu atbildīgā Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija nav ņēmusi vērā ne Zemkopības ministrijas, ne nozares organizāciju priekšlikumus un iebildumus, kas tām bija zināmi.
Nozarei joprojām trūkst informācijas un skaidrības par grozījumu mērķi. Tas nav pienācīgi atspoguļots arī likumprojekta anotācijā. Lauksaimniecības organizācijas ir neizpratnē, kā grozījumi attieksies uz lauksaimniecības, savvaļas u.c. dzīvniekiem, – ja publiski paustais grozījumu mērķis ir dzīvnieku civiltiesiskā aizsardzība, kāpēc tiek grozīti panti par to, kā tiks kompensēti dzīvnieku nodarītie zaudējumi.
Civillikuma 1635. pants jau pašlaik paredz, ka katrs tiesību aizskārums, proti, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, tostarp morālais kaitējums, dod cietušajam tiesības prasīt atbilstošu apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 3. punkts nosaka dzīvnieka īpašnieka pienākumu nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Līdz ar to jau spēkā esošais tiesiskais regulējums nodrošina iespēju prasīt atlīdzinājumu arī par dzīvnieka nodarītu morālo kaitējumu. Tāpat tiesu praksē ir atzīta iespēja dzīvnieka īpašniekam prasīt un saņemt morālā kaitējuma kompensāciju par prettiesisku nodarījumu viņam piederošam dzīvniekam, tostarp kriminālprocesa ietvaros. Savukārt atbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku jau ir paredzēta Dzīvnieku aizsardzības likumā un Krimināllikumā.
Tādēļ pilnīgi nesaprotams ir Tieslietu ministrijas priekšlikums “Izteikt 19. nodaļas Prasījumi no dažādiem pamatiem ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā Atlīdzība par kustoņu nodarītu kaitējumu (vārda “zaudējumi” saukt par “kaitējumu”) laikā, kad Civillikuma izpratnē citās jomās tiek lietoti termini gan zaudējumi, gan arī kaitējums. Proti, kādēļ vārds zaudējumi tiek aizstāts ar vārdu kaitējums tieši šajā Civillikuma nodaļā, vienlaikus neveicot attiecīgus grozījumus citos Civillikuma pantos, kuros termins zaudējumi tiek lietots plaši un sistemātiski.
Bažas rada arī grozījumu autoru piedāvājums iekļaut likumā jēdzienu dzīvnieka daba, kas nav juridiski izskaidrots un līdz ar to pieļauj subjektīvu interpretāciju iespējas tiesību normas piemērošanā. Civillikumā jēdziens daba tiek lietots ļoti ierobežoti un pilnīgi citā nozīmē, nekā to tiek plānots piemērot saistībā ar dzīvniekiem: regulējumā par aizgādnības nodibināšanu, kur runa ir par personas uzvedības maiņu, kā arī regulējumu par legāta priekšmetu [Civillikuma 502. pants – Par legāta priekšmetu var būt viss tas, kas pēc savas dabas vai pēc likuma nav izņemts no apgrozības, vienalga, vai tā ir atsevišķa ķermeniska vai bezķermeniska lieta, vai lietu kopība. Arī tiesība uz legāta izpildītāja personīgu darbību var būt par legāta priekšmetu.]. Jēdziena “dzīvnieka daba” lietošana 841.pantā var radīt interpretācijas neskaidrības, vienotas izpratnes trūkumu un piemērošanas grūtības praksē, radīt būtiskus jautājumus tiesību piemērotājiem un dzīvnieku īpašniekiem, piemēram, attiecībā uz to, kādā apjomā konkrētam dzīvniekam ir piemērojami lietu tiesību noteikumi. Uz šo problēmu vairākkārt norādīja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve, aicinot izvairīties no jēdziena “dzīvnieka daba” lietošanas.
Sasteigtā terminu maiņa Civillikumā var radīt būtiskas interpretācijas problēmas un neskaidrības tiesību piemērošanā, jo nav skaidri pamatots, kādēļ esošais regulējums būtu uzskatāms par nepietiekamu un kādas konkrētas tiesiskās sekas likumdevējs ar šādu terminoloģijas maiņu plāno sasniegt. Pastāv risks, ka piedāvātie grozījumi radīs neviennozīmīgu izpratni par dzīvnieka īpašnieka atbildības apjomu, kā arī veicinās nevajadzīgus strīdus tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Tas savukārt var radīt negatīvu ietekmi uz dzīvnieku tiesību aizsardzības efektivitāti un apgrūtināt atbildības piemērošanu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Nesaredzam, ka šo grozījumu tiesiskās sekas būtu pietiekami izvērtētas.
Steidzīgā likumprojekta virzīšana un tā skatīšana tikai Juridiskajā komisijā, izslēdza iespēju, ka, piemēram, Tautsaimniecības komisijā varētu tikt uzklausīti lauksaimniecības u.c. dzīvnieku jomas pārstāvji. Turklāt tas noticis, neskatoties uz to, ka Juridiskā komisija bija informēta par Zemkopības ministrijas un nozares organizāciju iebildumiem.
Publiskās aktivitātes saistībā ar iniciatīvu Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne cita starpā liecina, ka iniciatīvas autori un piesaistītie jurispudences / advokatūras un sabiedrisko attiecību eksperti iestājas par tāda tiesiskā regulējuma ieviešanu, kas paredzētu iespēju prasīt atlīdzību par dzīvniekam nodarītu kaitējumu, tostarp arī morālā kaitējuma kompensāciju, no kaitējuma nodarītāja. Šāda regulējuma ieviešana objektīvi radītu nepieciešamību noteikt subjektus, kuri būtu tiesīgi pārstāvēt dzīvnieku intereses civiltiesiskajās attiecībās, kā arī saņemt attiecīgo atlīdzību. Līdz ar to būtu jāparedz arī institucionāls ietvars šādu funkciju īstenošanai.
Likumprojektā kā grozījums iekļautais lozungs Dzīvnieki nav lietas un tālākais formulējums dzīvniekiem attiecīgi piemērojami lietu tiesību noteikumi ar sekojošo atrunu, jau ir detalizēti izklāstīti Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā un 5. pantā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk, kā to jau nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums, dzīvnieks civiltiesiskās attiecībās būs lieta tikai tik tālu, cik tālu to pieļauj Dzīvnieku aizsardzības likums un citos normatīvajos aktos noteiktie gadījumi. Līdz ar to nav saskatāms šo grozījumu tiesiskais pamatojums un praktiskā nepieciešamība, jo tie neparedz augstāku dzīvnieku aizsardzības līmeni par to, kādu jau nodrošina spēkā esošais tiesiskais regulējums. Turklāt ar pašlaik virzītajiem grozījumiem likumdevējs nesasniegs arī sabiedriskās iniciatīvas ietvaros prasīto sodu paaugstināšanu par dzīvnieku labturības pārkāpumiem, radot vilšanos arī daudzos iniciatīvas atbalstītājos.
Biedrības Latvijas Veterinārārstu biedrība prezidents un valdes priekšsēdētājs Imārs Dūrītis
Biedrības Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis
Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
