Ar žurnālu Medības sazinājās valsts mežzinātnes institūta Silava vecākais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš bija nepatīkami pārsteigts par to, ka informatīvajā plakātā Lubāna mitrājā ir šaujamieroča munīcijas pēdas.
Telefona intervijā Ozoliņa kungs stāsta: “Konkrētais stends bija uzstādīts aptuveni pirms gada. Nu tas ir sabojāts, visticamāk ar medību munīciju. Šādus skatus esmu redzējis arī agrāk. Ir personas, kas raidījušas šāvienus ne tikai uz plakātiem, bet arī ceļa zīmēm. Ļoti izteikti tas bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Vienu mirkli tas bija pierimis, taču nu ir sajūta, ka tas sāk atkārtoties. Īpaši pēdējo divu gadu laikā. Acīm redzot ir cilvēki, kuri uz kopējo peripetiju fona valstī – “viss ir slikti un nekādi neiet, pasaule brūk kopā” tad nu mēģina iespītēt kaut kam… Šajā gadījumā ir dzirdēts par neiecietību pret sugu un īpaši aizsargājamo teritoriju lielo skaitu. Lubānā mitrājā bija strīdi un neapmierinātība. Kādam, iespējams, bija palicis rūgtums.
Vēl viena versija – par cik tur ir palieņu pļavas, kurās mēdz sēsties zosis, iespējams, kāds bija steigā raidījis zemu šāvienu pa zosīm un skrotis iestrēga plakātā. Taču, ja tas tiešām bija tieši tā, šāviens bija nelikumīgs.
Ieejošie un izejošie caurumi ir slīpi. Dēļi ir jauni un impregnēti. Vai renkuļi tiem ietu cauri? Mana pati pirmā versija, ka šāvieni ir raidīti ar vītņstobra ieroci. Caurumi ir pieci. Taču tā var būt arī magnum munīcija un tērauda skrotis. Taču svarīgā ir saprast, nevis ar kādu tieši ieroci ir šauts, bet vai tas ir tīši ieskādēt stendam un parādīt attieksmi, vai tās ir bijušas nelikumīgas medības un steigā ir šauts virzienā, kur, iespējams, bija medījums.
Nevienā no gadījumiem godu medniekiem šādi gadījumi nedara. Tas, galu galā, ir arī tūrisma objekts. Šādas lietas nepaliek nepamanītas un vislabāk, ja par to sāk runāt paši mednieki, pret to paužot attieksmi. Esmu redzējis arī sašautas akciju sabiedrības Latvijas valsts meži informatīvās zīmes.”
Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži Medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks skaidro, ka gadījumi, kad tiek sašauti plakāti vai informatīvās zīmes visai bieži bija deviņdesmitajos gados. Tagad tā vairs nav masveida parādība. Savulaik kvartālstigu plāksnītes neapzinīgi mednieki esot izmantojuši, lai piešautu optiskos tēmēkļus. Plāksnītes vidū bieži vien esot krustiņš… Bojātās zīmes nomainot.
VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis komentējot Ozoliņa kunga uzņemtos foto skaidro, ka šādi gadījumi nav VMD kompetencē un var būt saistīti ar medību šaujamieroča izmantošanu, bet ne ar medībām, ja vien tas nav veikts medību laikā.
“Citādi tā ir Valsts policijas kompetence, jo viņi izdod personai ieroča glabāšanas atļauju. Kopumā godu medniekiem tas nedara un šādām personām ieroča glabāšanas atļauja būtu jāatņem,” uzskata Valters Lūsis.
Arī žurnāls Medības kategoriski nosoda šādas darbības. Tās tikai kārtējo reizi rada sliktu iespaidu par medniekiem un pamatu visu mednieku nomelnošanai.
Vai mednieki ir atēdušies medību izstādes? “Šauj garām!” #233 epizode
