Ectopia lentis jeb acs lēcas nobīde ir iedzimta acs cinna saišu patoloģija, novājināšanās, daļējs iztrūkums, kādēļ notiek pilna vai daļēja acs kristāliņa nobīde – ģenētiski pārmantojama slimība, kas visbiežāk skar suņus, retāk kaķus un cilvēku. Tā ir smaga un ļoti sāpīga patoloģija – audi, kas notur lēcu uz vietas, pārtrūkst, tādēļ tā nobīdās uz priekšu, uz aizmuguri vai izspiežas acs priekškamerā. Šādas izmaiņas izraisa acs iekšējā spiediena palielināšanos (glaukomu), iekaisumu, redzes zudumu. Suns var zaudēt acs ābolu. Var sekot komplikācijas, kas prasīs suņa dzīvību. Saslimšana vienmēr skar abas acis, bet bojājumu pakāpe var būt dažāda.
Veterinārārste oftalmoloģe Ilze Pētersone:
“Slimība suņiem izpaužas vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem. Visbiežāk triju līdz piecu gadu vecumā, taču manā praksē ir bijuši gadījumi, kad pat septiņu mēnešu vecumā miniatūrā bulterjera kucēnam jau diagnosticē acs lēcas nobīdi. Saslimšanas sākuma stadijā var ievērot, ka suns nedaudz miedz aci vai tur to aizvērtu, berzē, izvairās no gaismas. Kad lēca jau mainījusi dislokāciju, var ievērot neparastu atspīdumu, varavīksnenes formas pārmaiņas, acs zīlītes palielināšanos, dažreiz var ieraudzīt lēcas malu palielinātajā zīlītē. Vēlāk lēca apmiglojas, sākas iekaisums, acs var palielināties izmēros. Ievērojot kaut vienu no šiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie speciālista.
Ārstēt lēcas luksāciju var tikai un vienīgi ķirurģiski. Tā ir jāizņem. Ja problēma ir konstatēta uzreiz un divdesmit četru stundu laikā ir veikta operācija, suņa redzi var glābt. Acs lēca palīdz fokusēties. Cauri lēcai redzētais attēlojas tīklenē kājām gaisa, bet mūsu smadzenes to noliek normālā pozīcijā. Bez lēcas attēls nonāks acī neapgrieztā veidā un smadzenēm būs vajadzīgs laiks, lai adaptētos šādā situācijā, bet pierašana notiek ātri. Arī bez lēcas redze saglabājas pietiekami laba, lai suņa dzīves kvalitāte nemainītos. Ja cilvēkam izņem lēcu, kļūst grūtāk lasīt sīkā šriftā drukātos tekstus, koncentrēties uz sīkām detaļām. Tā kā suņiem šādu uzdevumu nav, tad arī dzīve bez acs lēcas nebūs ne ar ko sliktāka. Bilde tikai nedaudz miglosies.
Profilakse
Ir iespējams veikt PLL (primary lens luxation) DNS testus un noteikt, vai suns ir vesels, vai ir šī autosomāli recesīvā gēna nēsātājs, vai arī ir slims. Ļoti daudzām terjeru šķirnēm pārbaude būtu jāveic vismaz reizi divos gados. Vaislas suņus vajadzētu pārbaudīt pirms katras pārošanas. Tas ir nepieciešams šķirnes saglabāšanai un, pirmkārt, lai izvairītos no slimu kucēnu radīšanas. Lēcas luksācija ir ārkārtīgi sāpīga saslimšana, tā rada sunim milzīgas ciešanas. Tai vajadzētu būt galvenajai motivācijai, kāpēc ir jāveic pārbaudes. Savukārt jaunajiem īpašniekiem pirms terjera vai terjera tipa šķirnes kucēna iegādes ir ļoti ieteicams painteresēties, vai vecākiem ir veikti acs lēcas nobīdes ģenētiskie testi. Pat ja viens no vecākiem ir tikai nēsātājs, saslimšanas risks palielinās. Iedzimtā acs lēcas luksācija ir raksturīga visiem terjeriem un terjera tipa šķirnēm, ieskaitot miniatūro bulterjeru, Lankašīras ganu suni, Tibetas, Džeka Rasela terjeru, Parsona Rasela terjeru, Ķīnas cekulaino suni un citas. Protams, šī slimība var skart arī citas šķirnes, un vēl tā mēdz būt nevis iedzimta, bet iegūta pēc traumas. Simptomi būs tādi paši.
Eksperimentējam. Dzinējmedību pret individuālo medību tēmēklis, šaujot uz skrejošo mērķi
