Vēl nesen lāča sastapšana Latvijas mežos bija reta parādība, tomēr tagad arvien biežāk ziņas par ķepaiņiem pienāk arī no pilsētām un ciematiem. Līdz ar to vairāki eksperti rosinājuši uzsākt diskusijas par lāču skaita ierobežošanu.
Kā medijam Kurzemnieks norāda izdevuma Brīvā Daugava galvenā redaktore Sarmīte Rutka, Jēkabpils apkārtnē lāči dzīvo jau gadiem, taču jūnijā pilsētā ieklīdušais jaunais lācis, visticamāk, tika iedzīts arvien dziļāk cilvēku rīcības dēļ. Jau ziņots, ka Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) Jauns.lv jau tolaik uzsvēra, ka lācis, visticamāk, neienāktu tik dziļi pilsētas teritorijā, ja nebūtu ziņkārīgo cilvēku, kas ķepainim skrēja līdzi un to filmēja.
Ar iniciatīvu Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Rutka atzīst, ka normālā situācijā lācim nevajadzētu nākt uz pilsētu, bet, ja vienreiz to ir izdarījis, nav izslēgts, ka nāks vēl. “Lāčus nav ļauts medīt, skaidrs, ka dzīvnieku skaits palielinās, jo tiem nav dabisko ienaidnieku. Taču dzīvojam cilvēka ietekmētā vidē un droši vien ir jāprot regulēt arī lāču skaitu, lai to nebūtu pārāk daudz, lai nebūtu jāsatraucas, ka lācis jebkurā brīdī var ienākt sētā, un tas pats jāsaka par citiem cilvēkam bīstamajiem dzīvniekiem. Igaunijā regulē lāču izplatību, to dara arī citās valstīs,” norāda Rutka.
Arvien biežāk lāčus sastop arī mednieki. Mednieku kluba Daibe pārstāvis Aivis Bukovskis stāsta, ka vienu reizi lācis pienācis tieši pie medību torņa, bet šogad divi lāči iznākuši uz ceļa tikai trīs metrus no viņa automašīnas. “Uzskatām, ka to ir vairāk nekā 190 uzskaitītie. Redzam tos paši un arī novērošanas kamerās – gan staigājot pa takām, gan arī pie barotavām,” saka mednieks.
Vairāk lasi vietnē Jauns.lv (spied šeit)!
Uzziņai
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 25. pantā rakstīts, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu indivīdu, tostarp putnu un zivju, un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu vai traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (15 līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (70 līdz 1400 eiro).
Arī Dzīvnieku aizsardzības likuma 56. panta pirmā daļa paredz bargu sodu. Par tādu normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri regulē savvaļas sugu dzīvnieku ieguvi, iegādi, turēšanu nebrīvē, atsavināšanu vai turēšanu pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāšanu tirdzniecībā, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (70 līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (140 līdz 1400 eiro).”
Taču sods par nelikumīgajām darbībām ir tikai daļa no nepatikšanām, ar kurām jārēķinās
Ministru kabineta noteikumu Nr. 281 Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas, kas izdoti 2007. gada 24. aprīlī un šobrīd ir spēkā, 40. punktā minēts, ka, lai segtu kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem (piemēram, dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, ievainošana un to dzīvotņu postīšana, augu sugas indivīdu ciršana, noplūkšana, izrakšana, vākšana, bojāšana, lasīšana un to dzīvotņu postīšana), to atlīdzības apmērus nosaka atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma. Ņemot vērā, ka minimālā mēneša darba alga Latvijā šobrīd ir 780 eiro, šāda atlīdzība sasniedz 31 200 eiro par katru indivīdu.
Turklāt šāda rīcība var būt pamats arī kriminālatbildībai. Krimināllikuma 115. pants paredz atbildību par īpaši aizsargājamo dzīvnieku ķeršanu, turēšanu vai iznīcināšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Savukārt būtiska kaitējuma slieksnis ir sasaistīts arī ar mantiska zaudējuma apmēru – tostarp gadījumiem, kad nodarītais mantiskais zaudējums nav mazāks par desmit attiecīgajā laikā valstī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, vai nav mazāks par piecu minimālo mēnešalgu kopsummu un vienlaikus apdraudētas citas ar likumu aizsargātas intereses.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Lai nebūtu sūdi ventilatorā! Tehnoloģiju lielie noslēpumi! “Šauj garām!” #343 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
