Meža autoceļa pamatuzdevums ir nodrošināt meža apsaimniekošanu pilnā meža apsaimniekošanas cikla garumā. Meža autoceļu rokasgrāmatā lasāms, ka infrastruktūra ir attīstības mugurkauls un ka bez ceļiem šodien nav iespējama gandrīz nekāda attīstība. Šādi var teikt, runājot gan par valstu, gan dažādu tautsaimniecības nozaru konkurētspēju. Kā tad ir ar mežu? Tieši tāpat. Cik maksā augstvērtīga, kvalitatīva lapegle Sibīrijas plašajos mežos? Necik! Ja vien neņemam vērā bioloģisko vērtību, tad tās ekonomiskā vērtība ir 0, jo pie šī kokmateriāla nav iespējams nokļūt, tāpēc ka vienkārši tur nav ceļu. Meža autoceļu tīkls Latvijā, tā blīvums, kvalitāte un pārdomātā attīstība ir tas priekšnoteikums, kāpēc Latvijas mežsaimniecība spēj konkurēt ar milzīgajiem kaimiņvalstu mežu resursiem. Lai šo bagātību saprātīgi apsaimniekotu un no tās gūtu labumu, pie tās ir jātiek. Pie meža var piekļūt pa meža autoceļiem, bet arī ar tiem, tāpat kā ar mežu, ir jāprot apieties. Tie pareizi jāuzbūvē un pareizi jāuztur. Diezgan bieži Latvijas mežos redzam sabojātus ceļus, jo tie ir nesaudzīgi ekspluatēti, pamesti, nekopti, jo vairs nav vajadzīgi un lietojami.
Briesmīga sajūta, kad, tuvojoties medību platībām, saproti, ka sabojātais ceļš ir tik neizbraucams, jo regulāri tiek noslogots ar smagajiem baļķu vedējiem un traktortehniku. Meža autoceļi tiek izmantoti kompleksai mežu apsaimniekošanai, vienlaikus gan kokmateriālu transportam, gan mežsaimniecisko, meža apsardzības un aizsardzības darbu veikšanai, gan medību saimniecības un rekreācijas vajadzībām. Tas viss ir saprotams un vajadzīgs, bet tik un tā neomulīga sajūta pārņem, kad pamani meža tehnikas rosīšanos labākajās medību vietās un mastos. Nereti jau nedēļas laikā meži tiek pārvērsti kailcirtēs, un vairs nesaproti, kur īsti atrodies. Viss ir pēkšņi mainījies. Tik vien kā redzami nogāzto koku krāvumi un darbīga meža tehnika, kas izbraukā mežu un stigas, aiz sevis atstājot kājām nepārvaramus šķēršļus.
Kas par to visu nes atbildību un kam šī bojātā infrastruktūra jālabo?
Par regulējumiem, kas nosaka kārtību pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas, atbild Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts:
“MK noteikumu Nr. 348 Meža aizsardzības noteikumi 11. punktā un 11.1., 11.2. apakšpunktā minēts:
11. Ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs izlīdzina risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, ievērojot šādus nosacījumus:
11.1. laikposmā no 1. septembra līdz 1. aprīlim izveidojušās risas izlīdzina līdz 15. maijam. Ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus vai risas nav iespējams tehniski izlīdzināt meža ceļa stāvokļa dēļ, tās izlīdzina divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas vai pēc meža ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanās, bet ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam;
11.2. pārējā laikā izveidojušās risas izlīdzina divu mēnešu laikā pēc kokmateriālu aizvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas.
Radušās risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, apsekos mežzinis un noteiks to novēršanas termiņu. Savukārt bojātās caurtekas ir būves bojāšana, ko apseko policija. Caurteku posmu bojājumi un defekti savlaicīgi jāizlabo. Remonta darbi veicami vasaras periodā, lai laikus sagatavotu caurtekas pavasara ūdeņu aizvadīšanai.
Meliorācijas sistēma ir viens no meža veselības un infrastruktūras stūrakmeņiem. Meliorācijas likuma 1. pants skaidro, ka meliorācija ir zemes uzlabošanas pasākumu kopums, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un konkrētā teritorijā maina grunts hidroloģiskos apstākļus, kā arī nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu. Šī likuma 33. pants nosaka, ka par meliorācijas sistēmas pielūžņošanu, piesārņošanu, aizaudzēšanu vai aizsprostošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit līdz simt naudas soda vienībām. Savukārt par meliorācijas sistēmas bojāšanu vai iznīcināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Ja medību platībās konstatēts, ka meža izstrādes laikā bojātas caurtekas, tilti vai citas būves, tad par īpašumam radīto kaitējumu var ziņot gan Valsts meža dienestam, gan Valsts policijai. Tāpat par šādu faktu var informēt piekrītošo virsmežniecību.”
Par dzīvnieku barotavu un medību torņu bojāšanu atbild Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis:
“MK noteikumu Nr. 421 Medību noteikumi 91.7. punktā minēts, ka aizliegts bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi. Tātad secināms, ja mežizstrādes laikā tiek bojāta medību infrastruktūra, piemēram, medību tornis, tad atbildību par šo kaitējumu uzņemas šis darbu veicējs, komersants.
Medību likuma 32. panta 26. punktā minēts – par citiem šajā pantā neminētiem Medību noteikumu pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.
Kopumā secināms, ka atbildība par bojāto meža infrastruktūru galvenokārt gulstas uz mežizstrādes darbu veicējiem un ceļu apsaimniekotāju. Dažādi likumi, noteikumi un regulas skaidri definē prasības ceļu un medību infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai. Mežizstrādes uzņēmumiem ir pienākums aiz sevis izlabot bojātās vietas laikus, kā arī uzņemties atbildību par medību torņu un barotavu bojājumiem, ja tādi radušies to darbības rezultātā. Infrastruktūras bojājumu gadījumā tiek piemēroti naudas sodi gan fiziskām, gan juridiskām personām. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un infrastruktūras uzturēšanu, pašvaldībām, uzņēmējiem, medniekiem, meža un zemju īpašniekiem jāievēro noteikumi, regulāri uzraugot meža infrastruktūras stāvokli, un uz radušos situāciju attiecīgi jāreaģē savas kompetences ietvaros.
Meža ķēniņš ar samta ragiem? Nē – Kvazimodo! “Šauj garām!” #238 epizode
Abonē žurnālu Medības!
