Gads mednieku sabiedrībai nav sācies viegli. Atkal vilku uzbrukumi medību suņiem. Atkal sāpes, zaudējumi un neizpratne. Un atkal publiskajā telpā izskan frāze – tas taču tikai medību suns, ar to jārēķinās. Kāpēc ar to jārēķinās, kāpēc medniekiem šā iemesla dēļ jāmaina savi paradumi – neviens nespēj uz šiem jautājumiem sniegt pamatotas atbildes. Neviens pat nevar atbildēt – kā medību suņus pasargāt!
Medību suns nav tikai suns. Tas ir darba partneris. Tas ir ģimenes loceklis. Tas ir gadiem audzināts un apmācīts dzīvnieks, kurā ieguldīts laiks, nauda un emocijas. Vilka uzbrukums nav abstrakts ķeksītis statistikā. Tas ir konkrēts zaudējums konkrētam cilvēkam. Taču sabiedrības daļa to nevēlas saprast. Emocijas dominē, bet mednieka balss paliek fonā.
Un it kā ar to nepietiktu, paralēli Valsts meža dienests ziņo par nelikumīgiem medību gadījumiem. Likumsakarīgi – tas rada rezonansi. Sabiedrība reaģē. Virsraksti kļūst skaļi. Un atkal rodas iespaids, ka visa nozare ir problēma. Pārkāpumi ir jāizmeklē un jāvērtē. Par to nav diskusiju. Un vienas personas rīcība nedrīkst kļūt par ērtu iemeslu nozares demonizēšanai. Nelikumīgas medības ir nelikumīgas medības neatkarīgi no tā, vai likumi patīk, ir godīgi un taisnīgi.
Tādēļ uz šāda informatīva fona ir svarīgi parunāt arī par pozitīvo.
Februāra beigās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atvērto durvju dienā tika runāts par konkrētām situācijām, kurās mednieki varētu palīdzēt sabiedrībai – tostarp par klaiņojošu dzīvnieku, savvaļas dzīvnieku radītu apdraudējumu un citu krīzes gadījumu risināšanu laukos. Tika runāts par to, ka likumdevējs pēdējos gados daļu funkciju ir noņēmis no medniekiem un deleģējis citām institūcijām. Taču dzīvē problēmas nav pazudušas. Gluži otrādi!
Mednieki laukos ir uz vietas. Viņi zina teritoriju, situāciju un bieži vien varētu palīdzēt krīzes situācijās – gan attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem, gan citos gadījumos. Taču normatīvais regulējums bieži vien padara viņu iesaisti juridiski riskantu. Rezultātā sanāk absurds – cilvēki, kuri varētu palīdzēt, nedrīkst palīdzēt.
Sarunā atklājās tas, par ko mednieki runā jau sen, – daļa funkciju ir noņemtas no mednieku pleciem un deleģētas pašvaldības policijai un citām institūcijām, taču pašvaldības policija bieži vien netiek galā – trūkst resursu, praktisku zināšanu un vietējās situācijas izpratnes. Turklāt joprojām ir pašvaldības, kur pašvaldības policijas nav vispār.
Tikmēr mednieki ir uz vietas. Viņi pazīst teritoriju, zina konkrētos gadījumus un cilvēkus. Viņi varētu palīdzēt. Bet nedrīkst. Rezultāts ir absurds – ja laukos mednieks aizbrauc palīgā kaimiņam, lai risinātu situāciju ar agresīvu klaiņojošu suni vai citu dzīvnieku radītu apdraudējumu, tas var beigties ar kriminālatbildības risku. Tā nav normāla sistēma.
Mēs redzam, ka problēmas tiek risinātas, balstoties uz emocijām, uz skaļiem gadījumiem, sabiedrības spiedienu, nevis racionāliem risinājumiem. Bet problēmas no tā neatrisinās. Tās tikai saasinās.
Un tāpēc šajā gadā, kas sācies ar vilku uzbrukumiem medību suņiem un skaļiem paziņojumiem par nelikumīgām medībām, ir īpaši svarīgi saglabāt līdzsvaru. Nevis demonizēt medniekus, bet sakārtot sistēmu.
Mednieki nav ienaidnieki. Viņi ir sabiedrības daļa, kas laukos strādā ikdienā.
Un, ja gribam racionālus risinājumus, mums jābeidz vadīties tikai no emocijām.
Šaujam garām!
Strauja saindēšanās ar svinu! Medību līgums nav tualetes papīrs! “Šauj garām!” #325 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
