Šoruden mednieku kopiena atkal stāv pretī smagam pārbaudījumam – Āfrikas cūku mēra vilnis kā cunami veļas pār mūsu mežiem un saimniecībām. Tas ir pārbaudījums mūsu spējai organiski, kolektīvi un ilgtermiņā risināt sarežģītus dabas un sabiedrības jautājumus.
Diemžēl ĀCM nav sezonāla gripiņa – tas ir vīruss, kas spēj ilgstoši dzīvot dabā, izplatīties ar mirušiem dzīvniekiem un ļoti ātri iznīcināt ne tikai mežacūkas, bet arī mājas cūku saimniecības. Mežacūkas vairojas ražīgi, un, ja mēs atslābstam pēc vienas vai divu sezonu uzvaras, proti, skaita samazinājuma, vīruss var ātri atgriezties.
Tāpēc mednieka loma mūsdienās nav tāda, kādu daudzi iedomājas no nostalģiskajiem stāstiem par laikiem, kad viss bija vienkāršāk. Medības vairs nav tikai vaļasprieks – tās ir atbildība. Katra nomedītā dzīvnieka norakstīšana, katra atrastā līķa izvešana no meža, katra parauga nodošana analīzēm – tas viss ir darbs, kas jādara saskaņā ar noteikumiem, zinātnieku atziņām un bieži vien bez tūlītējas sabiedriskās atzinības. Tie, kas sūdzas par papīriem un birokrātiju, nereti neredz, ka šie dokumenti un procedūras ir tieši tas, kas ļauj ātri identificēt risku un reaģēt.
Mednieks šodien ir arī sabiedrības drošības līnijas dalībnieks. Mēs palīdzam saglabāt ceļu drošību (samazinot populācijas), mēs sargājam laukus un mežus, mēs rūpējamies par veterināro drošību (ziņojot par aizdomīgiem gadījumiem, sadarbojoties ar PVD), mēs veicam monitoringu un uzskaiti, kas ir pamatā gan zinātniskiem pētījumiem, gan politikas lēmumiem. Tas viss tiek darīts brīvprātīgi, bieži bez atalgojuma. Un tomēr – pietiek ar vienu publisku skandālu vai neapdomīgu rīcību, un visi mednieki tiek uzlūkoti caur nesaudzīgu kritikas prizmu.
Liela daļa mednieku ikdienā dara tieši to – rūpējas, lai sabiedrība varētu droši dzīvot savā vidē. Mēs ne tikai šaujam kaut ko mežā. Medības ir atbildība un pienākums.
Kāds ir risinājums? Pirmkārt, ilgtermiņa domāšana un disciplīna. Šā brīža stratēģija prasa, lai mēs ilgstoši noturētu mežacūku populāciju līmeni pazeminātā režīmā – tas nav pat vienas sezonas jautājums. Tas prasa vienotu, ilgtspējīgu pieeju. Otrkārt, sadarbība starp visām pusēm – medniekiem, lauksaimniekiem, valsts institūcijām, zinātniekiem un vietējām kopienām. Bez šīs koordinācijas pasākumi kļūst fragmentēti un mazefektīvi. Treškārt, komunikācija. Sabiedrība jāinformē, jāizglīto, jāiesaista. Cilvēkiem jāzina, kā rīkoties, ja viņi atrod beigtu mežacūku, kam ziņot, kādas drošības prasības jāievēro.
Taču ir vēl viens, iespējams, cilvēciskāks un svarīgāks aspekts – mednieku ētika un profesionalitāte. Mēs nevaram atļauties rutīnu vai slinkumu. Ikviens, kas savā rīcībā ignorē biodrošības noteikumus, ne tikai riskē ar savu reputāciju – viņš riskē ar citu cilvēku iztiku. Tāpēc mums jāatgādina sev, ka medības ir amats, kas prasa atbildību, zināšanas un disciplīnu.
Vēl viens lauks, kur mūsu uzmanība jānostiprina, ir sabiedrības uzticības veidošana. Ja vēlamies, lai plaša sabiedrība saprot un atbalsta medību nozīmi dabas aizsardzībā un lauku dzīves drošībā, mums jāstāsta par to skaidri un atklāti. Jādalās ar faktiem, jāparāda darbi, nevis tikai rezultāti. Jārunā par to, kas tiek darīts mežā, kāpēc tiek pieņemtas konkrētas stratēģijas un kā sabiedrība var palīdzēt.
Un visbeidzot – drošība. Oktobris nozīmē intensīvāku medību aktivitāti. Tas nozīmē vairāk transporta kustības, vairāk cilvēku mežā un vairāk iespēju neparedzētām situācijām. Atcerēsimies par to, ka katrs šāviens ir lēmums. Katram šāvienam jābūt pārdomātam – lai dzīvnieks izdziest mierīgi, nevis cieš. Lai medības būtu gan veiksmīgas, gan ētiskas, gan drošas.
Mans aicinājums lasītājiem un kolēģiem medniekiem šajā sezonā ir vienkāršs – būt profesionāliem, būt disciplinētiem, būt atbildīgiem. Strādāsim kopā, lai nākotnē mūsu meži būtu veselīgāki, mūsu lauki drošāki un mūsu sabiedrība – labāk informēta.
Veiksmīgas un drošas medības visiem!
Bīstami lenteņi, vienšūņi un laimīgais trihinellu pārītis. “Šauj garām!” #303 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
