Augusts žurnālam Medības vienmēr būs īpašs mēnesis. Tieši pirms četrpadsmit gadiem – 2012. gada augustā – iznāca mūsu pirmais numurs. Un tas notika tieši uz mednieku festivālu Minhauzens, kas toreiz no 3. līdz 5. augustam norisinājās Rencēnos. Tātad atmiņa mani tomēr neviļ! Žurnāla un festivāla ceļi jau no pirmās dienas ir bijuši cieši saistīti.
Šī sleja top vēl pirms šāgada Minhauzena, kad gatavošanās rit pilnā sparā. Tiek komplektētas komandas, atkārtoti noteikumi, trenēta šaušana, pārbaudīts inventārs, būvētas teltis un domāts par to, kā kolektīvs izskatīsies gan sacensībās, gan kopējā festivāla ainavā. Arī mēs gatavojamies – gan jubilejas mēnesim, gan vienam no lielākajiem un svarīgākajiem mednieku sabiedrības notikumiem Latvijā.
Tomēr pārsteidz, ka par Minhauzenu joprojām dzīvo dažādi, atklāti sakot, reāli stulbi mīti. Viens no tiem – ka tie esot vienkārši mednieku dzeršanas svētki. Jā, cilvēki uz festivālu brauc arī atpūsties. Viņi satiekas ar draugiem, pavada vakaru pie ugunskura, dejo, smejas un pēc sacensībām nosvin rezultātus. Bet kurā lielā sabiedriskā pasākumā cilvēki nebrauc arī atpūsties? Kāpēc tieši medniekiem būtu jāattaisnojas par vēlmi reizi gadā satikties un kopā labi pavadīt laiku?
Taču reducēt Minhauzenu tikai uz izklaidi nozīmē vai nu neko nezināt par šo festivālu, vai arī apzināti nevēlēties redzēt tā patieso saturu. Nevienam citam pasākumam mednieku kolektīvi negatavojas tik nopietni. Tiek trenēta šaušana, atkārtotas medību zinības un drošības prasības, sadalīti komandas uzdevumi un pilnveidotas praktiskās iemaņas. Dažādu disciplīnu dalībnieki gatavojas nedēļām un pat mēnešiem. Tas nav nejaušs izbrauciens ar telti un gaļas pannu – tās ir sacensības, kurās tiek pārbaudīta komandas saliedētība, zināšanas, precizitāte, veiklība un spēja rīkoties atbildīgi.
Kopš 2012. gada Minhauzens ir ievērojami attīstījies. Festivāla programma kļuvusi daudz plašāka un saturiski bagātāka. Līdzās tradicionālajām komandu disciplīnām ir izveidojušies notikumi, kuri jau dzīvo paši savu dzīvi. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas čempionāts staltbriežu piebaurošanā. Tas vairs nav tikai neliels konkurss festivāla malā. Tā ir izkopta tradīcija ar augstu dalībnieku meistarības līmeni, kas izraisa interesi un plašu rezonansi arī ārpus mednieku sabiedrības. Cilvēki, kuri nekad nav bijuši medībās, skatās video, klausās, salīdzina un brīnās, kā cilvēks vispār spēj tik pārliecinoši atdarināt staltbrieža balsi.
Regulāra festivāla sastāvdaļa ir arī semināri par medniekiem aktuāliem jautājumiem. Tie ir pieejami visiem interesentiem, un mednieki šo iespēju izmanto. Tā ir vieta, kur iespējams ne tikai noklausīties speciālistu stāstīto, bet arī uzdot jautājumus, diskutēt un saņemt praktiskas atbildes. Arī tas ir būtiski – zināšanu apmaiņa nenotiek tikai konferenču zālēs vai dokumentos. Dažkārt visvērtīgākā saruna sākas turpat festivāla teritorijā, sastopot cilvēku, kuram ir pieredze un kurš gatavs ar to dalīties.
Šogad programmai pievienojas vēl kāds ļoti nozīmīgs virziens – pēc starptautiski izstrādātas programmas tiks īstenots pasākums bērniem No meža līdz galdam. Šo iniciatīvu aizsākuši dāņi, un tā kļūst arvien populārāka citās valstīs. Tās mērķis ir bērniem saprotamā un praktiskā veidā parādīt, no kurienes rodas pārtika, ko nozīmē atbildīga dabas resursu izmantošana un kā medījums nonāk līdz galdam. Tā nav medību reklamēšana ar skaļiem saukļiem. Tā ir godīga saruna par dabu, dzīvnieku, pārtiku un cilvēka atbildību.
Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad arvien vairāk bērnu pazīst gaļu tikai kā plastmasas iepakojumu veikala plauktā. Ja mēs paši nestāstīsim, ko dara mednieki, kāpēc nepieciešama populāciju apsaimniekošana un ko nozīmē cieņpilna attieksme pret iegūto medījumu, mūsu vietā to izstāstīs citi. Un ne vienmēr patiesi.
Minhauzens nav ideāls, un tam nav jābūt sastingušam piemineklim. Tas turpina mainīties kopā ar mednieku sabiedrību. Var diskutēt par disciplīnām, programmu un organizēšanu, taču nevar noliegt šā pasākuma nozīmi. Tas vienuviet pulcē dažādu paaudžu un dažādu Latvijas novadu medniekus. Te satiekas pieredze un jaunība, sacensību azarts un draudzība, zināšanas un tradīcijas.
Arī žurnāls Medības četrpadsmit gadu laikā ir audzis un mainījies. Taču mūsu uzdevums palicis tas pats – stāstīt par medībām godīgi, profesionāli un saprotami, neizvairoties ne no sarežģītiem jautājumiem, ne no pašu mednieku atbildības. Tāpēc šķiet simboliski, ka mūsu pirmais numurs iznāca tieši Minhauzenā. Gan festivāls, gan žurnāls savā būtībā ir par vienu un to pašu – par mednieku kopienu, tās zināšanām, tradīcijām un spēju attīstīties.
Daudz laimes mums jubilejas mēnesī! Un tiekamies Minhauzenā!
Policijai vilšanās, inspektori paspiež roku un iesper zibens! “Šauj garām!” #347 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
