Reiz ne pārāk mazā, bet tomēr provinces pilsētiņā iebrauca savādi ļaudis. Ādas krāsa tiem bija ne kā visiem citiem. Melnās acis no garo skropstu aizsega raudzījās jautri un noslēpumaini. Viņi bija tikai divi, bet šķita, ka to ir daudz – tik bieži šos dīvaiņus varēja redzēt dažādās pilsētas vietās. Ja kādam neviļus izdevās sadzirdēt kādu frāzi no viņu teiktā, tad tas kāds itin neko nevarēja saprast. Tādas pilienu, glāžu un kastroļu vāku skaņas: Zài zhèlǐ kāi cānguǎn… „Ko gan tas varētu nozīmēt?” – lauzīja galvu piejūras pilsētas ļaudis.
Nepagāja ne ilgs laiks, kā vienā no feinākajām vietām atvērās… ķīniešu restorāns. Tiesa, jāsaka, ka tur pasniedz ne tikai ķīniešu ēdienus.
Es tur biju. Gardi ēdu, saldi dzēru. Un uz visu atlikušo dzīvi atcerējos kāda lieliska ēdiena garšu. Tā bija kraukšķīgā liellopu gaļa tumšā mērcē. Atminos, cik ļoti mani pārsteidza gaļas konsistence. Nevarēju saprast, kā var to panākt.
Pagāja daži gadi un es pilnīgi neviļus uzdūros receptei. Gribētos teikt, ka uz ēnainas un vientuļas meža takas sastapu vecum vecu vīru ar šaurām acīm, zobenu un pinkainu zirdziņu pavadā… bet nē, atradu šo recepti pati.
Sastāvdaļas:
-Oriģinālā tiek izmantots liellopa steiks. Taču mēs kā jau mednieki, ņemsim stirnas (brieža vai aļņa) mīkstumu, vai fileju 500 gramus.
-Kukurūzas cieti.
-Ūdeni un sojas mērci pa 120 gramiem katra.
-Saulespuķu un sezama sēklu eļļu.
-Brūno cukuru.
-Melnos piparus, ingveru, ķiplokus.
-Lokus vai puravus.
-Hoisiņas mērci (nebīstieties, to var pagatavot pats un recepte būs zemāk).
Sāksim nu!
1. Ingveru, ķiplokus un puravus vai lokus sagriežam iepriekš. Mazajā, baltajā trauciņā ir Hoisiņas mērce (10 krustnagliņas, 2 anīsa zvaigznītes, ēd.k. kumīna sēklu, ēd.k. sausā ingvera vai Sičuaņas piparu, viena 4 cm gara kanēļa nūjiņa, vai ēd.k. sausā kanēļa pulvera. Visu nedaudz apcepina uz pannas, lai atraisītu aromātu un pēc tam kafijas dzirnaviņās samaļ. Paņem veselu, vai pusi asā čili pipara un attīra no sēklām un membrānām, 2-3 lielas ķiploka daiviņas saspiež; pievieno divas ēd.k. konservēto sarkano pupiņu un 2 ēd.k. pupiņu sulas no bundžas, pievieno ed.k. sezama eļļu, 3 ēd.k. sojas mērci un 2 ēd.k. rīsu etiķa un vienu ēd.k. medus; visu rūpīgi sablenderē kopā ar maltajām garšvielām. Viss. Mērce gatava. To var glabāt mazā burciņā ledusskapī un pēcāk tā noder arī Pekinas pīlei un citiem eksotiskiem ēdieniem)
2. Gaļu attīrām no plēvēm un dzīslām un sagriežam ar asu nazi plānās šķēlēs. Aptuveni pusi centimetra biezumā. Nedaudz izklapējam.
3. Apberam ar kukurūzas cieti.
4. Lieko cieti vajag nokratīt, bet jāseko, lai katrs gaļas gabaliņš no visām pusēm ir apviļājies. Tas ir svarīgi, citādi cepot gaļu, tā zaudēs sulīgumu.
5. Gaļu cepam uz lielas uguns līdz gatavībai. Man jāatzīstas, ka šoreiz nedaudz pārcentos. Tik brūnai gaļai nav jābūt. To vajag tikai nedaudz apbrūnināt. Kad gaļa gatava, to atliekam malā, bet no pannas nolejam liekos taukus, atstājot tikai aptuveni ēdamkaroti.
6. Bļodiņā lejam 120 gramus ūdens, 120 gramus sojas mērces (es ņēmu vidēji tumšo), sezama eļļu 1.t.k. (var aizvietot ar jebkuru citu augu eļļu), Hoisiņas mērci 1 ēd.k., liekam melnos piparus ½ t.k., 120 gramus brūnā cukura un 2 t.k. kukurūzas cietes.
7. Uz pannas aptuveni 30 sek. apcepam sasmalcināto ingveru un ķiplokus. Tad pielejam sagatavoto mērci un ļaujam tai sākt sabiezēt. Tas prasīs ne vairāk kā minūti. Tad liekam iekšā gaļu, samaisām un pievienojam lokus vai puravus un atkal samaisām. Zaļumus var likt diezgan daudz. Ļaujam visam pasautēties, kamēr mērce pavisam nesabiezē. Tas prasīs arī 1-2 minūtes.
8. Pasniegt ar rīsiem vai rīsu nūdelēm nekavējoties!
Recepte. Stirnas gaļa mongoļu gaumē
59 kg bebrs un 29 kg jenotsuns, un maģiiskais tornis ar džakuzi. “Šauj garām!” #315 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
