Meža kameras ir lielisks izgudrojums! Bez tām mūsu priekšstatu par platībās notiekošo, par populācijas apjomu un kvalitāti ierobežotu mednieku nodarbinātības un apņēmības limiti – mūsdienu cilvēkam nav pietiekami daudz brīvā laika, ko varētu pavadīt, sēžot uz lauka, tornī vai kaut kur mežā, lai vienkārši skaitītu dzīvniekus un vērtētu to fiziskos dotumus.
Pavisam cita lieta ir medību kameras, ko var novietot jebkur mežā. Un dažkārt trofejas buļļu vai negaidīto viesu vilku veidola vietā tās atsūta kādu pārsteiguma kadru.
Ludzas novada MB Rundēni mežos šis nav vienīgais eksemplārs. Regulāri tiek nomedītas raibas hibrīdcūkas. Divas kameras dažādās vietās fiksējušas trīs gadus vecu kuili un sivēnu. Abi raibi. Kluba vadītājs Vjačeslavs Matisāns stāsta, ka kopš padomju laikiem netālu no medību platībām ir bijusi liela cūku ferma. Pirms neatkarības atgūšanas saimniecībā turēja ap trim tūkstošiem dzīvnieku, bet Latvijas laikos uz pusi mazāk. Fermu slēdza pirms trim gadiem sakarā ar Āfrikas cūku mēra draudiem un biodrošības prasību ieviešanu. Visu pastāvēšanas laiku cūku fermas iemītniekiem bijusi brīva dzīve. Cūkas pastaigājušās pa tuvējā ciemata ielām un nereti devušās tālākos pārgājienos.
Interesanti, ka zem jumta augušie kuilēni nebūt nav rāvušies pie meža dāmām, toties fermas cūciņas bieži vien pazudušas meža biezoknī, mīlas aicinātas. Tādēļ mežā nereti parādās šādi interesanti krāsotas mežacūkas un mājas cūkas hibrīdi. Reiz esot nomedīts kuilis ar mežacūkas ķermeni un mājas cūkas galvu. Arī fotogrāfijā redzamais raibais kuilis drīzumā meklēts rokā, sacīja V. Matisāns. Interesanti, ka vēl trīs gadus pēc fermas slēgšanas mežā dzimst sivēni ar mājas cūkas gēniem.
