Mūsu kluba medību platībās mežacūkas vasarā gandrīz nav sastopamas. Tādēļ dažus mēnešus gadā barotavā pārtikas nav un tornis stāv slēgts, neapdzīvots. Tagad ir pienācis rudens, un es devos apskatīt savu namiņu uz tērauda kājiņām. Kājas no caurulēm, bet pati būdiņa ir būvēta no koka. Ar terasi, kur var uzlikt ķeblīti un padzert kafiju. Tas, protams, ir joks. Terase vairāk veidota tamdēļ, lai tornī būtu ērtāk uzkāpt un ieiet pa durvīm. Atbraucu uz barotavu. Sabēru graudus tvertnē, saliku kārumus un uzstādīju kameru. Jāsāk rukšus piebarot.
Pēc tam uzkāpu tornī palūkot, kā tur izskatās. Un tūdaļ kāpu lejā, lai no mašīnas paņemtu slotiņu. Visa terase piebirusi ar priežu ziediem, adatām, lapām, vēja sanestām smiltīm. Tas viss sablīvējies ciešā masā. Īpaši daudz gružu bija stūros. Atverot durvis, kļuva skaidrs, ka vējš sanesis iekšpusē gandrīz tikpat daudz gružu. Pie jumta ieraudzīju arī pamestu lapseņu pūzni un ziemot apmetušos taureni.
Kad ķēros klāt darbam, izrādījās, ka zem gružu slāņa koksne ir mitra. Ārpusē uz improvizētās terases mitrums pagaidām nebija nodarījis ievērojamu kaitējumu, jo koksne ir impregnēta. Iekšpusē, kur pa šķirbu durvīs bija sabiris nedaudz dabas krikumu, skaidu grīda bija mazliet uzblīdusi un mitra.
Secinājumi: tronis jāapkopj biežāk, jāseko, lai durvīs neveidojas šķirbas, un jāimpregnē grīda arī torņa iekšpusē.
Nepieļauj šo kļūmi, kad būvē medību torni! Mežacūku medības
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
