Asinspēdu suns ir neaizvietojams palīgs medībās. Ievainota vai nomedīta dzīvnieka meklēšanu pa asinspēdām var iemācīt ikvienas medībām veidotas šķirnes pārstāvim. Nu, gandrīz ikvienas. Sākums vienmēr ir vienkāršs. Kucēnam parasti izliek 50–100 m garu asinspilienu taku, kuras galā ir dzīvnieka kāja, auss vai pat desas gabaliņš. Pieaugot suņa prasmēm, uzdevumi kļūst sarežģītāki. Asinspēdas tiek izliktas vairāku simtu metru garumā sarežģītā apvidū, šķērsojot kritušus kokus un grāvjus. Ne tikai pašu pēdu sarežģītība, bet arī to vecums jeb noilgums rada papildu grūtības sunim, pildot uzdevumu.
Viens no mākslīgo asinspēdu mīnusiem ir neizbēgamā cilvēka smaržas klātbūtne. Pat ļoti jauns suns ātri iemācās atrast saimnieka pēdas līdzās asinspēdām un var sākt izmantot tās, nevis meklēt asiņu pilienus zālē. Ikviens treneris un mednieks, kurš māca suni, zina šo problēmu un iesaka jau pašā apmācības sākumā pieaicināt treniņos svešu cilvēku, kurš sagatavos mācību trasi.
Lai izvairītos no situācijas, kad suns paķer cilvēka kāju nospiedumu pavedienu, nevis meklē pēc asinīm, ir izdomātas asinspēdu kurpes. Tās var būt no metāla, koka, no veciem zābakiem darinātas, bet princips ir viens. Šādiem mācību apaviem pie zolēm var piestiprināt dzīvnieku kāju ar visiem nagiem.
Asinspēdu kurpes ir jātur ārpus dzīvokļa vai mājas, piemēram, šķūnī, kur zāģu skaidu smarža piesātinās tās. Pirms treniņa kurpes var ievietot maisiņā, kur glabājas apmācībai paredzētās rukša, brieža vai cita dzīvnieka kājas.
Attēlā redzamās asinspēdu kurpes ir ražotas Polijā. Fotogrāfiju atsūtīja kāds žurnāla Medības lasītājs no Lietuvas.
Par medību suņiem un asinspēdu. “Šauj garām!” #49 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības!
