Pirmo reizi Baltkrievijas atklātajā putnusuņu čempionātā “Gorka 2019” tika pacelts Latvijas karogs.
Mūsu valsti pārstāvēja kinologs, medību suņu lauka pārbaužu tiesnesis un treneris Mārtiņš Dreiblathens ar vācu īsspalvaino putnusuni un jaunu ungāru vižlu. Latvijas komandas sastāvā startēja arī Krievijas pārstāvji ar trīs suņiem.
Dabas pieminekļa Dubki teritorijā netālu no Černobiļas zonas robežas pulcējās Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas un šogad pirmo reizi arī Latvijas mednieki un treneri ar saviem audzēkņiem.
Baltkrievijas atklātajā putnusuņu čempionātā piedalījās universālie un salu putnusuņi. Testēšanai tika pakļautas mednieku palīgu spējas mitrājos un pļavās atrast mērkaziņu (Gallinago gallinago) un ķikutu (Gallinago media).
“Pamatā tika meklēti tieši ķikuti, taču lauka pārbaudes norisinājās bez šaušanas, jo šis putns nav medījams – tas ir ierakstīts mūsu valsts Sarkanajā grāmatā,” pastāstīja Baltkrievijas laikraksta Mednieks un Makšķernieks korespondents Aleksandrs Očeretnijs.
Vērtējot suņu sniegumu lauka pārbaudēs, tiesneši ņem vērā ne tikai ožas spējas un precizitāti, bet arī meklēšanas ātrumu, stilu, stājas eleganci un noturību, kā arī paklausību un spēju sadarboties ar vadītāju – saimnieku vai treneri. Katra suņa spējas tika vērtētas pēc trīs tikšanās reizēm ar putnu.
Sunim jāskrien zigzagā pa lauku, jāatrod putns, jāparāda ar stāju un tikai pēc saimnieka komandas, kad tas ir pienācis šāviena attālumā, suns paceļ (izbiedē) putnu. Sīkas kļūdas nozīmē mīnuspunktus. Par nopietnākām suņa darba nepilnībām tiesnesis var ielikt nulli, un tas nozīmē, ka diploms netiek piešķirts.
Visaugstāko atzīmi par ožas kvalitāti suņi saņēma sniegumā pie pārvietotā (pārlidojušā) putna. Ņemot vērā pārbaužu specifiku, tas ir precīzākais veids, jo tad ne tikai suns, bet arī cilvēki – tiesneši – zina, kur atrodas putns, un var precīzi vērtēt suņa spējas.
Turpretī suņi, kuriem pietrūka azarta, vēlēšanās, iedzimto spēju pointēt putnu, tika atstādināti no sacensībām bez vērtējuma.
“Mērkaziņa un ķikuts ir vieni no sarežģītākajiem medību objektiem suņiem, ja ne visgrūtākie. Pārbaudēs pierādījām, ka spējam konkurēt par uzvaru, taču sacensībās līdz augstajam rezultātam pietrūka nedaudz veiksmes. Diemžēl spēcīgus darba suņus atrast nav viegli.
Par spīti tam, nākamajā gadā ir plānots atkal piedalīties atklātajā Baltkrievijas čempionātā, veidojot pilnībā Latvijas komandu,” atzina Mārtiņš Dreiblathens.
Kopumā dalībai Baltkrievijas čempionātā bija pieteikti vairāk nekā piecdesmit suņu: angļu, īru un skotu seteri, Bretaņas spanieli, angļu pointeri, vācu asspalvainie un īsspalvainie putnusuņi. Ekspertīzi (pārbaudes) izgāja 48. Trīs suņi ieguva CACT – valsts darba čempiona kandidāta titulu.
Šo vērtējumu apstiprina vietējā kinoloģiskā organizācija un pēc tam izsniedz pilnvērtīgu diplomu. Četri suņi pabeidza čempionātu bez vērtējuma. Diemžēl Latvijas komandā visi suņi palika bez diplomiem.Baltkrievijas čempionātu vērtēja starptautiska pieredzējušu tiesnešu komanda.
“Vērtēja, kā vajag un atbilstoši suņa sniegumam,” tiesnešu darbu komentēja Mārtiņš Dreiblathens. Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā suņu lauka pārbaudes tiek tiesātas stingrāk nekā Baltijas valstīs un katrs sīkums var nozīmēt izkrišanu. Atbilstoši oficiālajai atskaitei, kas saņemta no čempionāta organizētājiem, par ožas trūkumu no sacensībām noņemti vienpadsmit suņi, par medījuma dzīšanu – desmit, bet par tukšo stāju vietā, kur putna nav, – trīs.
Rezultātā komandu konkurencē pirmā vieta Ukrainai, otrā – Baltkrievijas komandai un trešajā Krievijas pārstāvji. Individuāli salu putnusuņu grupā uzvarēja angļu pointers Kam Hunting Jak no Baltkrievijas (84 punkti un II pakāpes diploms), bet kontinentālo putnusuņu grupā pirmo vietu ieguva drāthārs Lyuk (83 punkti un II pakāpes diploms).
Vairāk lasiet žurnālā Medības
