Ar ko beidzas medības? Tas ir grūti izmērāms rādītājs! Katrās medībās mēs gūstam pieredzi, iespaidus, zināšanas. Un dažreiz, kad visi apstākļi sakrīt ideāli, kad veiksme ir mednieka pusē, kad “bonusi ir sapelnīti”, visi pūliņi materializējas trofejā. Te sākas process, kas papildina medību norisi gluži tāpat, kā ēdiena baudīšana ir loģisks tā pagatavošanas turpinājums.
Man patīk izbaudīt medības no sākuma līdz beigām. Arī trofejas sagatavošana ir ļoti interesanta, taču, ja bebra, lapsas vai stirnas galvaskausa apstrāde mājās ir salīdzinoši vienkārša, tad aļņa trofejas apstrādi tomēr labāk uzticēt speciālistam.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
“Alni apstrādāt ir ļoti grūti tā galvaskausa konfigurācijas dēļ. Ir vajadzīgs speciāli pielāgots aiztaisāms katls, kur vāroša ūdens vai tvaika iedarbībai tiks pakļauts arī dzīvnieka galvaskauss. Otra versija ir nepārtrauti ar vārošo ūdeni aplaistīs galvaskausa aizmuguri. Šis darbs prasa aptuveni trīs stundas. Pēc tam viss notiek kā ierasts: attaukošana, žāvēšana, balināšana un atkal žāvēšana,” atklāja mans trofeju meistars, kad aizbraucu pēc Latgalē nomedītā aļņa ragiem.
Ir ļoti svarīgi, uz kāda dēlīša trofeja tiek piestiprināta. Mazo dzīvnieku galvaskausus var vienkārši pieskrūvēt. Stirnu trofejas nereti apzāģē. Tas pats ar aļņiem. Tādā gadījumā var izmantot standarta dēlīti, lai kur tas nebūtu pirkts vai izgatavots.
Video. Kā tika nomedīts pirmais alnis!
Turpretim brieža galvaskausu, ja to ir paredzēts vērtēt, apzāģēt nedrīkst. Arī aļņa trofeja dažreiz tiek saglabāta pilnībā. Tādā gadījumā dēlīti jāpielāgo individuāli – jāiefrēzē padziļinājums zobiem un pakauša izciļņiem.
Savu “latgalieti” nolēmu saglabāt veselu – ar zobiem un deguna kaulu. Pilns aļņa galvaskauss izskatās tik eksotisks, pat nedaudz gotisks. Tā kā manā kolekcijā lielākā daļa trofeju ir uz viena meistara vienā stilā taisītiem dēlīšiem, arī šoreiz pasūtīju trofejas pamatni tur pat – Liepājas firmā “Liepozols”. Meistars, kas pats ir mednieks, ir apveltīts ar labu formas izjūtu, ir ļoti atbildīgs un precīzs.
Bet, kā jau teicu, man patīk izbaudīt pēc iespējas visu, kas ir saistīts ar medībām, tādēļ vismaz trofejas dēlīša beicēšanu veicu pati. Šim nolūkam izmantoju lineļļas pernicu, ko ražo firma “Linum Color”. Tonis ar nosaukumu “Lācis”. To var uzklāt vienā slānī, bet var divos.
Pēc pirmā slāņa uzklāšanas, izstrādājumam jāļauj nožūt divpadsmit stundas. Pēc tam visi pārpalikumi, kas nav iesūkušies, jānoslauka ar mīkstu lupatiņu vai papīra salvetēm. Ja gribas tumšāku toni, pernicu klāj vēlreiz un atkal atstāj ievilkties pusi diennakts. Pēc atkārtotās beicēšanas izrādājumu atkal noslauka un ļauj tam nožūt.
Lakot šādu dēlīti nevajag, jo lineļļas pernica lieliski pasargās koksni no ārējās ietekmes. To pat var izmantot āra darbiem. Tādēļ par saviem silti brīunajiem trofeju dēlīšiem esmu droša. Lūk, tagad medības ir beigušās. Trofeja ir pie sienas, savā goda vietā. Apkārt tai, veidojot fona mozaīku, tiks izvietotas citas, mazākas.
Vēl reiz paldies Diānai un mednieku kolektīvam “Murmastiene” par šo kolosālo pieredzi un dzīvnieku, ko man izdevās nomedit!
